Ar homeopātiju pret saaukstēšanos

“Sabiedrības interese par alternatīvajām ārstniecības metodēm pēdējos gados  arvien palielinās. Pie tām pieder arī homeopātija,” skaidro Mana Aptieka Centra aptieka Tukumā farmaceite Signe Reinolde-Gūtmane. 

Vārds homeopātija ir grieķu izcelsmes – homoios – līdzīgs, pathos – ciešanas. Šo ārstniecības metodi 18.gs. beigās izveidoja Vācijā ārsts Samuels Hānemanis. Homeopātija balstās uz diviem netradicionāliem pamatprincipiem: “līdzīgu ārstē ar līdzīgo” – noteiktu simptomu ārstēšana ar zāļu vielām, kas veselos cilvēkos rada tieši tādus pašus simptomus; un “minimālās devas likums” – šis jēdziens nosaka, jo mazāka zāļu deva, jo lielāka ir tās efektivitāte.

Homeopātijā tiek uzskatīts, ka organisms ir pašregulējoša sistēma, kas ar daudz ko var tikt galā patstāvīgi. Homeopātijas uzdevums ir stimulēt šo sistēmu, noturēt organismā harmonisku stāvokli un slimības gadījumā to atjaunot.

Svarīga slimnieka individualitāte

Homeopātiskie līdzekļi atšķiras no tradicionālajā medicīnā lietojamiem medikamentiem ar devām un slimnieka individualitātes ievērošanu. Homeopātijā ārstnieciskos līdzekļus – zāles gatavo no dabīgām izejvielām: augiem, minerāliem, dzīvnieku izcelsmes produktiem, kā arī no dažām alopātiskām (parastām) zālēm, tās daudzkārt atšķaidot. Biežāk lietotās zāļu formas ir pilieni jeb dilūcijas, pulveri, tabletes, graudiņi (mazi cukura zirnīši, kas piesūcināti ar zālēm), eļļas, ziedes, ārīgi lietojami spirta šķīdumi.

Homeopātiskās zāles tiek gatavotas lielos atšķaidījumos jeb potencēs. Attiecību 1:10 vai 1:100 apzīmē ar D (decimālpotence) vai C (centesimālpotence). Lai pagatavotu D tipa atšķaidījumu (kas ir biežāk sastopams), ņem 1 g tīras vielas un šķīdina 9 g ūdenī vai spirtā, iegūstot D1 potenci. Lai iegūtu D2 potenci, ņem 1 g no D1 un atšķaida ar 9 g ūdens vai spirta utt. Pēc tam katras pakāpes atšķaidījums ir intensīvi jāsakrata.

Homeopātijā cilvēks tiek uzskatīts kā veselums, kā indivīds, tāpēc katram pacientam ir individuāla pieeja. Katram no mums ir sava miesas uzbūve, iedzimtība, izskats, raksturs, dzimums, gremošanas, elpošanas un nervu sistēmas īpatnības, kā arī agrāk pārciestās slimības. To visu ārsts homeopāts “saliek kopā”, lai varētu noteikt pareizu diagnozi un izvēlēties piemērotāko ārstēšanas terapiju. Tāpēc nekādu pašārstēšanos!

Vai homeopātiskās zāles 
ir piemērotas man?

Homeopātiskās zāles var lietot no dzimšanas līdz pat sirmam vecumam. Tās var lietot grūtniecības un zīdīšanas laikā, kā arī tās ir īpaši piemērotas alerģiskiem slimniekiem. Homeopātiskās zāles atsevišķos gadījumos tiek lietotas vienlaicīgi ar alopātiskajām (tradicionālajiem) medikamentiem. Gluži kā pie jebkuras ārstēšanas terapijas, ieteicams ievērot veselīgu uzturu un dzīvesveidu. Ir jāatsakās no alkohola, tabakas un piparmētru tējas. Savukārt mērenība jāievēro saldumu un stipru garšvielu lietošanai uzturā.

Ziema daudziem no mums asociējas ar saaukstēšanos un gripas laiku. Praktiski visi saaukstēšanās procesa simptomi kā paaugstināta ķermeņa temperatūra, klepus, galvassāpes, iesnas un kakla sāpes ir normāla organisma aizsargreakcija pret tajā iekļuvušo infekciju. Paaugstināta ķermeņa temperatūra nogalina vīrusus, kurus ar klepu un izdalījumiem no deguna izvada laukā no organisma. Vesela cilvēka organisms ar stipru imūnsistēmu ar šo uzdevumu pats ļoti labi tiek galā. Vislabāk dažas dienas palikt mājās, daudz gulēt, atpūsties un taupīt spēkus, lai ātrāk atveseļotos. Turklāt imunitāti var pazemināt arī citi faktori – stress, neizgulēšanās, dažādas saslimšanas, tāpēc ne vienmēr iespējams tikt galā pašu spēkiem un pārvarēt saaukstēšanās simptomu radīto diskomfortu – aizliktu degunu, klepu, sāpošu kaklu, nogurumu, galvassāpes, šķaudīšanu un darba spēju mazināšanos.

Šķidrums un svaigs gaiss īpaši svarīgs

Saaukstēšanās un gripas profilakses nolūkā ieteicams lietot pietiekami daudz šķidruma, ēst augļus un dārzeņus, samazināt saldumu un neraudzēto piena produktu lietošanu uzturā, atvēlēt pietiekami daudz stundu miegam, vēdināt istabas, regulāri mazgāt rokas ar ziepēm, kā arī ieplānot ikdienas pastaigas svaigā gaisā.

Aptiekās ir pieejams plašs kombinēto homeopātisko zāļu klāsts, kuras veicina organisma aizsargspējas un noder gan gripas un saaukstēšanās profilaksei, gan kā palīglīdzeklis arī ārstēšanās gadījumā. Jāatceras, ka, ārstējoties ar homeopātiskajiem līdzekļiem, ir jābūt pacietīgam. Ja iedzerot tradicionālās pretsāpju zāles, to iedarbība būs sākot no 30 minūtēm līdz 1 stundai, tad homeopātiskām zālēm nav pieejami dati par farmakokinētiskajām īpašībām, tāpēc tiek uzskatīts, ka tās savu darbību sāks krietni vēlāk.

Biežāk sastopamās aktīvās vielas kombinētajos homeopātiskajos preperātos

Aconitum napellus – zilā kurpīte, Atropa Belladonna – vilkoga, Chamomilla officinale – kumelīte, Bryonia alba – baltā stēvija, Ferrum phosphoricum – dzelzs fosfāts, Mercurius solubilis – melnais dzīvsudraba oksiduls, kā arī Pulsatilla pratensis – pļavas silpurene.

Zilā kurpīte ieteicama drudža sākum­stadijā, kad kā simptomi novērojami sausa mute, nogurums, locekļu sāpes, sārta seja, sausa āda, nemiera un karstuma sajūta. Vilkoga noderēs kā pretiekaisuma “triecienlīdzeklis” visu vietējo iekaisumu ārstēšanai, profilaktiski ieteicama pret saaukstēšanos. Savukārt visiem labi pazīstamā kumelīte būs noderīga ne tikai pret drudzi, bet arī garo klepu, kā arī ir lielisks palīgs bērniem zobu šķilšanās laikā.

Balto stēviju visbiežāk izmanto akūtu elpceļu un gremošanas trakta iekaisuma ārstēšanai, kad kā simptomi vērojama izteikta laušanas sajūta, sausa mute un lūpas, spēcīgas slāpes, stipra svīšana.

Dzelzs fosfāts pazīstams kā “pretdrudža līdzeklis” – sākuma stadijās pret visām saslimšanām ar drudzi, labi palīdz akūta vidusauss iekaisuma gadījumā.

Bet izteiktam bronhītam ar dzeltenzaļām, gļotainām krēpām labi palīdzēs melnais dzīvsudraba oksiduls.

Visbeidzot pļavas silpurene homeopātijā jau sen tiek pielietota dažādu iekaisumu gadījumos un lieliski noderēs sausam klepum, it sevišķi naktī.

Šīs ir tikai dažas vielas, kuras izmanto saaukstēšanās un drudža ārstēšanai, tās sastopamas gan atsevišķi monopreparātos (tinktūrās, graudiņos), gan arī kombinētajos preparātos (tabletēs, tinktūrās un graudiņos).

Ieteicamās homeopātiskās zāles saaukstēšanas simptomu ārstēšanai

Gatavo, rūpnieciski ražoto kombinēto homeopātisko zāļu sastāvā var būt no divām līdz pat deviņām un vairāk aktīvajām vielām. Kombinācījās ir gan augu, gan minerālu sastāvdaļas.

Nevienam nav svešas sajūtas: drebuļi, sāp galva, lauž kaulus, kņudina degunā,- šeit lieliski noderēs tādi homeopātiskie medikamenti, kuru sastāvos esošās vielu kombinācijas veicinās organisma nespecifisko aizsargspēju. Ieteicama šo līdzekļu lietošana profilakses nolūkos.

Aizlikumu, tecēšanu, kņudināšanu degunā un iekaisumu novērš gan degunā pūšami aerosoli, gan sūkājamas tabletes.

Bieži novērots saaukstēšanās simptoms ir sāpes kaklā, mandeļu pietūkums, skrāpējoša vai sausuma sajūta, balss aizsmakums. Šos simptomus atvieglos dažādu vielu kombinācijas tablešu veidā.

Klepus gadījumā būtiski ir pareizi izvērtēt klepus simptomus un noteikt klepus veidu. Produktīva klepus gadījumā, kad novēro spazmātisku klepu ar gļotu izdalīšanos, noder kombinācijas ar klepu mīkstinošām sastāvdaļām. Savukārt sausa klepus gadījumā (parasti izraisītājs ir rinovīruss), kas raksturīgs ar aizdusu, svilpošanu, aizsmakumu, kairinošu klepu jāizvēlas vielu kombinācijas, kas mazina, nomierina klepu. Klepus gadījumā ārstam vai farmaceitam jāzina precīzi pacienta simptomi, to ilgums, intensitāte, lai varētu izvērtēt tālāko rīcību.

Lielisks līdzeklis organisma stiprināšanai

Homeopātiskās zāles ir drošas un tās var izmantot kā lielisku palīglīdzekli organisma imunitātes stiprināšanai, kā arī saaukstēšanās simptomu mazināšanai, klepus ārstēšanai, iesnām u.c.

Tomēr novilkt robežu starp stāvokli, kad homeopātiskā ārstēšana ir efektīva un kad tā nesniegs vēlamo rezultātu, var tikai speciālists. Homeopātija nav panaceja, pastāv daudz smagu un hronisku slimību, kuras ar homeopātiju vien neizārstēt, bet arī šajos gadījumos homeopātiju var lietot kā papildu terapiju. Jāpiebilst, ka jebkurā gadījumā pret saaukstēšanās simptomiem nedrīkst izturēties vieglprātīgi un vienmēr jālūdz padoms ārstam vai farmaceitam.