Aritmija ir viena no tām veselības problēmām, kad kardiologu cilvēks meklē visbiežāk. Par nožēlu statistikas dati rāda, ka tieši aritmija ir izplatītākā sirds veselības problēma. Cik bīstama ir šī slimība, konsultē Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas Aritmoloģijas un kardiostimulācijas nodaļas kardiologs Sandis Sakne.
Kas ir sirds aritmija?
Jebkuras izmaiņas sirds darbības ritmā sauc par aritmiju. Aritmija ir ļoti plašs jēdziens – tā var būt pilnīgi nekaitīga (sinusa aritmija), ko visbiežāk novēro bērniem vai pusaudžiem, līdz pat tādām, kas ir reāls drauds dzīvībai. Par aritmiju runājam tad, kad sirds darbība ir neritmiska – ļoti ātra vai arī ļoti lēna, bet sirds ritms katram cilvēkam ir individuāls, kas vienam var būt norma, otram – nopietni veselības traucējumi. Sirdsdarbību ielikt konkrētos ciparos nav iespējams, jo, piemēram, profesionālam sportistam miera stāvoklī 40 sitieni minūtē var būt norma, savukārt bērnam – tas norādīs uz nopietniem sirds ritma traucējumiem.
Kā šo slimību diagnosticē?
Aritmijai diagnozi nevar uzstādīt no cilvēka sajūtām, jo tās var būt ļoti subjektīvas. Ir pacienti, kas sūdzas par spēcīgu diskomfortu, bet izmeklējumi nenorāda uz nopietnām veselības problēmām. Tā kā cilvēka orgānu darbību pārsvarā regulē centrālā nervu sistēma, tad ne vienmēr paātrināta sirds darbība būs saistīta ar sirds ritma traucējumiem. Praksē sastopamas arī pilnīgi pretējas situācijas – pacients praktiski ne par ko nesūdzas, bet izmeklējumi rāda, ka situācija ir ļoti nopietna.
Aritmijas gadījumā ir nepieciešams dokumentēt sirds ritma traucējumus ar kardiogrammas palīdzību, jo aritmija bieži ir lēkmjveidīga.
Citādi nereti rodas situācija, ka cilvēks ilgi nogaidījis rindā, lai nokļūtu uz vizīti pie daktera, bet speciālists viņam nevar palīdzēt.
Ģimenes ārsta uzdevums:
veikt kardiogrammu,
EHO kardiogrāfiju,
pārbaudīt vairogdziedzera darbību,
vēlama Holtera monitorēšana (diennakts kardiogrammas pieraksts) un citus nepieciešamos izmeklējumus.
Tad ar visiem izmeklējumu rezultātiem jādodas pie kardiologa. Pretējā gadījumā vizīte ir neefektīva, jo, kā jau iepriekš minēju, diagnozi nav iespējams uzstādīt un noteikt nepieciešamo ārstniecības kursu, uzklausot tikai pacienta subjektīvo stāstījumu. Svarīgi, lai pacients zinātu visu medikamentu nosaukumus, kurus līdz šim lietojis – kaut vai pieraksta tos uz lapiņas vai paņem līdzi.
Vai aritmiju iespējams izārstēt?
Vispirms aritmija ir jādiagnosticē. Kad tas izdarīts, piemeklē atbilstošāko ārstniecības metodi – ar medikamentiem, kādu no invazīvām metodēm, sirds ritma atjaunošanu ar elektrošoku, elektrokardiostimulatora implantāciju lēna sirds ritma gadījumos un citu. Jāatceras, ka ļoti svarīgi ir ārstēt pamatslimību, kuras seku rezultātā ir izraisīta aritmija, – pretējā gadījumā ārstēšana būs mazefektīva.
Katra aritmijas ārstēšana ir nedaudz individuāla, jo sastopami daudz aritmijas paveidu, līdz ar to arī ārstēšanas metožu. Bet, ja grib rezultātus, tad pacientam jāsadarbojas ar ārstu. Mūsdienās joprojām gadās situācija, ka pacientam šķiet, ka viņa aritmija ir ārsta problēma. Daudz var izdarīt cilvēks pats – kaut vai mainot dzīvesveidu, jo palielināts svars, mazkustīgs dzīvesveids sirds veselībai par labu nenāk. Diemžēl jauno tehnoloģiju attīstība veicina šo mazkustīgo dzīvesveidu, kam likumsakarīgi seko dažādas saslimšanas arvien jaunākiem pacientiem. Tāpēc bērni jau no mazotnes jāradina pie aktīva dzīvesveida un veselīgas pārtikas.
Kādi ir galvenie aritmijas cēloņi?
Aritmijas rašanās cēloņi var būt dažādi. Tos dala – ar sirds problēmām saistītos un nesaistītos.
Jāpārliecinās, vai aritmiju nav izraisījusi kāda vairogdziedzera saslimšana, jo tādā gadījumā aritmiju ārstēt būs bezjēdzīgi, jāārstē vairogdziedzeris. To pašu var teikt par paaugstinātu asinsspiedienu: sakoriģējot asins spiediena rādītājus, varbūtība, ka aritmija atkārtosies, mazinās.
Alkohols, smēķēšana, stipra tēja, kafija, stress… Jauniem vīriešiem dažkārt aritmija sākas otrā dienā pēc alkohola lietošanas. Mēdz būt, ka aritmijas iemeslu praktiski nevar noteikt, jo to var izraisīt pārslimots vīruss, infekcija. Tās ir sekas, kad cilvēks jūtas neaizvietojams un neņemot vērā savu veselības stāvokli, dodas uz darbu. Protams, to ir grūti pierādīt, bet prakses laikā šādas likumsakarības ir nācies konstatēt.
Viens no aritmijas iemesliem var būt arī iedzimta sirdskaite, vārstuļu problēmas, bet ir gadījumi, kad neizdodas noskaidrot aritmijas iemeslus – biežāk šādi gadījumi novēroti tieši jauniem cilvēkiem.
Vai saslimšanai ar sirds aritmiju ir tendence palielināties?
Jā. Slimo arvien jaunāki pacienti, bet jāņem vērā fakts, ka ļoti uzlabojušās diagnostikas iespējas, kā rezultātā šī slimība ir vieglāk diagnosticējama.
Vai ticat, ka vidējais dzīves ilgums turpinās palielināties, kā sola kardiologs Andrejs Ērglis?
Jā, noteikti, jo, pateicoties medicīnas attīstībai, izdodas paildzināt dzīvi tiem, kas pie agrākām ārstniecības metodēm visdrīzāk vairs nebūtu ar mums. Tomēr cilvēkiem ir jāatceras, ja tehnoloģijas mums dod lielas priekšrocības, lai daudzas darbības paveiktu ātrāk, tad ir jāatrod laiks, ko veltīt savai veselībai.
Ļoti svarīgi, lai pirms pacients tiek nosūtīts pie kardiologa, tiktu veikti visi nepieciešamie izmeklējumi.
