Visiem ir zināms fakts, ka jebkuras slimības produktīvas ārstēšanas pamatnoteikums ir precīzas diagnozes uzstādīšana. “Latvijā ir pieejamas un izmantojamas visā pasaulē zināmas diagnostikas metodes, kā arī, nemitīgi paaugstinoties speciālistu kvalitātei, paaugstinās diagnostisko rezultātu precizitāte,” atzīst radioloģe Natālija Ezīte.
Ārste – radioloģe Natālija Ezīte jau, mācoties vidusskolā, apzinājās, ka vēlas kļūt par ārsti, tāpēc divus gadus mēroja garo ceļo no Daugavpils uz Rīgu, lai apmeklētu sagatavošanas kursus studijām Rīgas Medicīnas akadēmijā (Stradiņa universitāte). Absolvējot RMA, iestājās rezidentūras internajā terapijā. Pēc rezidentūras beigšanas Natālija sāka strādāt par terapeitu. Viņa ātri saprata, ka jāturpina izglītoties, tāpēc devās uz ultrasonoskopijas kursiem pie slavenā daktera P. Priedīša. Bet ar to viņai nebija gana un viņa iestājas radioloģijas rezidentūrā. Pēc tās beigšanas Natālija sāka strādāt Paula Stradiņa Klīniskajā universitātes slimnīcā. Teju kā daktere absolvējusi doktorantūru un tuvākajā laikā plāno aizstāvēt zinātnisko darbu. Bez visa iepriekš minētā Natālija ir Latvijas Universitātes pasniedzēja un Rīgas Stradiņa slimnīcas Zinātniskā departamenta zinātniskais konsultants. “Toties man ir viena lieta, ko nemāku – atpūsties! Man patīk strādāt un mācīties, bet saprotu, ka nav īsti pareizi to darīt bez mitas, tāpēc nākotnē plānoju iemācīties atpūsties,” atzīst Natālija.
Kādas asinsvadu diagnostikas metodes Latvijā tiek izmantotas šobrīd?
Tiek izmantotas četras diagnostikas pamatmetodes atbilstoši pacientu sūdzībām un veselības stāvoklim.
Doplerogrāfija (DUS) – asinsvadu izmeklēšana ar ultraskaņu, kuras laikā ar ultrasonogrāfijas iekārtu iegūst asinsvadu attēlus, reģistrē asiņu plūsmas virzienu un ātrumu asinsvada lumenā jeb diametrā. Viena no efektīvākām neinvazīvām diagnostikas metodēm primārai kakla artēriju slimību stāvokļa izvērtēšanā.
Datortomogrāfiskā angiogrāfija (CTA) – ir asinsvadu izmeklēšanas metode, kuras laikā tiek uzņemti daudzskaitliski attēli vairākās plaknēs. Vēlāk, apstrādājot ar datorprogrammas palīdzību, tiek analizēts asinsvadu stāvoklis. Izmeklējuma laikā skenēšana notiek vienlaikus ar strauju kontrastvielas injekciju perifērajā vēnā t.s. bolus injekciju. Šobrīd Latvijā jau ir pieejami jaunās paaudzes datortomogrāfi, kuriem šis starojums ir būtiski samazināts, kā arī ir iespējams to pieregulēt katra pacienta individuālajām vajadzībām. Datortomogrāfijas angiogrāfija ir maztraumatiska, pacientam draudzīgāka un izdarāma ambulatoros apstākļos.
Šī ir lieliska, moderna diagnostikas metode, lai atlasītu tos pacientus, kuriem nepieciešama tālāka operatīva ārstēšana un, iespējams, detalizētāka izmeklēšana ar invazīvās angiogrāfijas metodi.
Magnētiskās rezonanses angiogrāfija (MRA) – izmantojot MRA, iespējams vizualizēt asinsvadus bez jonizējošo starojumu izmantošanas. MR angiogrammu iegūšanai lieto nejodēto kontrastvielu, kas pretstatā CTA lietošanai nav nefrotoksiska. Lai gan izmeklējuma rezultāti ir samērā precīzi, ir nianses, kas traucē vizualizācijai: artefaktu rašanās, garais izmeklējuma laiks, kā arī tas, ka izmeklējumu nedrīkst veikt pacientiem ar kardio – un neirostimulatoriem. MRA ir izvēles metode gados jauniem pacientiem, pacientiem ar nieru mazpēju, kā arī nepieciešamības gadījumā to var veikt grūtniecēm (pēc pirmā trimestra).
Digitāla subtrakcijas angiogrāfija (DSA) – ir specializēta invazīvās radioloģijas procedūra, kur katetrs jāievada lielajās artērijās vai vēnās. Šim nolūkam visbiežāk tiek veikta cirkšņa artērijas punkcija. DSA ir ļoti precīzs izmeklējums, ko iespējams veikt tikai specializētajos stacionāros (piem. Stradiņa vai Gaiļezera slimnīcā). Tā ir visprecīzākā diagnostikas metode, bet tā kā tā ir invazīva un jonizējoša metode, tad to izmanto asinsvadu diagnostikā tikai gadījumos, kad doplerogrāfijas un datortomogrāfijas dati ir pretrunīgi.
Turklāt šī metode ir laika un darba ietilpīga, kā arī prasa ievērojamus materiālus ieguldījumus.
Kuru slimību diagnostikai šīs metodes tiek pielietotas?
Pielietojot aprakstītās metodes ir iespēja izmeklēt asinsvadus praktiski visā cilvēka organismā. Taču visbiežāk tās izmanto, lai izmeklētu galvas, kakla un kāju asinsvadus.
Visbiežākais insulta cēlonis ir kakla un smadzeņu asinsvadu ateroskleroze – zemā blīvuma holesterīna un trombu nogulsnes artērijas lūmenī. Bieži vien cilvēks šos procesus nejūt un tie norit bez simptomiem līdz mirklim, kamēr tie ir būtiski sašaurinājušies. Daudzos gadījumos tas var radīt neatgriezeniskus veselības bojājumus – ķermeņa daļu paralīzi, runas, intelektuālo spēju un citus traucējumus.
Pēc pasaules datiem insults ir trešajā vietā pēc miokarda infarkta un tumoru izraisītiem nāves iemesliem.
Situācijas, kad ir nepieciešama galvas un kakla asinsvadu diagnostika:
galvassāpju, reiboņu un nelabumu gadījumos;
troksnis ausīs, nestabilitāte, galvas sāpes pēc fiziskas slodzes;
pacienti, kuri plāno fiziskas aktivitātes (visbiežāk tie ir pusaudži, kurus nosūta sporta ārsts, jo mēdz būt problēmas galvas asinsvados, kuru gadījumos ļoti uzmanīgi jānodarbojas ar sportu, kas saistīts ar galvas pagriešanu).
Civilizētā pasaulē nedrīkst tikt pieļauta situācija, kad cilvēkam, ierodoties pie ārsta, tiek konstatēta kāju pirkstu gangrēna. Ja staigājot parādās sāpes kāju ikru muskuļos pat pie nelielas slodzes (paejot kaut vai 200 m), noteikti jādodas uz vizīti pie ģimenes ārsta, jo tās var būt pirmās pazīmes, kas norāda uz iespējamo kāju perifēro artēriju slimību. Šajā gadījumā ieteicams veikt kāju artēriju skrīningu – periferisku doplerogrāfiju un ar izmeklējuma rezultātiem doties uz konsultāciju pie asinsvadu ķirurga.
Kā izvairīties no asinsvadu slimībām?
Visa pamatā ir veselīga dzīvesveida ievērošana – veselīgs uzturs, kustīgs dzīvesveids, bet jāatzīst, ka cilvēkam pēc 50 gadiem ir samērā grūti pēkšņi radikāli mainīt dzīvesveidu. Tāpēc veselīgi ēst, piekop aktīvu dzīvesveidu bērnam jāmāca no mazotnes – jāatceras, ka bērns ir vecāku dzīves stila spogulis.
Jācenšas regulāri apmeklēt ģimenes ārstu un pēc 30 gadu vecuma vismaz reizi gadā veikt organisma skrīningu uz iespējamiem kardiovaskulāriem riskiem: ir nepieciešams noteikt holesterīna līmeni asinīs, uztaisīt kardiogrammu, kontrolēt sistēmisku asinsspiedienu.
Pozitīvi ir tas, ka Latvijā asinsvadu diagnostikas iespējas atbilst Eiropas un pasaules līmenim, mūsu speciālisti paliek arvien zinošāki un pacienti – izglītotāki!
