Aizcietējumi –dzīvesveida sekas

Ja vēders neiziet ilgāku laiku un cilvēks sāk izjust diskomfortu, tas momentāni nenozīmē, ka ir nopietnas veselības problēmas. Aizcietējumi ir “dzīvesveida slimība”, jo to veidošanās vistiešākā veidā saistās ar cilvēka dzīvesveidu. Mainot ikdienas paradumus un uzturu, ir visnotaļ liela iespēja pilnībā atbrīvoties no šāda rakstura vēdera problēmām.

Lielākoties aizcietējumi ir īslaicīgi un neizraisa lielas problēmas. Svarīgi apzināties, ka aizcietējums ir simptoms, nevis slimība, tāpēc, izvērtējot savu dzīvesveidu, jāsaprot tā galvenais iemesls.

Medicīniski par vēdera aizcietējumu var runāt tad, ja nedēļas laikā vēders iziet mazāk nekā trīs reizes, ja ir cieta fekāliju konsistence, vēdera izeja notiek ar piepūli un pēc tam nav atvieglojuma sajūtas.

Par izteiktu aizcietējumu – ja vēders iziet retāk nekā vienu reizi nedēļā, turklāt tad, ja tas ir kaut kas jauns un akūts, nevis tā bijis visu mūžu.

Jāņem vērā, ka aizcietējumu rašanās nav dabīga novecošanās pazīme – tā drīzāk saistīta ar izmaiņām aktivitātēs, uzturā, citām saslimšanām un medikamentu lietošanu.

Aizcietējumi ir problēma, kuru ir vērts pārrunāt ar ģimenes ārstu jau nākamās vizītes laikā, bet ir gadījumi, kad pie ārsta jādodas nekavējoties:

  • ja vēdera izeja jau nav ilgāk par nedēļu;
  • ja vēdera izejai redzams asiņu piejaukums;
  • ja aizcietējumiem pievienojas vēdera sāpes un krampji (īpaši, ja sāpes ir pēkšņas);
  • ja aizcietējumiem pievienojas slikta dūša un vemšana;
  • ja aizcietējumiem pievienojas svara zudums; 
  • ja bērnam ir aizcietējumi un viņš nepieņemas svarā.

Pacientiem vecumā pēc 50 gadiem valsts apmaksā mājas apstākļos veicamu testu, kas pieejams pie ģimenes ārsta. Šis tests paredzēts asins noteikšanai fēcēs. Ja tas uzrāda pozitīvu rezultātu, pacientam pienākas bezmaksas kolonoskopijas izmeklējums. Tas nepieciešams, lai izslēgtu ļaundabīgu audzēju risku, kas var būt par iemeslu aizcietējumam.

Uztura nozīme

Viens no galvenajiem aizcietējuma rašanās iemesliem ir uzturs. Aizcietējuma veidošanos veicina pārtika, kas nesatur šķiedrvielas, vai pārmērīgi tiek lietoti produkti, kuriem ir aizcietējumu veicinoša darbība, kā, piemēram, piens un piena produkti; tādi augļi kā banāni, mellenes; balto miltu produkti (baltmaize, cepumi), kā arī rīsi, gaļa, olas, melnā tēja, kafija, šokolāde u.c.

Savukārt aizcietējumu mazina tādi produkti kā, piemēram, termiski apstrādāti dārzeņi (kāposti, puķkāposti, burkāni, bietes); svaigi augļi, kas satur šķiedrvielas (ķirbji, āboli, plūmes, kivi); pilngraudu produkti (pilngraudu maize, auzu pārslas, klijas), kā arī linsēklas, pākšaugi (zirņi, pupas).

Nepietiekams šķidruma daudzums

Ieteicamais uzņemtā šķidruma daudzums aizcietējuma pacientiem ir vismaz 2-3 l dienā. Jaunākie pētījumi liecina, ka tieši samazināts uzņemtā šķidruma daudzums (nevis uztura vai kustību paradumi) varētu būt galvenais aizcietējumu attīstības iemesls. Atsevišķu sirds, nieru u.c. saslimšanu gadījumā uzņemtā šķidruma daudzums jāsaskaņo ar ārstējošo ārstu.

Mazkustīgs dzīvesveids

Statistika liecina, ka aizcietējumi ir sastopami novājinātiem pacientiem un cilvēkiem, kam ilgstoši jāatrodas gultas režīmā. Aizcietējumi attīstās arī cilvēkiem, kas ir kustēties spējīgi, bet viena vai otra iemesla dēļ tomēr lielāko dienas daļu pavada guļus/sēdus stāvoklī. Kustības veicina zarnu darbību, tāpēc, ja tas iespējams, ieteicams doties pastaigās, peldēt. Arī masāžas un stiepšanās vingrojumi (pastaigas, pietupieni un stiepšanās) var sniegt uzlabojumu.

Ja tomēr, mainot dzīvesveida paradumus, neizdodas tikt galā ar aizcietējumu, tad, konsultējoties ar farmaceitu, var talkā ņemt kādu medikamentu vai uztura bagātinātāju.

  • Briestvielu produkti – tie ir dabiskas izcelsmes produkti, kas zarnu traktā uzbriedīs, veicinot uztura virzību pa zarnu traktu. Populārākie briestvielu produkti ir kviešu klijas, linsēklas, olveida ceļmallapas sēklapvalku preparāti. Dienas laikā jādzer daudz ūdens – 2 l. Nelietot īsi pirms gulētiešanas. Šie līdzekļi iedarbojas pēc 12–72 stundām.
  • Osmotiskie caurejas līdzekļi – to darbība balstīta uz osmozes principa – veicina zarnu piepildīšanos ar šķidrumu. Populārākie līdzekļi – laktuloze, makrogols.
  • Slīdvielas – darbojas, atvieglojot barības kustību pa zarnu traktu. Tos nav atļauts lietot ilgstoši – tikai vienreizēji sūdzību novēršanai. Populārākie – vazelīneļļa, glicerīna svecītes. Darbojas, kairinot zarnas gļotādu, veicinot zarnu gļotādas sekrēciju un līdz ar to arī peristaltiku.
  • Laksatīvie līdzekļi – darbojas, kairinot zarnu gļotādu un veicinot gļotādas sekrēciju. Populārākie – sennas, krūkļa preparāti, bisakodils, nātrija pikosulfāts. Katram pacientam individuāli jāpiemēro deva, jālieto minimālās efektīvās devas.
  • Probiotiskie līdzekļi – normalizē zarnu mikrofloru, kas var palīdzēt novērst sūdzības.

Vērts iegaumēt

  • Caurejas līdzekļi maina citu vienlaikus iekšķīgi lietotu zāļu uzsūkšanos un līdz ar to arī iedarbību. Ja tiek lietotas arī citas zāles, jāietur 2 h starp­laiks.
  • Karsta vispārēja pelde ar vienlaicīgu vēdera masāžu un regulāras vēsas kāju peldes (vakarā) vai vēsa komprese jostas apvidū veicina asinsriti gremošanas traktā un uzlabo peristaltiku.
  • Ir vērts rakstīt uztura un vēdera izeju dienasgrāmatu. Tas palīdzēs speciālistam gan objektīvi novērtēt veselības stāvokli, gan arī rekomendēt tālāko rīcību.

Jautājumi, kurus Jums varētu uzdot speciālisti:

  • Cik ilgi jums jau ir aizcietējumi?
  • Cik dienas paiet starp vēdera izejām?
  • Vai jūsu stāvoklis pasliktinās, kad jūs nervozējat?
  • Kādas krāsas, formas un konsistences ir jūsu izkārnījumi?
  • Vai vēdera izejas laikā jums parādās asiņošana no taisnās zarnas?
  • Vai jums ir arī vēdera sāpes?
  • Vai jums bija kādas ķirurģiskas manipulācijas vai ievainojumi?
  • Kādus medikamentus jūs lietojat regulāri?
  • Cik bieži lietojiet kafiju vai alkoholu? Vai jūs smēķējat?

Svarīgi ir atcerēties, ka bez ārsta konsultācijas aizcietējumu gadījumos nav ieteicama caurejas līdzekļu lietošana, jo tie var radīt pieradumu. Zarnas samērā ātri ir gatavas “paļauties” uz caurejas līdzekļiem. Turklāt šie līdzekļi var radīt nervu šūnu bojājumus, kas atrodas zarnu sieniņās, un iejaukties zarnu dabiskās kontraktēšanās spējās. Šo iemeslu dēļ arī regulāra klizmas lietošana var novest pie zarnu funkciju traucējumiem.