Operācija kā vienīgais kataraktas risinājums

Cilvēkam ir pieci maņu orgāni, ar kuru palīdzību tiek dota iespēja iepazīt un izbaudīt apkārtējo pasauli. Viens no tiem ir acis, kas ļauj ieraudzīt pasaules krāšņumu un daudzveidību. Taču, laikam ejot, pastāv liela iespēja, ka redze pasliktinās, jo acis noveco.  Attīstoties tuvredzībai vai tālredzībai, visbiežāk problēmu varam risināt ar briļļu palīdzību, bet ir saslimšanas, kurām brilles līdzēt nespēs. Kas ir katarakta, kad un kāpēc tā veidojas, kā arī, kā to ārstēt, konsultē Dr. Solomatina Acu centra oftalmologs profesors Igors Solomatins.

Cilvēkam katrā acī ir divas lēcas, pirmā atrodas radzenes priekšējā daļā, aiz radzenes atrodas varavīksne, kurai pieguļ kristāllēca. Tā ir dzidra lēca, kas nodrošina labu redzamību gan tuvumā, gan tālumā. Tomēr, organismam novecojot, vielmaiņas procesa rezultātā ap gadiem 55-60 šī lēca pamazām sāk apduļķoties. Lēcas centrā veidojas tā saucamā vakuolizācija (uzkrājas šķidrums), vietā, kur tas uzkrājas, izveidojas apduļķojums. Atkarībā no apduļķojuma veidošanās lokalizācijas izriet redzes traucējumu smagums. Ja tā lokalizācija ir perifēriska (ārējās malās), tad redzes pasliktināšanās nebūs strauja, bet, ja apduļķojums veidojas centrālajā kristāllēcas daļā, tad redzes pasliktināšanas notiek samērā strauji. Šīs lēcas apduļķošanos arī sauc par kataraktu.

Praksē ir gadījumi, ka lēcas apduļķošanās norit ļoti strauji – mēneša laikā notiek būtiska redzes pasliktināšanās vai tā tiek zaudēta pilnībā. Kāpēc dažiem tas notiek tik momentāni, šobrīd oftalmologiem atbildes nav. Arī paredzēt to nav iespējams. Pamatā kataraktas attīstība atkarīga no daudziem faktoriem – no vielmaiņas procesa, apasiņošanas, sirdsdarbības, asinsspiediena u.c. 

Sliktā ziņa ir tā, ka katarakta būs pilnīgi visiem cilvēkiem, sasniedzot zināmu vecumu, bet labā – ka ne visiem tā attīstās strauji un būtiski pasliktina redzi. Tomēr jāatceras arī fakts, ka lēcas ir cilvēka orgāni, kurus novecošanas procesi skar, jau sākot no 18 gadu vecuma,  – pamazām tās sāk apduļķoties.

Kataraktas izraisītie redzes traucējumi būs ļoti atkarīgi no lokalizācijas un lēcas apduļķošanās progresa ātruma. Var būt gan momentāna redzes pasliktināšanās, vai arī būtisku traucējumu var nebūt visa mūža garumā. 

Pēdējos gados arvien vairāk pacientu negrib gaidīt, līdz katarakta būtiski ietekmēs viņu redzi. Tā kā bioloģisko procesu rezultātā ikvienam cilvēkam, kuram dzīves laikā nav bijušas nekādas redzes problēmas, pēc 40 gadu vecuma pasliktinās redze tuvumā (vecuma tālredzība), tad daļa, lai izvairītos no briļļu vai lēcu lietošanas ikdienā, izlemj par labu multifokālo lēcu ievietošanai, jo šīs lēcas nodrošina labu redzamību gan tuvumā, gan tālumā, gan pilnībā izslēdz kataraktas iespējamību nākotnē. 

Kataraktas galvenās pazīmes:

  • Viena no kataraktas galvenajām pazīmēm – redzes pasliktināšanās tālumā.
  • Redze pasliktinās krēslainā laikā, vakaros. Katarakta izteiktāk atspoguļojas uz kontrastainu redzi – pazūd vai pasliktinās kontrasts.  
  • Grūtāk saskatīt priekšmetus, kas atrodas malās, kā, piemēram, ceļa zīmes.
  • Nav novērojamas sāpes, kas būtu saistītas ar ādas kairinājumu, nav asarošanas, tikai un vienīgi izteikta redzes pasliktināšanās.
  • Mēdz būt nepatīkamas sajūtas spilgtā gaismā, kā arī attēla izkropļojums.

Profilakses metodes pret kataraktu:

  • Redzes pārbaudes veikšana vismaz reizi divos gados (reizi gadā vecumā virs 40 gadiem).
  • UV starojumu aizturošu saulesbriļļu nēsāšana (to garantē briļļu iegāde optikas veikalos). Pat ja laika apstākļi ir ne visai saulaini, UV stari spēj izkļūt cauri mākoņiem un veicināt kataraktas attīstību.
  • Dārzeņu un augļu lietošana uzturā. Tie satur organismam nepieciešamos vitamīnus un antioksidantus, kas samazina kataraktas rašanās iespēju un tās attīstību.

Ko darīt, ja tiek diagnosticēta katarakta

Netiek ieteikts gaidīt līdz izteiktam redzes zudumam. Jo lēca mazāk apduļķojusies, jo tā ir mīkstāka un pastāv lielākas izredzes uz veiksmīgu operācijas iznākumu. Jo vairāk lēca apduļķojas, jo tā kļūst smagāka un saitēm to grūtāk noturēt, kā rezultātā var notikt saišu atrāvums no lēcas kapsulas un veidoties lēcas izlocīšanās no savas vietas. Šajos gadījumos runa ir par komplicētāku, daudz sarežģītāku kataraktas operāciju. Tāpēc parasti saviem klientiem iesakām pārāk ilgi neatlikt kataraktas operāciju, ja apduļķojumi veidojas vietā, kur tas ietekmē redzes kvalitāti. 

Kataraktas ārstēšana

Diemžēl vienīgā metode ir lēcas nomaiņa. Šajā gadījumā nelīdzēs nekādas tabletes, pilieni, vitamīni vai citas medicīniskas manipulācijas.

Tradicionālā kataraktas operācija

Visbiežāk kataraktas ārstēšanai tiek izmantota ultraskaņas metode. Ar asmeni tiek veikts apmēram 2,2 mm garš grieziens, ar ultraskaņas palīdzību tiek sadalīta lēca un pa gabaliņam izsūkta laukā. Bojātās lēcas vietā tiek ievietota mākslīgā lēca. Kopumā operācija aizņem 15 min.

Ja ir būtisks lēcas apduļķojums un tās smaguma dēļ saites to vairs nespēj noturēt, tad operācija ir komplicētāka. Tiek veikts 6 mm liels griezums, lēca tiek izspiesta, to nesadalot, ievieto mākslīgo lēcu un uzliek šuves. Līdz ultraskaņas izmantošanai šī bija kataraktas ārstēšanas pamatmetode, šobrīd to veic tikai komplicētos gadījumos.

Abos gadījumos pēc operācijas tiek nozīmēts samērā vienkāršs rehabilitācijas laiks – 5 dienas nedrīkst celt smagumus, noliekties, gulēt uz operētā sāna, jāpilina zāles. Pēc šī laika režīms pakāpeniski tiek atvieglots un pacients pēc 2 līdz 4 nedēļām var atgriezties darbā.

Operācija ar lāzeru

Tā kā pieaug pacientu skaits, kuri pēc 40 gadu vecuma negrib valkāt brilles vai ikdienas kontaktlēcas, lai arī viņiem vēl nav attīstījusies katarakta, ir iespēja mainīt dabīgo lēcu pret multifokālo lēcu (progresīva lēca, kura nodrošina skaidru redzi divos vai pat trijos redzes attālumos). Ievietojot šīs lēcas, ļoti svarīgi ir tās precīzi iecentrēt, ko var izdarīt ar lāzera palīdzību. Šīs metodes izmantošana būtiski samazina laiku, kad ar instrumentiem tiek strādāts acī, kas vienlaikus samazina arī infekcijas un traumatisma risku. Tā ir iespēja neizjaukt šūnu attīstību un saglabāt normālu acs spiedienu, kas ir īpaši svarīgi vecāka gada gājuma cilvēkiem. Lāzers tiek izmantots arī kataraktas gadījumos, īpaši, kad dabiskā lēca jau ir izteikti apduļķojusies un kļuvusi smaga. Ar lāzera palīdzību bojāto lēcu ir iespējams sadalīt vieglāk un saudzējošāk nekā ar ultraskaņu. Ultraskaņa kairina radzenes šūnas, kas izraisa šūnu tūsku veidošanos, un pastāv radzenes apduļķošanās risks, kā rezultātā nepieciešama vēl radzenes nomaiņa. Tās ir komplikācijas, no kurām iespējams izvairīties, tāpēc jau kopš 2013. gada Dr. Solomatina Acu centrs kā vienīgais Latvijā kataraktas operāciju veikšanai izmanto lāzeru. 

Pēc operācijas ar lāzeru atlabšanas periods ir par 25-30% ātrāks nekā tradicionālai kataraktas operācijai ar ultraskaņas viļņiem.

Vai katarakta mēdz būt arī bērniem?

Jā, arī bērniem, lai gan samērā retos gadījumos (1,3 %), tomēr mēdz būt katarakta. Šajos gadījumos gan runa ir par iedzimto kataraktu un visbiežāk tā tiek konstatēta uzreiz pēc piedzimšanas vai arī attīstās nedaudz vēlāk. Dažkārt iedzimtās kataraktas gadījumos lēcas apduļķojums ir tik niecīgs, ka bērnam netraucē. Ja iedzimtā katarakta tomēr atstāj iespaidu uz bērna redzes asumu, tad pēc iespējas ātrāk ir jāšķiras no šīs lēcas. Šādās situācijās operāciju cenšas veikt līdz sešu mēnešu vecumam. Apduļķoto lēcu izņem, un vecāki tiek apmācīti lietot speciālās kontaktlēcas, kas kompensē lēcas neesamību. Kad acu ābols ir izaudzis, tad acī tiek ievietota mākslīgā lēca.

Izņemtās lēcas vietā tūlītēja mākslīgās lēcas ievietošana bērnam šajā vecumā ir strīdīgs jautājums oftalmologu starpā. Ja vieni uzskata, ka mākslīgā lēca jāievieto jau zīdainim ar mērķi veikt vēl vienu lēcas nomaiņu 8-9 gadu vecumā, kad acs ābols izaudzis, tad otri – lēcas neesamība jākompensē ar speciālajām kontaktlēcām, un mākslīgā lēca jāievieto tikai tad, kad acs ābols ir izaudzis. Ja tomēr tiek nolemts par tūlītēju mākslīgās lēcas implantāciju zīdainim, tad jārēķinās, ka tā nebūs pēdējā operācija. Mainoties lēcas diametram, jāmaina arī mākslīgās lēcas izmērs.

Kāpēc ir tik svarīgi zīdaiņa vecumā likvidēt kataraktu?

Mums ir divas acis, bet visbiežāk iedzimtā katarakta skar tikai vienu aci. Ja smadzenes nesaņem normālu attēlu no tīklenes, redzes nerva, tad veidojas tā saucamā “slinkā acs”. Ja izveidojas šis slinkās acs sindroms, tad pastāv liela iespēja, ka visu atlikušo mūžu bērnam būs vāja redze. Tīklenes šūnu attīstība un augšana ir atkarīga no gaismas plūsmas. Ja lēca ir apduļķota, tad gaismas plūsma ir vāja un nevar efektīvi uzbudināt tīklenes šūnas priekšdaļu. Tas ir iemesls, tāpēc jaundzimušajiem ir tik svarīgi kataraktu novērst pēc iespējas ātrāk.