Osteoporoze

Osteoporoze ir slimība, kuras rezultātā kauli kļūst arvien trauslāki – rodas lūzumi, hroniskas sāpes un pat invaliditāte. Efektīva osteoporozes terapija var mazināt kaulu lūzumu risku pat par 30–70%. Tāpat kā daudzu citu saslimšanu gadījumā arī osteoporozes novēršanā svarīgi ir veikt gan profilaktiskus pasākumus, gan, ja tā attīstījusies, laicīgi diagnosticēt.

Iemesli noskaidrot savu kaulu blīvumu:

Ja augums laika gaitā samazinājies par 3cm vai vairāk, tas var liecināt par skriemeļu lūzumiem, ko pats cilvēks var pat nesajust;

Agra menopauzes iestāšanās (agrāk par 45 g.v.); 

Ilgstoši lietoti glikokortikoīdu grupai piederoši medikamenti (piem., prednizolons, deksmetazons u.c.);

Gremošanas trakta slimības kā Krona slimība vai celiakija; 

Pārāk zems vai pārāk liels svars (mazs augums, trausla ķermeņa uzbūve, gaiša ādas krāsa, blondi mati – uzskatāmi par osteoporozes risku palielinošām pazīmēm);

Osteoporoze ģimenes anamnēzē;

Alkohola, kofeīna pastiprināta lietošana, smēķēšana; 

Mazkustīgs dzīvesveids; 

Nedzemdējušas sievietes; 

Mazs kalcija saturs uzturā – mazāk par 500mg dienā; 

Vegānisms, veģetārisms;

Samazināta olbaltumu uzņemšana;

Grūtniecība.

 

Tipiskās osteoporozes
lūzumu vietas:

Plaukstas locītavas pamatne;

Augšdelms;

Mugurkaula skriemeļi;

Augšstilba kauls;

Augšstilba kaula kakliņš.

Lūzumi – var būt «mēmi». Skriemeļu lūzumi ne vienmēr rodas kritiena rezultātā, bet smaguma cilāšanās, nepareizas liekšanās, rotācijas, pat šķaudīšanas vai klepošanas dēļ.

 

Vai vērts pārbaudīt kaulus, ja nav lūzumu?

Svarīgi novērst pirmo lūzumu! Pētījumu dati liecina, ka ir konstatēta cieša sakarība starp pirmo un nākamo iespējamo lūzumu. Bez atbilstošas ārstēšanas 86 % gadījumu, ja bijis viens lūzums, būs arī nākamais.

Lūzumu var arī nesajust! Skriemeļu lūzumi netiek laikus diagnosticēti vidēji 30–34 % gadījumos. Skriemeļu lūzumi var rasties kritiena rezultātā, bet osteoporozes slimniekiem tie pat biežāk rodas pie ikdienišķām kustībām – smaguma celšanas, nepareizas liekšanās, pagriešanās, pat šķaudīšanas vai klepošanas dēļ.

 

Profilakses pasākumi

Ideālā gadījumā jācenšas mazināt visi sadaļā „Iemesli noskaidrot savu kaulu blīvumu” minētie riska faktori, bet 3 visvienkāršākās lietas, ko praktiski ikviens var darīt savā labā, ir:

Kontrolēt kalcija daudzumu savā uzturā, jo kalcijs ir kaulu uzbūves pamatā. Ja relatīvi veselam cilvēkam vecumā pēc 50 gadiem pietiek ar uzņemtiem 1000 mg, tad osteoporozes pacientam nepieciešams uzņemt vairāk – ap 1200 mg;

Zināt savu D vitamīna līmeni asinīs. Ja tas trūkst, censties to uzņemt gan ar uztura palīdzību, gan preparātu veidā. Cilvēkam, kļūstot vecākam, samazinās D vitamīna uzsūkšanās (vecākiem par 65 gadiem pat par 5-6x).  Svarīgi ir ļaut to veidot pašam organismam – saulē vajadzētu uzturēties vismaz 15-30 min 3 reizes nedēļā;

Osteoporozes attīstību kavē regulāra vingrošana un fiziska slodze, kas ne tikai uzlabos fizisko formu un mazinās kritiena risku, bet arī efektīvi palielinās kaulu blīvumu.

Osteoporoze tiek uzskatīta par sieviešu saslimšanu

Sievietes

Viena no 2 sievietēm vecumā pēc 50 gadiem piedzīvo vienu vai vairākus kaulu lūzumus.

Sievietēm salīdzinājumā ar vīriešiem ir lielāks osteoporozes attīstības risks, jo ir «smalkāka» kaulu struktūra un mazāka kopējā kaulu masa.

Vīrieši

Viens no 5 vīriešiem vecumā pēc 50 gadiem piedzīvo vienu vai vairākus kaulu lūzumus.

Kaulu masas zuduma ātrums vīriešiem ir lēnāks nekā sievietēm.

Osteoporoze parasti sākas vēlāk, bet lūzumi smagāki un rehabilitācija mazāk sekmīga.

Kā tiek noteikta osteoporozes diagnoze?

Visprecīzāk kaulu blīvumu nosaka ar DXA. Mērījums ilgst apmēram 20 minūtes. Pacientam vispirms izmēra auguma garumu, tad nosver un tad veic arī pašu mērījumu ar rentgenam līdzīgu aparātu. Iegūtais rezultāts parasti ir cipars, kuru pēc Pasaules Veselības organizācijas noteiktās klasifikācijas arī novērtē kā, piemēram, normu, osteopēniju (robežstāvoklis), osteoporozi (slimību) vai jau smagu osteoporozi.