Pēdējā laikā arvien vairāk medicīnas nozarē dzirdams termins “veselības pratība” un – ka ar to Latvijā nesokas pārāk labi. Lielai daļai cilvēku, īpaši vecāka gadu gājuma, nav saprotama šī termina nozīme, jo ir pārliecība, ka par viņu veselību 100% atbildīgs ir tikai un vienīgi ārstējošais ārsts.
Veselības pratība ir cilvēka spēja iegūt, lasīt un izmantot informāciju par veselības aprūpi, lai pieņemtu atbilstošus lēmumus par labu savai veselībai un ievērotu ārstēšanās nosacījumus. Veselības pratība ietver sevī gan apkārtējo vidi (veselības aprūpi, plašsaziņas līdzekļus, internetu utt.), gan prasmes, ko cilvēks pielieto šajā situācijā. Vienkārši sakot, veselības pratība nozīmē būt pietiekami zinošam, lai parūpētos par savu veselību.
Tomēr veselības pratība neattiecas tikai uz cilvēku individuāli. Veselības pratības uzlabošana sabiedrībā attiecas arī uz veselības aprūpes personāla un sistēmas radīto šķēršļu apzināšanu un samazināšanu. Veselības aprūpes speciālistiem jāpiemīt labām komunikācijas prasmēm un jāapzinās nepieciešamība sniegt atbalstu pacientiem un aprūpes darbiniekiem, lai palīdzētu tiem orientēties ar veselību saistītās informācijas klāstā.
Izglītības līmenis pagarina dzīves ilgumu
Ļoti būtiska loma sabiedrības veselības pratības līmeņa uzlabošanai, kas ilgtermiņā uzlabotu arī Latvijas iedzīvotāju veselību, ir izglītības līmenim.
Katra cilvēka veselība ir viņa paša rokās 
Tomēr liela daļa sabiedrības nav gatava ieguldīt savas veselības uzlabošanā, pat pie ārsta dodas tikai tad, kad slimība dziļi ielaista, līdz tam nodarbojoties ar pašārstēšanos, paļaujoties uz informāciju internetā un draugu vai paziņu ieteikumiem. Iedzīvotāju zemā veselības pratība atspoguļojas neiepriecinošajos datos par sabiedrības veselību Latvijā – tikai 44% pieaugušo uzskata savu veselību par labu vai ļoti labu. Patiesībā medicīna sastāda tikai 10-15% no visa, kas ietekmē cilvēka veselību. Pārējais atkarīgs no veselīga dzīvesveida piekopšanas, samērības principiem, kā arī atturēšanās un neieslīgšanas dažādās atkarībās. Tāpēc ļoti svarīgi ir veicināt Latvijas iedzīvotāju izpratni par veselības pratību un to, ka, pirmām kārtām, katra cilvēka veselība ir viņa paša rokās.
Padomi, ko ikviens var darīt savas veselības pratības uzlabošanai: Ievēro veselīgu dzīvesveidu
Veselīgs uzturs, kustības, kā arī emocionālā veselība ir ļoti svarīgs priekšnoteikums cilvēka pašsajūtai, tāpēc tos var dēvēt par cilvēka veselības stūrakmeņiem. Neapgāžams ir fakts, ka investēt veselības profilaksē ir krietni lētāk nekā ārstēt tā sekas. Tomēr dzīves pirmajā pusē pārsvarā darām visu iespējamo, lai sabojātu veselību, bet otrajā – cenšamies to salabot. Katram cilvēkam lūzuma brīdis pienāk citādāk, kad saprotam – tā turpināt vairs nedrīkst. Tomēr, jo ātrāk cilvēks sapratīs, ka pats sev ir lielākā vērtība, jo labāk viņam. Neviens brenda apģērbs vai dārga mašīna nespēs to aizstāt. Laimīgi ir tie bērni, kuriem veselības pratībā ir gudri vecāki un par sevi parūpēties māca jau no mazotnes.
Neaizrauties ar kaitīgiem ieradumiem
Lai gan ārsti bez mitas brīdina par kaitīgo ieradumu slikto ietekmi uz veselību un grūtībām pārtraukt atkarības važas, vairums cilvēku tomēr ir gatavi pamēģināt ar domu – slikti ir citiem, tik ne man. Tomēr alkohola, cigarešu un citu kaitīgo vielu negatīvā ietekme uz cilvēka organismu ir neapstrīdams fakts, ar kura sekām ārsti cīnās ik dienu.
Risks ne vienmēr attaisnojas
Neriskēt nozīmē neaizrauties ar ekstrēmiem sporta veidiem, kam raksturīgs ļoti liels traumatisms. Vēlams atcerēties, ka ātruma ierobežojumi uz ceļiem ir domāti, lai tos nepārsniegtu, pie stūres reibumā sēsties un uz galvas lēkt ūdenī nedrīkst, kā arī nedrīkst ļaut bērniem nekontrolēti lēkāt pa batutu. Samērā bieži nepārdomāts risks noved pie ļoti nopietnām veselības problēmām.
Noskaidro vairāku ārstu viedokli
Ja ir gadījusies sarežģītāka ķibele ar veselību, tad nav jākautrējas noskaidrot vairāku ārstu viedokli. Tā ir tava veselība, un tev par to jārūpējas. Jau Hipokrāts ieteica izmantot konsīlija iespējas, mūsdienās nekas labāks par to nav izdomāts. Ja nav pārliecības, kā rīkoties saslimšanas gadījumā, aptaujājot trīs ārstus, visticamāk, vismaz diviem viedoklis būs līdzīgs.
Svarīgi lietot medikamentus atbilstoši ārsta norādījumiem
Ļoti svarīgi ir lietot tieši tos medikamentus, kurus ārsts ir norādījis, kā arī stingri ievērot to devu un laiku. Ja veselības stāvoklis sācis uzlaboties, nedrīkst pārtraukt vai samazināt medikamenta devu bez konsultācijas ar ārstu.
Terapijas kursa pašrocīga mainīšana raksturīga gados jauniem pacientiem – līdz ko vairs nesāp, var arī zāles nelietot. Savukārt gados vecākiem pacientiem izteiktāka tendence pēc sava prāta pārplānot ārsta norādījumus – dažiem medikamentiem palielinot devas, bet citus nelietojot nemaz.
Izglītojies, bet nenodarbojies ar pašārstēšanos
Mūsdienās plaša informācija par jebkuru tematu ir pieejama grāmatās, žurnālos, periodiskajos izdevumos, internetā, televīzijā utt. Diemžēl ne visa pieejamā informācija ir patiesa un zinātniski pamatota. Tāpēc, pirms to izmanto, pārliecinies, vai šai informācijai var uzticēties? Vai tā nav reklāma? Vai tai ir atsauce uz zinātniskiem pētījumiem. Jāizvērtē arī informācijas autors un avots. Uzklausi sava ārsta viedokli par šo informāciju, kā arī nekautrējies pārjautāt ārstam, ja kaut ko vizītes laikā neesi sapratis. Ārsti ir pieraduši runāt, izmantojot zinātniskus terminus, kas bieži pacientam nav zināmi. Tāpēc nekautrējies un pārjautā!
Profilaktiskas pārbaudes
Vispārējās veselības pārbaudes reizi gadā ir jāveic ikvienam pieaugušajam. Ikviens pats ir atbildīgs par savu veselību, par sava ķermeņa un gara pašsajūtu. Veicot profilaktiskas pārbaudes, daudz operatīvāk iespējams atklāt kādas saslimšanas sākšanos, kā arī operatīvi to izārstēt. Katra cilvēka atbildība ir profilaktiski pārbaudīties un rūpēties par savu veselību. Daudzi zina, ko nozīmē smagi slims cilvēks ģimenē. Tad, ja laikus negribat domāt par sevi, tad padomājiet, vai to gribat nodarīt saviem tuviniekiem.
Dari šodien, lai rīt būtu vesels
Tas ir vissvarīgākais ieteikums, kas darbojas kopš cilvēka ieņemšanas brīža līdz pat mūža beigām. Ja domājam par rītdienu, tad jau tagad varam daudzas lietas ietekmēt. Piemēram, zinātnieki ir pierādījuši, ka D vitamīna trūkums jaunībā atsauksies uz veselību mūža nogalē. Kad kauli sāk drupt un tāpēc cilvēks paliek uz gultas, tad jau par vēlu profilaktiski lietot vitamīnus. Laikus vakcinējies pats un vakcinē savus bērnus, tā pasargājot sevi un savus bērnus no īpaši smagām slimībām vai pat invaliditātes. Atceries, ka tik ikdienišķa lieta kā roku mazgāšana pasargā cilvēku no slimībām – šo mācību no jauna apguvām Covida-19 uzliesmojuma laikā, lai gan tai būtu jābūt pašsaprotamam pieradumam kopš bērnības.
Atcerieties – rūpējoties par savu veselību, jūs vienlaikus parūpējaties arī par saviem mīļajiem, jo, ja būsit smagi slimi, tad arī viņu dzīves kvalitāte tiks būtiski ietekmēta.
