Konsultē Rīgas Austrumu KUS stacionāra Latvijas Infektoloģijas centrs galvenā ārste, profesore Baiba Rozentāle.
Vasarā mūsu labsajūtu apdraud dažādi insekti, daži ir pat bīstami mūsu veselībai. Jo īpaši ērces, kas pielavās klusi, nemanāmi un spēj radīt nopietnus draudus dzīvībai.
Kā tas notiek?
Latvijā ērces galvenokārt uzturas mitrās un ēnainās vietās, tām labāk patīk jauktu koku meži ar labi attīstītu pamežu un aizaugušas pļavas. Tās mīt arī pilsētas parkos un mazdārziņos, kurp tās atnes dzīvnieki un putni. Ērces parasti sēž uz zāles stiebra apmēram 10 cm augstumā no zemes (maksimāli līdz metra augstumam), gaidot, kad garām ies piemērots upuris. Parasti cilvēki ērces kodienu nejūt, jo ērce piesūcoties caur atskabargaino snuķīti koduma brūcē ielaiž siekalas, kas satur anestezējošas vielas un neļauj asinīm sarecēt. Diemžēl ērces niecīgo izmēru dēļ ir grūti pamanīt. Ja mātītes piesūcas uz vairākām dienām un piebriest, mazie ērču kāpuri un tēviņi sūc asinis tikai īsu brīdi (tam pietiek pat ar 20 minūtēm) un nokrīt nepamanīti. Ja piesūcas inficēta ērce, pastāv milzīgs risks saslimt ar kādu no ērču pārnēsātajām infekcijām – ērču encefalītu, Laima slimību un vēl dažādiem slimību ierosinātājiem.
Pret ērču encefalītu efektīvākais aizsardzības līdzeklis ir vakcinācija, tomēr arī pret šo slimību vakcinētiem cilvēkiem, atrodoties dabā, jāievēro visi drošības pasākumi, jo iespējams inficēties ar citām ērču pārnēsātajām infekcijām, pret kurām vakcīnas nav.
Kā pareizi ģērbties?
Ērces visbiežāk nokļūst uz cilvēku apaviem vai apģērba potīšu vai ceļgalu augstumā un pēc tam lēnām pārvietojas uz augšu. Ērces nekrīt no kokiem un krūmiem. Tāpēc, dodoties mežā vai staigājot pa krūmainām vietām, apģērbs jāpielāgo tā, lai ērces nevarētu zem tā pakļūt. Bikšu gali jāieliek zeķēs vai zābakos, – ērcēm ir grūtāk pieķerties gumijas zābakiem. Tērpa aprocēm un apkaklei jābūt cieši pieguļošai, blūze vai krekls ir jāieliek biksēs. Uzturoties dabā, vēlams valkāt apģērbu gaišā krāsā, piegulošu, gludu vai slidenu, ik pa brīdim jāaplūko apģērbs, lai laikus pamanītu un notrauktu pa to rāpojošās ērces. Pārnākot no pastaigas pa mežu, ir rūpīgi jāpārbauda, vai uz drēbēm vai ķermeņa, vai matos nav ērču. Papildu drošībai var lietot ērču atbaidīšanai domātos līdzekļus, apsmidzinot ar tiem apģērbu, tomēr tie nepasargās, ja apģērbs nebūs pareizi pielāgots un ērce varēs nokļūt zem apģērba. Ērces mājās var ienest ar mežos un pļavās saplūktām puķēm un zariem, tās mēdz atnest arī mājdzīvnieki.
Kā izvilkt ērci?
Ja ērce ir piesūkusies, tā jānoņem. Vēlams, lai to darītu medicīnas darbinieks. Tomēr ar tās izvilkšanu nedrīkst kavēties, jo Laimas slimības risks paaugstinās, ja ērce ilgi atrodas uz ķermeņa. Pirms ērces izvilkšanas ar spirtu jādezinficē vieta, kur tā piesūkusies. Nedrīkst likt virsū neko, kas satur eļļu. Ērcei šādā veidā tiek aizsprostoti elpceļi, viņa kampj pēc gaisa un atvemj savu kuņģa saturu. Šādi ērce vēl vairāk var cilvēka organismā ievadīt kaitīgās vielas. Ar tievu pinceti jāsatver ērce pēc iespējas tuvāk ādai, cenšoties ērci nesaspiest, un lēni, ar vienmērīgu kustību jāvelk ārā. Nekādā gadījumā nedrīkst saspiest vai sažņaugt ērci, jo slimības izraisītāji atrodas ērces zarnu traktā. Saspiežot ērces vēderu, vīrusi caur tās snuķīti un kodumu ādā gluži kā caur šprici nonāk cilvēka organismā. Ņemot ērci ar rokām (arī likvidējot to mājdzīvniekiem), ja ir bojāta āda, var notikt inficēšanās. Ērci nedrīkst griezt, durt vai raut, jo ērces mutes daļa var palikt ādā un inficētais šķidrums no ērces var iekļūt brūcē. Pēc ērces noņemšanas tās piesūkšanās vietu apstrādā ar joda tinktūru, odekolonu vai spirtu. Rokas obligāti rūpīgi jānomazgā ar ziepēm. Nav ieteicams pieskarties ērcei ar pirkstiem, jo infekciju izraisītāji var nokļūt organismā caur mikrotraumām ādā vai nejauši aizskarot gļotādas. Tāpēc, ja nav pincetes un ērce jāizvelk ar pirkstiem, izmanto kādu starpliku – auduma gabalu, papīru, salveti vai gumijas cimdus. Var izmantot diega cilpu. To apsien ap ērces snuķīti pēc iespējas tuvāk ādai, un, velkot aiz galiem, izņem ērci.
Svarīgi: ja ērce piesūkusies mājdzīvniekiem, nevajag baidīties, jo dzīvnieki ar ērču pārnēsātajām slimībām neslimo un cilvēku pēc tam inficēt nevar, bet tomēr ir svarīgi dzīvniekam piesūkušos ērci izvilkt. Nedrīkst ērci noņemt kailām rokām. Ērces iznīcināšanas pareizais veids ir sadedzināšana.
Zināšanai: katrs cilvēks, kam piesūkusies ērce, palīdzību tās noņemšanā var saņemt Rīgas Austrumu KUS stacionāra Latvijas Infektoloģijas centrs Vakcinācijas kabinetā no plkst. 9 līdz 20. Pārējā diennakts laikā – Uzņemšanas nodaļā. Ērces noņem bez maksas.
Ko darīt pēc tam?
Vienalga – cilvēks ir vai nav vakcinēts pret ērču encefalītu, pēc ērces noņemšanas ir uzmanīgi jāseko līdzi savi veselībai. Jānovēro arī ērces piesūkšanās vieta, vai tā nav apsarkusi, vai nav pietūkums – ja šādi simptomi parādās, ir jādodas pie sava ģimenes ārsta vai uz Latvijas Infektoloģijas centru. Pie mediķiem pēc ērces piesūkšanās jāvēršas arī tad, ja nākamo 3– 4 nedēļu laikā paaugstinās temperatūra, biežāk sāp galva, ir slikta pašsajūta.
Efektīvu tūlītēju profilakses līdzekļu pēc ērces izņemšanas nav. Ieteicams lietot pietiekamu šķidruma daudzumu, nekaitēs arī papildus uzņemts C vitamīns, pilnvērtīgs uzturs, viss, kas stiprina cilvēka organisma aizsargspējas.
Ja ir vēlme ērci pārbaudīt, vai tā nav inficēta ar ērču encefalīta vīrusu, to var darīt. Latvijas Infektoloģijas centra Virusoloģijas laboratorijā tas maksā Ls 10,90. Konstatēt, vai ērce inficēta tieši ar Laimas slimību (laimboreliozi) nav iespējams.
(Rīgā, Linezera ielā 3, tālrunis: 67014595.)
Sadzīves imunitāte
Cilvēkiem, kas nav vakcinējušies, var izveidoties arī sadzīves imunitāte. Tā var rasties, ja cilvēkam piesūcas inficēta ērce, bet tajā bijis neliels vīrusa daudzums, kas darbojies līdzīgi vakcīnai. Organisms izveido antivielas, bet neviena klīniskā simptoma nav, un cilvēks nesaslimst.
Šajā situācijā, lai izlemtu jautājumu par vakcināciju, nepieciešams pārbaudīt asinīs IgG antivielas pret ērču encefalītu. Ja antivielu daudzums ir aizsarglīmenī, vakcinēties nav nepieciešams.
Vispirms veic analīzes!
Vakcinēties var visu gadu, tomēr mediķi iesaka to darīt, kamēr ērces guļ – ziemā. Ja pēc pēdējās pretērču potes pagājuši vairāk nekā seši gadi vai potēšanas pase ir pazaudēta un nevar atcerēties, kad veikta pēdējā pote, ieteicams veikt asins analīzes, lai noteiktu IgG antivielu līmeni. Ja antivielu līmenis ir zemāks par aizsarglīmeni – jāsāk pamatvakcinācija ar trim devām un jāturpina revakcinācija pēc ražotāja vakcinācijas shēmas. Ja antivielu līmenis ir aizsarglīmenī, atkarībā no to daudzuma un personas blakusslimībām var pietikt ar vienu devu.
Fakti:
Latvijas Infektoloģijas centrā pagājušajā gadā ar ērču encefalītu stacionāri ārstējušies 159 pacienti, ar Laimas slimību – 27 pacienti, ambulatori ārstējušies 910 pacienti ar Laimas slimību un 865 pacienti ar ērču encefalītu.
