Veselīgs uzturs ir viens no veselības stūrakmeņiem. Augļi, ogas un dārzeņi bagātina uzturu ar vitamīniem, minerālvielām, antioksidantiem, balastvielām un augu izcelsmes bioloģiski aktīvām vielām, kas nav uzturvielas, bet pasargā organismu no hroniskām slimībām. Ikdienā pārtikā lietojot kādu no dārzeņiem, nemaz neaizdomājamies par tā vērtīgumu, tāpēc šoreiz sīkāk aplūkosim rutka, redīsa un mārrutka dziednieciskās īpašības.
Rutkos, redīsos un mārrutkos ir daudz kālija, kalcija un C vitamīna. Rutkos un redīsos daudz kokšķiedras, pektīnvielu, mārrutkos atrasts daudz fitoncīdu, kam piemīt baktericīda iedarbība.
Rutks
Rutku sulu izmanto dziednieciskos nolūkos pie bronhītiem, nieru un žultspūšļa saslimšanām. Kā arī pie reimatisma un radikulīta gadījumiem.
Vidēji 100 g rutka satur 1,9 g olbaltumvielu, 0,2 g tauku, 6,5 g ogļhidrātu un 1,5 g šķiedrvielu, 13 mg nātrija, 357 mg kālija, 35 mg kalcija, 25 mg magnija, 26 mg fosfora, 1,2 mg dzelzs, 29 mg C vitamīna, 0,03 mg B1 un 0,03 mg B2 vitamīna, 0,25 mg PP vitamīna un 0,02 mg beta karotīna.
Dažas tautas receptes
Reimatisma gadījumos iesaka lietot šādu maisījumu: 3 daļas melnais rutks, 2 daļas medus un 1 daļa degvīna. Sāpošās vietas ierīvē ar šo maisījumu. Īpaši laba iedarbība, ierīvējoties pēc pirts.
Pret garo klepu un augšējo elpceļu iekaisumiem līdzēs izdobts rutks, kurā ielikts medus vai cukurs. Mājas apstākļos sulu iegūst veselā rutkā izdobjot bedrīti un aizpilda to ar cukuru vai medu. Šo sulu lieto pa 3-4 tējk. dienā.
Redīss
Redīss tautā tiek saukts par brīnumlīdzekli vitamīnu uzņemšanai un cīņai ar dažādām veselības problēmām. Redīsus ikdienas ēdienkartē īpaši ieteicams ietvert saaukstēšanās un klepus gadījumos. Redīsi aktivizē imūnsistēmu Lielā šķiedrvielu daudzuma dēļ redīsus iesaka diabēta slimniekiem un cilvēkiem, kuriem ir problēmas ar zarnu trakta darbību. Īpaši ieteicams: pie aptaukošanās, sirds slimībām, asinsvadu slimībām. Redīsi uzlabo gremošanu, izvada lieko holesterīnu. Tie ieteicami svara kontrolei un veselībai. Redīsi satur niecīgu daudzumu kalorijas un daudz vitamīnu un mikroelementu.
Vidēji 100 grami redīsa satur 15 kalorijas (kcal), 0,1 g lipīdu, 0 mg holesterīnu, 39 mg nātrija, 233 mg kālija, 3,4 g ogļhidrātu, 1,9 g cukura, 0,7 g olbaltumvielu, 7 IU A vitamīna, 14,8 mg C vitamīna, 25 mg kalcija, 0,3 mg dzelzs, 0 IU D vitamīna, 0,1 mg B6 vitamīna, 0 µg B12 vitamīna, magnija 10 mg.
Mārrutks
Mārrutkus pievieno dažādiem gaļas ēdieniem, lai veicinātu sagremošanu. Tie ļoti stimulē aizkuņģa dziedzera ārējo un iekšējo darbību, tātad veicina ne tikai tauku, olbaltumu un cietes šķelšanu, bet arī cukura izmantošanu, tāpēc īpaši ieteicami cukura diabēta slimniekiem. Mārrutks nomāc slimības izraisošo baktēriju attīstību gremošanas traktā un ir lielisks līdzeklis, lai nepieļautu atkārtotu inficēšanos. Taču pārspīlēt ar mārrutku lietošanu arī nevajadzētu, jo pārmērīga lietošana izsauc caureju un pat vemšanu. Ieteicamā deva ir pa 1 tējkarotei 3 reizes dienā pirms ēšanas.
Vidēji 100 grami mārrutka satur 48 kalorijas (kcal), 0,7 g lipīdu, 0 mg holesterīnu, 420 mg nātrija, 246 mg kālija, 11g ogļhidrātu, 8 g cukura, 1,2 g olbaltumvielu, 2IU A vitamīna, 24,9 mg C vitamīna, 56 mg kalcija, 0,4 mg dzelzs, 0 IU D vitamīna, 0,1 mg B6 vitamīna, 0 µg B12 vitamīna, 27 mg magnija.
Uzglabāšana
Pašu audzētus dārzeņus jāuzglabā tā, lai tie ilgāk saglabātos svaigi. Ja dārzeņus pērk veikalā, tas jādara katru nedēļu, bet nelielos daudzumos, lai produkti vienmēr būtu svaigi. Termiski apstrādājot (vārot, sautējot) dārzeņus, augļus un ogas, tajos zūd vitamīni, tādēļ priekšroka jādod svaigiem un pēc tam – saldētiem dārzeņiem.