Aknu darbība ietekmē visa organisma veselību

Indra Grase

Aknas ir lielākais iekšējais orgāns un tām mūsu organismā uzticētas īpaši svarīgas funkcijas. No pareizas aknu darbības ir atkarīga visa organisma veselība. Pārmērīga alkohola lietošana, liekais svars, cukura un tauku vielmaiņas traucējumi var būt par aknu steatozes jeb aknu aptaukošanās iemesliem. Aknu steatozi nav tik vienkārši diagnosticēt, jo sākotnējā stadijā tai parasti nav specifisku simptomu.

Par aknu steatozes riska faktoriem un ārstēšanu, kā arī nosacījumiem, kas jaievēro, lai aknas būtu veselīgas, jautājām endokrinologam Anatolijam Lucenko.

Kādos gadījumos un kāpēc aknas sāk darboties «nepareizi»?

Aknas ir ļoti svarīgs cilvēka orgāns. To šūnas piedalās daudzos bioķīmiskos procesos, kas palīdz nodrošināt normālu organisma funkcionēšanu. Aknas ir mūsu galvenais orgāns vielmaiņas funkcijas veikšanā. Tās sadala un uzkrāj dažādas vajadzīgas vielas (dzelzi, vitamīnus), kuras uzsūcas zarnu traktā un nodrošina normālu cilvēka organisma darbību. Aknas piedalās arī organisma atindēšanas jeb detoksikācijas funkcijā. Ja ar pārtiku uzņemam kādas kaitīgas vielas, tad aknas metabolisma laikā padara tās nekaitīgas. Tāpat aknas veic sintēzes funkciju – aknas sintezē organismam nepieciešamās vielas – ogļhidrātus, olbaltumvielas, piedalās tauku, holesterīna un daudzu fermentu veidošanā. Vēl viena no nozīmīgākajām aknu funkcijām ir regulācija – aknas piedalās glikozes līmeņa regulācijas procesā, ietekmē holesterīna vielmaiņu, žults sekrēciju. Aknas ir galvenais siltuma ģenerators organismā, un tajās rodas vielas, kas nodrošina asisns recēšanas procesus. Ja ir traucēta aknu funkcija, tad tās sāk darboties nepareizi.

Kādas pazīmes liecina par aknu slimībām?

Aknu slimībām nav raksturīgu traucējumu jeb simptomu. Sākuma stadijā vairums pacientu jūtas veseli vai sūdzas par nelielu nogurumu, nespēku, sliktu apetīti, sāpēm vai diskomforta sajūtu vēdera labajā pusē, sliktu dūšu. Tikai vēršoties pie speciālista un veicot laboratoriskas analīzes un papildu izmeklēšanu, var konstatēt aknu funkcijas traucējumus vai kādu nopietnu slimību. Vēlīnās slimības stadijās rodas aknu slimībām raksturīgie simptomi: āda un acu sklēras paliek iedzeltenā krāsā, palielinās vēdera apmērs, moka vēdera sāpes, rodas gremošanas traucējumi. Tāpēc, ja pacients jūt, ka viņa organisms nedarbojas kā agrāk, jāvēršas pie ārsta, lai sāktu izmeklējumus un noteiktu diagnozi.

Cik ilgā laikā nepareizs dzīvesveids atstāj ietekmi uz aknu funkciju?

Viss ir saistīts ar cilvēka ģenētiku. Ja viņam ģenētiski determinētas izmaiņas vai kādam no ģimenes locekļiem jau ir bijušas aknu slimības, tad arī šim cilvēkam nākotnē varētu būt aknu funkcijas izmaiņas. Taču aknām ir ļoti lielas rezerves. Situācijā, kad aknas ir pakļautas stiprai kaitīgo faktoru ietekmei, tās turpina darboties, un cilvēks ilgu laiku nesūdzas par sliktu pašsajūtu. Parasti aknu slimības izsauc nepilnvērtīgs uzturs, alkohola lietošana, liela fiziska pārslodze, nepareiza medikamentu lietošana. Tie varētu būt plaši lietojamie medikamenti pret saaukstēšanos, kas satur paracetamolu. Vai arī medikamenti, kurus bieži izmanto sēnīšu infekcijas ārstēšanai. Arī daudzas antibiotikas, ko lieto veterinārijā. Ja cilvēks apēd šo dzīvnieku izcelsmes produktus, tas atstāj iespaidu uz aknām.

Šodien ļoti izplatīta problēma ir aknu steatoze jeb taukainā hepatoze. Vai tā var radīt neatgriezeniskas izmaiņas aknās?

Ilgstoši nediagnosticētas un neārstētas aknu aptaukošanās dēļ var veidoties akūts aknu iekaisums – steatohepatīts, kam seko aknu fibroze – aknu audu vietā sāk augt fibrotiskie audi, kam seko ciroze – aknu šūnu vietā stājas stabili saistaudi, un pārmaiņas kļūst neatgriezeniskas, kā rezultātā cilvēka dzīvildze samazinās.

Kad un kādā situācijā, pie kādiem nosacījumiem aknu funkciju var atjaunot?

Ja aknu steatozes cēloņus savlaicīgi atklāj un novērš, aknas parasti spēj atjaunoties, jo tām piemīt ievērojamas reģenerācijas spējas. Aknu funkciju var atjaunot, pareizi nosakot diagnozi un savlaicīgi sākot tās ārstēt. Taču daudz kas ir atkarīgs no paša cilvēka, ne tikai no medikamentozās arstēšanas. Bieži cilvēki domā, ka tikai medikamenti viņiem palīdzēs izārstēties. Taču cilvēkam pilnībā jāmaina savs dzīvesveids. Mūsu cilvēki pārāk maz kustas – vairāk brauc ar automašīnu, bet maz staigā kājām. Pirmais nosacījums, kas cilvēkam jaievēro: pēc iespējas vairāk jānodarbojas ar fiziskām aktivitātēm, lai sadeg liekie tauki, līdz ar to arī aknām būs vieglāk strādāt. Otrais – vajag ievērot pareizu dienas režīmu. Nepieciešams pietiekams atpūtas laiks, veselīgs miegs, izvairīšanās no stresa situācijām. Un trešais nosacījums – jāpievērš uzmanība pārtikai, ko cilvēks lieto ikdienā. Ēdienam jābūt veslīgam, jāraugās, lai tas nesatur e-vielas, kā arī lai tas nav piesārņots ar antibiotikām, ko lieto veterinārijā.

Aknu funkcijas noteikšanai parasti tiek nozīmēti ALAT, ASAT testi. Ko tie parāda?

ASAT un ALAT ir fermenti, kuru izmaiņas mums sniedz informāciju par aknu bojājumu. ALAT paaugstinās jau slimības sākuma posmā, savukārt ASAT, kas paaugstinās vēlāk, liecina par aknu bojājumu ilgstošā laikā. Pēc ASAT un ALAT attiecības mēs varam noteikt, ka aknas bojājis alkohols, medikamenti, toksiskas vielas, hepatīts. Ja ir paaugstināta ALAT aktivitāte, noteikti jāpārbauda iespējamā saslimšana ar C vīrushepatītu. Tagad Latvijā ir pieejama efektīva C hepatīta arstēšanas programma. Daudzi pacienti, kas iepriekšējos gados lietoja C hepatīta ārstēšanai paredzētos medikamentus, netika pilnībā izārstēti. Tagad valsts apmaksā ievērojami efektīvākus medikamentus, un C hepatīts gandrīz visiem pacientiem tiek izārstēts. Ārstējot aknu slimības, mēs vienmēr skatāmies, kā dinamikā mainās ALAT aktivitāte. Mēs redzam, vai pacients tiek pareizi ārstēts, vai viņš izveseļosies, vai arī process jau ir neatgriezenisks. ALAT tests ir pirmais, ko mēs izmantojam, lai diagnosticētu aknu patoloģiju. Aknu slimības mēs varam diagnosticēt, arī veicot aknu ultrasonogrāfiju, lai noskaidrotu, vai ir izveidojusies aknu fibroze vai ciroze. Tāpat mēs izmantojam magnētisko rezonansi, jauno izmeklēšanas metodi – aknu elastogrāfiju, kā arī aknu biopsiju, kas ļauj ļoti precīzi pateikt, vai ir izveidojusies aknu ciroze, kādā stadijā, un kāda ārstēšanas metode jāizmanto šim pacientam.

Kā parasti notiek aknu steatozes ārstēšana?

Kā jau minēju, aknu steatoze ir pārmērīga tauku uzkrāšanās aknās. Tā attīstās ilgstošā laika posmā. Tāpēc šīs slimības ārstēšana var aizņemt gadu vai pat ilgāk. Aknu steatozi ārstē ne tikai ar medikamentiem. Galvenais – cilvēkam ir jābūt fiziski aktīvam, kustīgam, jālieto veselīgs uzturs, un tikai pēc tam seko medikamenti. Ārstēšanai mēs lietojam hepatoprotektorus, pie kuriem pieder esenciālie fosfolipīdi un citi medikamenti, kas jālieto ilgstoši, ārsta uzraudzībā.

Ja medikamentozā terapija un fiziskās aktivitātes nepalīdz, arvien biežāk pasaulē kā vienu no aptaukošanās un metabolā sindroma ārstēšanas metodēm izmanto bariatrisko ķiruģiju (kuņģa samazināšanas operācija), kas ir ļoti efektīva. Arī Liepājā veiksmīgi veic šādas operācijas, pēc kurām pacientiem normalizējas gan cukura rādītāji, gan asinsspiediens. Aknu steatoze parasti attīstās pie tā saucamā metabolā sindroma, kam raksturīga arteriālā hipertensija, holesterīna vielmaiņas traucējumi, aptaukošanās, insulīna rezistence un arī aknu steatoze.

Kāds ir terapijas efekts, ja hepatoprotektori netiek lietoti pēc instrukcijas vai to lietošana tiek pārtraukta ātrāk?

Šos medikamentus, ko izraksta speciālists, jālieto ilgstoši un pareizās devās. Ja hepatoprotektorus lieto nepareizā devā un neregulāri, gaidāmais efekts netiks sasniegts. Hepatoprotektori ir medikamenti, kas uzlabo aknu darbību un zināmā mērā pasargā tās no toksisko vielu iedarbības. Tas var būt gan alkohols, gan, piemēram, sadzīves ķīmija. Taču ir ļoti svarīgi atcerēties: lai hepatoprotektoru lietošanai būtu rezultāts, jāievēro gan samērīga diēta, gan jānodarbojas ar fiziskajām aktivitātēm.

Vai bērni ir pasargāti no taukainās hepatozes?

Nē. Arī bērniem un pusaudžiem arvien biežāk ir sastopama aptaukošanās un taukainā hepatoze. Tas ir saistīts ar ģimenes ēšanas paradumiem. Ja vecākiem ir liekais svars, tad arī bērniem tas ir. Šie bērni parasti ir mazkustīgi, nepiedalās fiziskajās aktivitātēs, vairāk sēž pie datoriem. Ir pat tāds termins «ģimenes aptaukošanās», ko ārsti lieto savā praksē. Arī pie manis uz konsultāciju nereti atnāk korpulentas mammas ar korpulentiem dēliem. Cilvēki domā, ka endokrinologs izrakstīs medikamentus un visas problēmas būs atrisinātas. Ir medikamenti, kas nomāc ēstgribu, bet nevar taču tos lietot visu mūžu! Bieži vien aptaukojušies cilvēki nesaprot, ka jāēd veselīgi, jo ar sabalansētu uzturu var panākt ļoti daudz. Parasti vecāki bērnus pārbaro ar ogļhidrātiem – neveselīgām uzkodām, konfektēm, cepumiem.

Ar ko atšķiras pārtika, kas tika lietota pirms 50 gadiem un tagad? Kā tas ietekmē aknu darbību?

Tas ir sāpīgs jautājums. Es atceros, kāda pārtika bija manā jaunībā un kāda tā ir tagad. Daudziem produktiem, ko mēs nopērkam veikalā, ir ļoti ilgs derīguma termiņš. Piemēram, pienam, krējumam, gaļai u.c. tiek pievienotas vielas, kas pagarina uzglabāšanās laiku. Agrāk tādas pārtikai nepievienoja. Cilvēki bija veselīgāki. Tagad mēs zinām, ka daudzas kaitīgas vielas, to skaitā e-vielas, ilgstoši lietojot, uzkrājas organismā. Aknas ir mūsu galvenā «laboratorija», kas atindē organismu, bet ilgstoši negatīvi uz tām iedarbojoties, aknas tiek bojātas.

Kuras ķīmiskās vielas visvairāk ietekmē aknas?

No visiem produktiem, kurus uzturā lieto cilvēks, vislielākā ietekme uz aknām ir alkoholam, kā arī daudziem medikamentiem, ja tos lieto nepareizi. Piemēram, tas pats paracetamols aptiekās nopērkams ar dažādiem nosaukumiem. Cilvēks aiziet uz aptieku, nopērk paracetamolu, lieto, bet temperatūra nekrītas. Viņš iet nākamajā aptiekā, pērk preparātu ar citu nosaukumu, bet tā sastāvā arī ir paracetamols. Ja viņš pēc tam lieto, piemēram, enerģijas dzērienus vai alkoholu, sekas var būt pat letālas. Alkohols, medikamenti, smagie metāli, e-vielas – tie ir galvenie aknu bojātāji.

Kas noteikti būtu jāņem vērā pie aknu aptaukošanās?

Ja aknu steatoze jau piemeklējusi, ļoti svarīga ir pareiza diēta. Uzturā jālieto pēc iespējas vairāk dārzeņu. Pietiekamā daudzumā jādzer ūdens – 1,5–2 litri dienā. Jāatsakās no alkohola, jāpārtrauc medikamentu nevajadzīga un nekontrolēta lietošana. Jāpalielina fiziskā aktivitāte. Katru dienu vismaz stundu vajag doties pastaigā. Jāievēro dienas režīms. Miegam jāvelta ne mazāk kā septiņas astoņas stundas. Mazāk jānervozē. Tas ir tas galvenais.