Top netradicionāls tūrisma objekts – aptieka

Aptieka Bite Līgatnē, kuras vēsture sniedzas vairāk nekā simts gadu garumā, šogad piedzīvo ne tikai īpašnieku maiņu, bet arī vērienīgus remontdarbus. Jaunais īpašnieks nolēmis aptiekai atgriezt vēsturisko izskatu vienlaikus vietējiem iedzīvotājiem nodrošinot medikamentu pieejamību. “Tā kā ēka, kurā atrodas aptieka ir kultūrvēsturiskais mantojums, radās doma aptieku atjaunot pirmatnējā izskatā,” atzīst aptiekas īpašnieks Ainārs Vanags.

“Manuprāt, aptieku veidot kā muzeju tiešām ir apsveicama doma. Līdzīgu precedentu Latvijā nezinu – ārpus Latvijas robežām gan. Vecākā gada gājuma cilvēkiem tā ir unikāla iespēja atmiņās atgriezties savos jaunības laikos, kad aptiekām bija īpaša aura un smarža, jo visas zāles gatavoja uz vietas aptiekā. Savukārt jaunajai paaudzei tas būs kā muzejs ar ieskatu farmācijas vēsturē,” stāsta Līgatnes domes priekšsēdētājs Ainārs Šteins.

Līgatnē rūpējas gan par iedzīvotājiem, gan tūristiem

Enerģiskā uzņēmēja Aināra Vanaga ideja veiksmīgi iekļaujas Līgatnes attīstības filozofijā par tūristu piesaisti vienlaikus saglabājot aptiekas pamatfunkciju, kas vitāli nepieciešama vietējiem iedzīvotājiem. Līgatne pie jautājuma par tūristu piesaisti intensīvi strādā jau vairāk nekā 11 gadus un šobrīd rezultāti ir redzami. Cilvēki labprāt viesojas Līgatnē, jo te ir ko apskatīt un kur atpūsties. To sajūt gan vietējie iedzīvotāji, gan uzņēmēji. Arvien vairāk iedzīvotāju izvēlas Līgatni par vietu, kur dzīvot, jo šeit ir sakopta un patīkama vide, pašvaldība rūpējas par vietējo labklājību un ikviens ciemiņš ir laipni gaidīts.

Aptieka atjauno senatnīguma auru

Tā kā iepriekšējā aptiekas īpašniece Maija Šūmane pēc aptiekai veltītiem nepilniem piecdesmit gadiem bija nolēmusi doties pelnītā atpūtā, tad viņas izteikto piedāvājumu iegādāties aptieku labprāt pieņēma vietējais uzņēmējs Ainārs Vanags. “Tā kā jau vairāk nekā 10 gadus man pieder Līgatnes vīna darītava, ko iecienījuši gan vietējie līgatnieki, gan tūristi, tad visnotaļ loģiska šķita doma iegādāties aptiekai piederošās telpas, kas atrodas līdzās. Maijai bija svarīgi, lai šeit tiktu saglabāta aptieka, kas sakrita arī ar manām vēlmēm. Papildus radās doma atjaunot senatnīgās aptiekas izskatu, lai cilvēki tajā iegrieztos ne tikai iegādāties medikamentus, bet arī apskatītu, kāda izskatījās aptieka pagājušajā gadsimtā,” atzīst Ainārs Vanags. Lai to panāktu aptiekas telpās jāiegulda gana daudz darba un līdzekļu, jo, līdzko sāc ko atjaunot, darbs seko darbam un vēlme saglabāt iespējamos vēsturiskos elementus prasa lielāku piepūli nekā radīt ko no jauna. “Te mēs vēlamies saglabāt vēsturisko krāsojumu, bet te – atklāto apmetumu ar niedrēm, arī grīdu gribam saglabāt vēsturisko, kur vien tas iespējams,” ar aizrautību stāsta un rāda jaunais aptiekas saimnieks. Aptieka tiks sadalīta divās telpās, vienā klienti varēs iegādāties tradicionālos recepšu un bezrecepšu medikamentus, bet otrā – netradicionālās medicīnas 
dažnedažādus tautā iemīļotus produktus. Te varēs iegādāties gan dažādas sulas, uzlējumus, tējiņas un ziedes, ar ko ārstējās mūsu senču senči un kuru dziednieciskās spējas dažkārt mēdz būt iedarbīgākas par rūpnieciski ražotajām zālēm. Aptiekas īpašnieks jau paspējis vienoties ar Līgatnes rehabilitācijas centru, ka aptiekā varēs iegādāties arī rehabilitācijas aprīkojumu. Bez visa iepriekšminētā aptiekā plānots izveidot stūrīti, kur piesēst un atpūsties, pabaudīt kādu dziedniecisku tēju un pakavēties pārdomās par laikiem, kā bija, kad vēl strādāja Līgatnes papīrfabrika, kad tās īpašnieki uzcēla šo ēku un daļu tās atvēlēja aptiekas vajadzībām, kur nepieciešamos medikamentus tobrīd varēja iegādāties par brīvu.

“Jā, tas bija tālais 1895. gads, kad par fabrikas līdzekļiem tika uzcelta šī ēka – tajā atradās telpas patērētāju biedrībai, veikalam, kā arī aptiekai,” stāsta kaislīga Līgatnes vēstures pētniece, gide Rasma Vanaga, kura daudzus jo daudzus 
gadus nostrādājusi Līgatnes papīrfabrikā par galveno ekonomisti. Papīrfabrikas īpašnieki rūpējās par saviem darbiniekiem, nodrošinot viņiem visu dzīvei nepieciešamo, strādnieku pienākums bija labi paveikt savu darbu. Par papīrfabrikas līdzekļiem tapa kluba ēka, pirmā boulinga zāle Latvijā, pirmā bibliotēka Vidzemē, kā arī dzīvojamās mājas strādniekiem. Rūpējoties par strādnieku veselību, tika uzcelta slimnīca, veco ļaužu pansionāts, arī dzemdību māja.

Pasargā akūti svarīgus objektus

“Ir viens vēsturisks fakts, kas jāpiemin, runājot par aptieku,” atzīst Rasma Vanaga. “Tās bija Otrā pasaules kara beigas, kad, vāciešiem atkāpjoties, bija dota pavēlē sabombardēt Līgatni. Tomēr līgatnieši atrada iespēju kā vienoties ar vācu karavīriem, lai bumbas netiktu mestas uz akūti svarīgiem objektiem kā papīrfabriku u.c. Viņi saprata, ka bez kluba un kroga kādu laiku var iztikt, ja vien būs kur strādāt. Tomēr uz kluba mestās bumbas šķembas trāpīja aptiekas ēkas jumtā un sākās ugunsgrēks. Līgatnieši ar spaiņiem no tuvākās ūdens krātuves nesa ūdeni, lai ugunsgrēku nodzēstu un paglābtu aptiekas ēku.”

Skaisti un piepildīti darba gadi

Līgatnes aptiekā par tās vadītāju līdz Otrajam pasaules karam strādāja aptiekārs Zariņš, viņam palīdzēja Amilda Liepiņa. Kad 1944. gadā aptiekārs Zariņš ar savu ģimeni evakuējās uz Sudetiju, par aptiekas vadītāju kļuva Osvalds Gecs, savukārt, kad 1953. gadā viņš pārcēlās uz Rīgu, aptiekas vadītāja pienākumus uzņemās Tomass Hermanis, bet pēc viņa nāves 1970. gadā no Sedas uz Līgatni pārcēlās Maija Egle (šobrīd Maija Šūmane), kura par aptieku rūpējās 47 garus gadus. “Kad man piedāvāja nākt strādāt uz Līgatni, ne mirkli nedomājot piekritu. Tagad uz tiem gadiem atskatoties, saprotu, ka tie bija skaisti un piepildīta darba gadi. Es pazīstu ikvienu klientu un viņu ģimenes paaudzēs, vienmēr esmu centusies palīdzēt, ja vien tas bijis manos spēkos. Vēl tagad kaimiņu māju iedzīvotājiem atvedu medikamentus, ja dodos uz aptieku,” atzīst Maija. Jaunībā gan Maija vēlējusies kļūt par ārsti, bet daži atgadījumi dzīvē lika pārdomāt šo lēmumu un šobrīd ir priecīga, ka izvēlējusies tieši farmaceita arodu.

“Milzīgs paldies jāsaka iepriekšējai īpašniecei Maijai, kura rūpīgi glabājusi aptiekas inventāru, arī to, kas savu laiku jau nokalpojis, jo tagad varam tos izstādīt, lai cilvēkiem būtu priekštats, kā aptiekās strādāja pirms daudziem gadiem,” atzīst Ainārs Vanags.

Aptieka ar savu labo gariņu

Runājot par Līgatnes aptiekas vēsturi, nevar nepieminēt Ainu Renci, kura savulaik strādājusi aptiekā, bet vienmēr bijusi kā aptiekas gariņš, kas visu redz un visu dzird – tā tas ir vēl šodien.

Tomēr, lai aptieka–muzejs pastāvētu un sekmīgi darbotos, jāatrisina vēl viena problēma – Lejas Līgatnē šobrīd nav sava ģimenes ārsta, kas tās iedzīvotājiem akūti nepieciešams. “Ģimenes ārsta prakse ir cieši saistīta ar iedzīvotāju aprūpi un aptiekas primāro biznesu. Jā, tā šobrīd ir zināma problēma, bet tas ir tikai laika jautājums, jo visa infrastruktūra un nodrošinājums ģimenes ārsta prakses atvēršanai ir. Līgatne ir vieta, kur cilvēki grib dzīvot, iedzīvotāju skaitam šobrīd ir tendence pieaugt, tāpēc par ārsta atrašanu esam pozitīvi noskaņoti,” atzīst Ainārs Šteins.