Par satraucošu tendenci var uzskatīt to, ka pamazām samazinās to iedzīvotāju skaits, kuri veic regulāras un pietiekamas fiziskās aktivitātes. Kā liecina Mana Aptieka & Apotheka jaunākais Veselības
indeksa pētījums, tad vien 35 % (pērn 38 %) aptaujāto uzskata, ka veic pietiekami daudz fizisko aktivitāšu, bet 62 %, ka tās veic par maz vai krietni par maz.
Tendence novērota teju visās sabiedrības grupās. Tā, piemēram, pēdējā gada laikā vien katrs otrais jaunietis vecumā no 18 līdz 24 gadiem ir regulāri nodarbojies ar fiziskām aktivitātēm, savukārt senioru vecumā mazkustīgs dzīvesveids ir 82 % respondentu. Pozitīvāk savu fizisko aktivitāšu daudzumu kopumā vērtē vīrieši, respondenti ar zemāku izglītības līmeni, ārpus Rīgas dzīvojošie un tie iedzīvotāji, kuri uzskata savu dzīvesveidu kopumā par veselīgu.
Fitnesa treneris Kaspars Ozoliņš iedrošina sākt ar sev piemērotākās un patīkamākās aktivitātes atrašanu – vai tā būtu sporta zāle, pastaigas, badmintona spēle vai tautas dejas. “Jo tikai tad, kad darām to, kas sirdij tuvs, arī sportošana vairs nebūs tikai kā piespiešanās vai ķeksītis kalendārā. Jebkura aktivitāte, kas liek mums izkustēties, būs gana laba, lai ikdienā parūpētos par savu labsajūtu un uzturētu sevi labā fiziskajā formā.”
“Regulārām fiziskajām aktivitātēm ir vēl viens būtisks pluss – tās palīdz atslābināties, uzlabo garastāvokli un mazina spriedzi un stresu. Lieliska izvēle ir garas, regulāras un ātras pastaigas, nūjošana, mierīgs skrējiens. Galvenais, nevajag pārvērtēt savas fiziskās iespējas, bet sākt ar zemākas intensitātes treniņiem, pakāpeniski kāpinot slodzi. Pētījums iezīmē, ka arī emocionāli visstabilāk jūtas tie cilvēki, kuri ikdienā veic pietiekami daudz fizisko aktivitāšu. Turklāt pie noteiktas slodzes smadzenēs izdalās laimes hormons endorfīns, kas cilvēkam palīdz justies ne tikai priecīgākam, bet arī vairo enerģiju. Ātra un pietiekami gara ikdienas pastaiga uzlabos miegu un dos vairāk enerģijas darba dienai,” piebilst “Manas Aptiekas” farmaceite un “Tukuma Centra aptiekas” vadītāja Agnese Ritene.
Kas kavē iedzīvotājus pievērsties fiziskām aktivitātēm?
Pērnā gada “Veselības indeksa” pētījuma respondenti atzina, ka galvenie šķēršļi, lai pievērstos veselīgam dzīvesveidam, tai skaitā fiziskām aktivitātēm, ir gribasspēka trūkums (40 %), laika trūkums (26 %) un nepietiekamas finanses (22 %). Fitnesa treneris Kaspars Ozoliņš norāda vēl uz diviem svarīgiem pamatnosacījumiem, kas jāņem vērā tiem, kas vēl tikai plāno uzsākt vai atsākt regulāras fiziskās aktivitātes.
#1 Mērķim atbilstošs termiņš. Viena no biežākajām kļūdām, ko pieļauj iesācēji, ir pārāk augstu mērķu nospraušana īsā termiņā. Tiklīdz ir nolemts par vēlamo mērķi, ir svarīgi pārliecināties, ka tas ir reālistisks un to, nenodarot sev pāri, un ar sev pieejamajiem resursiem var sasniegt izvēlētajā laika posmā. Tāpat speciālisti iesaka noteikt starpmērķus jeb sadalīt mērķa sasniegšanu vairākos posmos. Piemēram, ja esat nolēmis noskriet maratonu, sāciet ar īstermiņa mērķiem – skriet trīs reizes nedēļā vai noskriet konkrētu kilometrāžu – tie kalpos kā atspēriena punkts ceļā uz lielo mērķi.
Tāpat svarīgi ir padarīt fiziskās aktivitātes veikšanu iespējami vienkāršāku. Piemēram, sākotnēji izvēloties tādu aktivitāti, kam nav nepieciešams īpašs ekipējums – ātra pastaiga, skrējiens, izbrauciens ar velosipēdu vai spēka vingrojumi, izmantojot paša ķermeņa svaru. Vai, ja pievērsties sportošanai traucē sociālie tīkli, izslēdziet ekrāna paziņojums vai atstājiet telefonu treniņa laikā mājās.
#2 Īstais brīdis ir tagad. Mūsdienu sabiedrībā ir iesakņojies uzskats, ka galvenais nosacījums, lai pievērstos fiziskām aktivitātēm, ir motivācija. Tomēr eksperti norāda, ka nereti motivācija tiek izmantota gluži pretēji – kā attaisnojums sportošanas atlikšanai līdz brīdim, kad radīsies vēlme to izdarīt. Tā vietā, lai gaidītu īsto brīdi jeb motivācijas uzplaiksnījumu, ieteicams fiziskās aktivitātes vienkārši iekļaut savā ikdienā un uzskatīt to par būtisku sava mērķa sasniegšanas daļu. Turklāt motivācija augs kopā ar progresu un gandarījumu par paveikto.
