Ķirurga, flebologa, medicīnas doktora Ulda Mauriņa dzimtā puse ir Liepāja. Pēc Rīgas 1. ģimnāzijas viņš pievērsās medicīnai un absolvēja Latvijas Medicīnas akadēmiju (Rīgas Stradiņa universitāti), savukārt Bonnas Universitātē ieguva medicīnas zinātņu doktora grādu fleboloģijā. Dr.med. Uldis Mauriņš ir Baltijas Fleboloģijas biedrības prezidents, Latvijas ķirurgu asociācijas, Pasaules, Vācijas, Meksikas, Latvijas fleboloģijas biedrību biedrs, kā arī Starptautiskās miniflebektomijas foruma valdes loceklis. Brīvajā laikā dakteris sevi velta ģimenei, nodarbojas ar fitnesu un viņam patīk izbaudīt ceļojumu burvību.
Pavasaris ir laiks, kad biezie ziemas mēteļi un bikses tiek noliktas dziļi skapī, un arvien biežāk gribas uzvilkt kādu pavasarīgu apģērbu, bet, ak vai, uz kāju stilbiem parādījušies zilgani vēnu mezgli, kas uz saules neskartās ādas izskatās pavisam nelāgi. Kā rīkoties šajā situācijā, skaidro Dr. Mauriņa Vēnu klīnikas ķirurgs, flebologs, medicīnas doktors Uldis Mauriņš.
Kā pareizi rīkoties, ja uz kājām pamanām vēnu tīklojumu, mezglus, kuru agrāk tur nav bijis?
Vispirms ir jāsaprot, ka redzamas vēnas nebūt vēl neliecina par venozo saslimšanu. Cilvēkiem ar gaišāku ādu, mazāku tauku slāni, arī sportistiem var būt redzami izteikti vēnu zīmējumi – tā noteikti nav varikoze. Par varikozi var runāt tad, kad notikušas izmaiņas vēnu sieniņās. Apmēram 60-70% cilvēku ir redzami kāju asinsvadi, bet pārsvarā tie ir virspusēji vēnu paplašinājumi, kas veidojas ādā jeb tā saucamā ādas varikoze – ļoti tievs vēnu tīklojums (līdz 1 mm diametrā), kas radīs tikai kosmētiska rakstura problēmas. Ādas varikozi no nopietnākām vēnu saslimšanas formām var atšķirt ar to, ka gan stāvot, gan guļot to izskats nemainās.
Nopietnāki venozie traucējumi ir zemādas vēnu nepietiekamība jeb zemādas varikoze. Visbiežāk cilvēks pats var pamanīt, ka uz kājām zem ādas izspiežas vēnu bumbuļi kā vīnogu ķekari, kas, atlaižoties gultā un paceļot kājas augšā, saplok, bet pieceļoties atkal parādās. Turklāt dienas beigās šie bumbuļi kļūst izteiktāki. Tā iemesls ir asins sastrēgums vēnās. Zemādas vēnu varikoze skar ap 30 % iedzīvotāju. Kamēr cilvēks ir aktīvs, nav liekā svara problēmu, vēnas var neradīt nekādas subjektīvas sūdzības, kā arī varikozei, progresējot ļoti pakāpeniski, cilvēks pie sajūtām pierod un šos traucējumus sāk uzskatīt par normu. Ja sūdzības neprogresē, tad vēnu varikoze ilgstoši netiek ārstēta – tas var būt pat 10 – 20 gadus. Pieaugot objektīvām sūdzībām, pakāpeniski veidojas dzīves kvalitātes traucējumi – smaguma sajūta kājās, veidojas tūska, krampji, vēlākā stadijā iespējama pigmentācijas parādīšanās (brūni pleķi), kas parasti rodas iekšējās vai ārējās potītes rajonā un laika gaitā pārtop ādas sacietējumā – āda kļūst cietāka, trauslāka un vieglāk ievainojama, bet gala rezultātā veidojas nedzīstošas čūlas. Ja ap 30 % cilvēku ir zemādas vēnu varikoze, tad apmēram pusei no viņiem, 15 % cilvēku populācijā veidojas hroniskas venozas mazspējas izpausmes.
Kādas ir ieteicamās ārstēšanas metodes?
Ja ir aizdomas par zemādas vēnu varikozi, lai noteiktu ārstēšanas metodes, vispirms ir jābūt precīzai diagnostikai. Nepieciešama duplekssonogrāfija, bet ļoti svarīgi, ka to veic vēnu speciālists – flebologs, jo tādā situācijā vienas konsultācijas laikā tiks uzstādīta precīza diagnoze, tiks noteikts, vai pacienta sūdzības ir saistītas ar venozās atteces traucējumiem, vajadzības gadījumā tiks sastādīts ārstēšanas plāns – šeit ļoti būtiska ir ārsta pieredze, pielietojot dažādas metodes un to kombinācijas.
Kādas ir iespējamās ārstēšanas metodes varikozes gadījumā?
Ja runa ir par ādas varikozi, kura pamatā rada estētiskas problēmas, tad nelīdzēs ne vēnu smēres, ne tabletes, vienīgā metode ir mikroskleroterapija (medikamentoza vēnu iznīcināšana ar injekciju palīdzību). Vēlamais rezultāts tiek sasniegts aptuveni 6 līdz 12 nedēļu laikā pēc veiktās ārstēšanas, bet jārēķinās, ka apmēram 20% gadījumu var attīstīties pigmentācija pa ārstēto vēnu gaitu, kura 1-2 gadu laikā izzudīs. Ar mikroskleroterapijas palīdzību iespējams par 60 – 90% samazināt šo nevēlamo ādas vēnu tīklojumu.
Zemādas vēnu varikozes gadījumā ir pierādīts, ka visefektīvākā un izmaksu ziņā vislētākā ir vēnu termiskā ablācija – termiska vēnu iznīcināšana ar paaugstinātu temperatūru. Savā klīnikā pamatā pielietojam lāzeroperācijas ar īpašiem lāzerviļņiem un cirkulāri izstarojošiem lāzervadiem, kuras šobrīd nodrošina vislabākos ilgtermiņa rezultātus ar minimālu sāpju un komplikāciju risku.
Ja finansiāli nevar atļauties lāzeroperāciju, tad salīdzinoši lētāka ir cita skleroterapijas forma: putu skleroterapija ultrasonogrāfijas kontrolē, bet jārēķinās, ka 2-3 gadu laikā 20 % gadījumos ārstētajās vēnās asins plūsma atjaunosies un būs nepieciešama atkārtota ārstēšana. Izmantojot šo metodi, būs ilgāks diskomforta periods un lielāks sarežģījumu risks. Ja cilvēks vēlas ietaupīt, tad jārēķinās, ka atbilstoši izvēlētai metodei, būs atbilstošs rezultāts.
Vai varikozes ārstēšanu valsts nekompensē, jo tie tomēr ir būtiski veselības traucējumi, kam viens no pamata iemesliem ir tieši novecošana?
Vēnu varikoze iespējama tikai tāpēc, ka cilvēki stāv uz divām kājām, dzīvniekiem šādu problēmu nav. Viens no būtiskākajiem faktoriem ir tieši cilvēku novecošana. Statistika rāda, ka 20 gadīgo cilvēku grupā ar vēnu varikozi slimo 2-3% iedzīvotāju, tad 50-60 gados – ap 60 %. Svarīgs faktors ir arī iedzimtība, sievišķais dzimums, hormonālā terapija vai kontracepcija un gravitācija – darbojoties gravitācijas spēkam tiek veicināta pretēja virziena plūsma vēnās (no augšas uz leju).
Valsts jau vairāk nekā septiņus gadus ir norobežojusies no šīs problēmas un nefinansē kāju vēnu operācijas, arī nedzīstošu trofisku čūlu ārstēšanu, kā rezultāta situācija Latvijā šajā jautājumā ir ļoti nelabvēlīga. Jārēķinās arī ar to, ka, ja šie pakalpojumi valsts medicīnas iestādēs netiek regulāri nodrošināti, tad tur strādājošie speciālisti pamazām zaudē savu kvalifikāciju. Attīstītajās Eiropas valstīs ap 2% no veselības budžeta tiek novirzīti venozo problēmu ārstēšanai.
Bet ko darīt pensionāram, ja naudas lāzeroperācijai nav un valsts to nekompensē, bet vēnu varikoze progresē?
Ja cilvēkam kājās veidojas tūska, tad var nēsāt kompresijas zeķes, bet pirms tās iegādājas noteikti vajadzētu konsultēties ar speciālistu. Gribētu atturēt no vēnu smēru lietošanas, jo tajās nav tādu vielu, kas spētu ārstēt vēnas, tikai ilgstoši lietojot var veicināt alerģiska ādas iekaisuma attīstību, kas gala rezultātā var vēl vairāk sarežģīt varikozes ārstēšanu.
Pirms uzsākt izmantot medikamentozo (tabletes) ārstēšanas metodi, noteikti jākonsultējas ar flebologu, kā arī jārēķinās, ka šī metode ir ļoti ilglaicīga, līdz ar to arī neadekvāti dārga. Parasti klīniska uzlabošanās pēc uzsāktas vēnu tablešu lietošanas sākas tikai pēc 2-3 nedēļām un turpinās tik ilgi, kamēr šī terapija tiek saņemta. Un tik un tā agri vai vēlu būs nepieciešama lāzeroperācija vai skleroterapija, vai arī šo metožu kombinācija, kā rezultātā pacients būs ārstēšanā ieguldījis daudz lielākus līdzekļus.
