Tulkojumā no latīņu valodas vārds «insults» nozīmē – lēkt. Tieši tā izpaužas slimība, pārmainot cilvēka dzīvi pavisam vai uz ilgu laiku.
Insults ir trešā visbiežāk sastopamā slimība pasaulē un viens no galvenajiem invaliditātes iemesliem. Pēc Veselības ekonomikas centra datiem, katru gadu Latvijā 7000 cilvēku nonāk slimnīcā ar insultu. Neraugoties uz sniegto medicīnisko palīdzību, 30 % pacientu mirst.
Lūdzu, iepazīsimies
Daktere Ligita Belasova strādā neiroloģijā kopš 1981. gada un visu šo laiku ārste praktizē Valmieras slimnīcā, kas tagad pārdēvēta par Vidzemes slimnīcu. Viņa pieņem pacientus arī ambulatori. Studiju gados neiroloģija ieinteresējusi tāpēc, ka tā esot pati interesantākā medicīnas nozare. Ir daudz jāzina un jādomā, lai orientētos cilvēka sarežģītajā nervu sistēmā un tās slimībās. Jaunībā daktere bija aktīva sportiste, skrēja vidējās distances, patika arī bumbu spēles. Ilgāku laiku viņa dakterēja Latvijas florbola izlases sportistus, kopā ar komandām braukusi uz 11 Pasaules čempionātiem. Dakterei Ligitai patīk zemes darbi, un viņa dzied korī Vaidava.
Vai tiesa, ka insulta pacienti kļūst gados arvien jaunāki?
Tā diemžēl ir taisnība, esmu ārstējusi astoņpadsmit gadus vecus pacientus un zinu, ka ar insultu slimo arī bērni. Insults ir smadzeņu asinsrites traucējumu rezultātā radies smadzeņu bojājums, un iemesli tam ir dažādi. Acīmredzot asinsvadu sistēmā izmaiņas rodas arvien agrīnākā vecumā. Medicīnā daudz pēta cilvēka organisma, audu pārmaiņu un novecošanas procesus, kas tos rada un uztur. Daudz kas ir atklāts, bet ir vēl daudz nezināmā.
Kādi ir riski saslimt ar šo slimību?
Galvenais risks ir augsts asinsspiediens. Ilgākā laika posmā asinsvadu sieniņās paaugstinātā spiediena rezultātā rodas mikroplaisas, mainās asinsvadu elasticitāte, sieniņas biezums. Un vienā brīdī var notikt tā, ka asinsvads bojātajā vietā plīst vai nepilnīgi nodrošina asins plūsmu.
Asinsvadu sieniņas mainās arīmetabolo procesu (lipīdu, glikēmijas) traucējumu rezultātā. Holesterīnam izgulsnējoties asinsvadu sieniņās, rodas sašaurinājumi un veidojas trombi, ateroskleroze.
Nākamais ļoti nopietnais insulta provocētājs ir smēķēšana, kas arī izraisa asinsvadu sašaurināšanos un samazina to elastīgumu.
Liela nozīme ir tam, ar kādu stresa līmeni vadām savu dzīvi. Ļoti nervoza vide nenāk par labu asinsvadu veselībai. Ikdienas spriedze ir viens no iemesliem, kāpēc insults piemeklē gados jaunākus cilvēkus.
Ļoti nopietns risks saslimt ar insultu ir sirds ritma traucējumu gadījumos aritmijas pacientiem. Jo neritmiska sirds darbība veicina trombu veidošanos sirdī un atraušanos no asinsvadu sienām, kas ar asins plūsmu var nonākt smadzenēs un nosprostot asinsvadus. Šāds insults ir ļoti smags, jo var ciest vairāki smadzeņu asinsvadi.
Jāņem vērā arī ģenētika – ir paaugstināts risks saslimt, ja tuviniekiem bijušas asinsvadu slimības.
Asinsvadu sieniņas var ietekmēt arī citi faktori, piemēram, iekaisumi, autoimūnas saslimšanas, traumatiski bojājumi.
Kā cilvēks var saprast, ka noticis insults?
Insultam raksturīgs pēkšņs sākums. Ja pēkšņi rodas runas, kustību, jušanas traucējumi, īpaši, ja tie ir vienā ķermeņa pusē, ja ir grūti saprast teikto, sākušies spēji galvas reiboņi, redzes, dzirdes traucējumi, ir slikta dūša, vemšana, apziņas traucējumi, jādomā, ka smadzeņu asins apgādē ir negaidīts notikums un smadzeņu darbība ir traucēta – tas varētu būt insults. Svarīgi meklēt medicīnisko palīdzību nekavējoties, izsaucot neatliekamo medicīnisko palīdzību tūlīt! Jo insulta ārstēšanā ļoti svarīgs ir laiks. Ja smadzeņu asins apgādi var atjaunot īsā laika periodā, smadzeņu bojājumi var nerasties vai tie nav tik izteikti. Ļoti svarīgi ir slimo cilvēku pēc iespējas ātrāk nogādāt medicīnas iestādē, kur viņa stāvokli var novērtēt, kvalitatīvi izmeklēt un neatliekami ārstēt, piemēram, veikt asinsvadu nosprostojošā tromba izšķīdināšanu ar speciāliem medikamentiem, kas iespējams tikai pirmajās trijās četrās stundās no saslimšanas sākuma. Vēlākā laika periodā slimnīcā bieži vien jau jāārstē insulta sekas un jādomā par pacienta sekundāro profilaksi, nākamo notikumu samazināšanas iespējām.
Kādi ir insultu veidi?
Pēc statistikas datiem, apmēram astoņdesmit procentos gadījumu insultu izraisījis galvas asinsvadu nosprostojums, bet manā praksē stacionārā ir vienlīdz daudz pacientu ar otru insulta veidu, kad asinsvads plīsis un asinis ieplūdušas galvas smadzenēs. Nosprostojumu sauc arī par smadzeņu infarktu, bet asinsvadu plīsumu – par hemorāģiju. Šie abi insulta veidi var būt kombinēti: asinsvads ir nosprostots, tajā pieaug spiediens un sieniņa ieplīst.
Trešais asinsrites traucējumu veids ir mikroinsulti, kurus mēdz saukt par pārejošiem smadzeņu asinsrites traucējumiem. Simptomi pāriet vienā stundā. Mikroinsultam nav paliekošu seku, bet tas ir signāls, ka nepieciešams nopietni izmeklēt veselību. Aptuveni trešdaļai cilvēku, kuri pārcietuši mikroinsultu, turpmāk asinsvadu nosprostojuma dēļ var attīstīties smadzeņu infarkts.
Var būt arī tā, ka slimību izdodas izārstēt?
Svarīgi, cik dziļi un plaši smadzeņu šūnas ir gājušas bojā. Ātri uzlabojot asins apgādi, kāda zona no skartās smadzeņu daļas tiek saglabāta. Ja insults ir plašs un trombu neizšķīdina laikā, bojājumi var būt smagi un dzīvībai bīstami.
Mūsdienu diagnostikas iekārtas uzrāda smadzeņu šūnu bojāeju un bojājumus arī tādos gadījumos, kur agrāk, ar vienkāršākām metodēm izmeklējot, tos neatklājām. Pēdējos gados tiek pētītas daudzas iespējas smadzeņu šūnu atjaunošanā, piemēram, ar cilmes šūnām un medikamentiem. Tas gan ir sarežģīti, dārgi, un šeit vēl viss nav pilnībā izpētīts līdz ikdienas pielietošanai klīniskā praksē. Insulta pacientiem ar vienādiem bojājumiem var būt dažādas smaguma pakāpes simptomi. Vienam veselība pēc infarkta atjaunojas ātrāk, citam – lēnāk, lai gan ārsts abos gadījumos maksimāli strādā, lai ārstēšanas un atveseļošanās periodā nodrošinātu galvas smadzeņu šūnas ar vislabāko iespējamo asins apgādi. Nozīme ir agrīnajai rehabilitācijai, ko sākam jau nodaļā, stimulējot smadzenes ar pasīvajām ķermeņa kustībām.
Vajadzības gadījumā insultu operē, bet rezultāts vienmēr būs labāks, ja audu bojājumi ārstējami bez operācijas.
Ko darīt, lai insults mūs nepiemeklētu?
Dzīve ir jādzīvo! Nevajag to pārvērst kaujas laukā. Varbūt, ka vēlams izvirzīt lielākas prasības, domājot par sevi, savu veselību, nekā parasti to darām. Jāseko līdzi savai pašsajūtai, asinsspiedienam, sirds darbībai, holesterīna, glukozes līmenim asinīs. Regulāri jālieto medikamenti, kurus ārsti ir izrakstījuši, ja tas ir nepieciešams un jāievēro citi ārstu ieteikumi.
Kustīgus, aktīvus un dzīvespriecīgus cilvēkus, kas lieki nenervozē, infarkts pārsteidz retāk.
