Homeopātija vienmēr ir bijusi strīda ābols, vieni to atzīst, pielieto un iesaka citiem, savukārt citi dēvē par bīstamu pseidozinātni. Homeopāti tradicionālās medicīnas ārstiem pārmet cilvēku pārmērīgu nozāļošanu un cīnīšanos ar sekām, nemeklējot un neārstējot slimības cēloni, tad pašiem homeopātiem ne retums nākas uzklausīt, ka homeopātiskiem līdzekļiem nav medicīniska efekta un tie nespēj palīdzēt nopietnu slimību ārstēšanā, kā arī to, ka to pozitīvā iedarbība nav zinātniski pierādīta. Kas ir homeopātija un kā tā darbojas, stāsta ārste- homeopāte dr. Dace Gaile.
– Kas ir homeopātija?
– Runājot par homeopātiju, jāsāk ar to, ka tā ir ļoti sena ārstniecības metode – tās aizsākumi meklējami pirms vairāk nekā 200 gadiem. Homeopātijas pamatlicējs ir vācu ārsts Samuels Hānemans (Samuel Hahnemann 1755-1843). Homeopātiskā ārstniecības metode ļoti ātri iekaroja Eiropu un kļuva populāra visā pasaulē. 19. gadsimta vidū Hānemana idejas sasniedza arī Latviju. 1933. gadā tikai atvērta homeopātiskā aptieka Rīgā, kas bija pirmā ne tikai Baltijā, bet arī Krievijā. Šīs ārstniecības metodes aizsācēji saprot, ka, lai cilvēks atveseļotos, ir jāstiprina viņa imūnsistēma.
– Kā Jūs nonācāt līdz homeopātijai?
– Jau divu gadu vecumā pateicu, ka kļūšu par ārsti. Līdz mūsdienām saglabājusies mana pirmā rotaļu ārsta klausulīte, manā kabinetā stāv manas mammas, kura bija šuvēja – modelētāja, šūtie baltie halātiņi piecu un septiņu gadu vecumam. Pabeidzot astoto klasi, sāku strādāt slimnīcā, man darba grāmatiņa ir no 14 gadu vecuma. Tobrīd slimnīcā darīju pilnīgi visu, ko man uzticēja, lai cik arī tas grūti bija, un tas darbs man ļoti patika. Pēc Latvijas Medicīnas akadēmijas beigšanas biju pārliecināta, ka piepildīšu savu mūža sapni kļūt par ķirurģi. Tomēr turpinot izglītoties apmaiņas programmā Vācijā, sapratu, ka ķirurģija nav sieviešu profesija, tāpēc izvēlējos specializēties internā medicīnā – iekšējo orgānu slimību diagnostika un ārstēšana.
Jau no bērnības biju nedaudz saistīta ar homeopātiju, jo mamma neatzina tradicionālās medicīnas piedāvātos medikamentus, par ko es viņai esmu ļoti pateicīga. Tā pamazām manī palielinājās pārliecība, ka nepamatoti daudz cilvēkiem tiek izrakstīti visādi medikamenti, antibiotikas arī situācijās, kad bez tiem mierīgi var iztikt, ļaujot organismam pašam cīnīties pret slimību. Cilvēki tiek dramatiski sazāļoti un tendences palielināt medikamentu apjomus tikai pieaug. Tāpēc 1993. gadā uzsāku homeopātijas kursu apguvi Latvijā, lai nedaudz tuvāk iepazītos ar šo ārstniecības virzienu. Jau kursu laikā sapratu, ka jāmeklē iespēja mācīties padziļinātāk, un tagad varu droši apgalvot, ka iegūtās zināšanas bija tikai tāds ieskats homeopātijā. Man radās izdevība zināšanas homeopātijā papildināt Vācijā, Frankfurtē un Berlīnē, kur 2002. gadā uzsāku sešu gadu ilgas studijas.
Esmu laimīga, ka augstāki spēki jau divu gadu vecumā man norādīja ejamo ceļu, jo viennozīmīgi – medicīna ir mana nozare, ne par ko citu nekad dzīvē neesmu vēlējusies kļūt. Atrodi darbu, kurš tev patīk un tev nekad nebūs jāstrādā. Mans darbs ir mans hobijs, tajā es jūtos ļoti labi, jo varu palīdzēt pacientiem. Milzīgs gandarījums, redzot, kā cilvēka organisms sakārtojas, kā tas atveseļojas. Katrs šāds gadījums ir emociju lādiņš strādāt vēl un vēl. Jā, esmu stingra, it sevišķi pirmajās vizītēs, jo cilvēkam ir jāsaprot, ko viņš dara nepareizi, jāsapurinās, lai ātrāk izveseļotos un varētu pilnvērtīgi baudīt dzīvi.
Jāatzīst, ka esmu darbaholiķe. Tāds bija mans tēvs, krustēvs, arī mamma. Darbs manā dzīvē ieņem ļoti svarīgu vietu, tajā jūtos vislabāk. Kā es relaksējos? Man ir lauku māja un dārzs, jo tēvs bija dārznieks. Lai gan man patīk būt manā dārzā, tur darboties, laiks, ko tam veltīt, pēdējos gados kļūst arvien mazāk un mazāk. Esmu uzaudzinājusi piecus bērnus, un man ir pieci mazbērni. Lai gan neviens no bērniem nav sekojis manas profesijas pēdās, kas zina, varbūt kāds no mazbērniem izvēlēsies šo ceļu. Lai gan pati apzinos, ka tas skan samērā šausmīgi, bet liela greznība manā dzīvē ir tieši mani pacienti. Es daudz spēka un enerģijas veltu, lai mēģinātu izprast katru pacientu, tā atrodot pareizo veidu, kā viņam palīdzēt. Lielākais gandarījums ir šie darba augļi, kad izdodas atrast pareizo risinājumu konkrētajai veselības problēmai.
– Kāda tad ir pamatatšķirība starp tradicionālo medicīnu un homeopātiju?
– Ja klasiskā medicīna sit pa slimību un cenšas to nogalināt, respektīvi, ārstē sekas, tad homeopātijas funkcija ir stiprināt cilvēku, cilvēka dzīvības spēku, ko saucam par imunitāti, un tad slimība pati atkāpjas. Organisms sakārtojas un nostiprinās un ir pats spējīgs tikt galā ar saslimšanu. Dažkārt man jautā, vai ārstējat tādu un tādu slimību. Nē, homeopātija neārstē konkrētu slimību, homeopātija ārstē visu organismu kopumā, tāpēc nevaram iedalīt, ar kādām sūdzībām nākt pie homeopāta un kādām labāk iet pie tradicionālās medicīnas ārstiem. Homeopātijas pamatprincips ir līdzīgs ārstē līdzīgu jeb slimība novēršama ar līdzekļiem, kas lielākās devās paši var izraisīt šai slimībai līdzīgus simptomus. Šis princips bija pazīstams jau Senajā Grieķijā. Piemēram, Latvijā ir bieži sastopams augs – zilā kurpīte. Šis augs, kas zied daudzos Latvijas dārzos ar ziliem ziediņiem, patiesībā ir samērā indīgs. Cilvēkam no tā var sākties krampji, trauksme un bailes. Homeopātijā no šī auga iegūst pamatvielu, kuru potencējot (atšķaidot) var ārstēt bērnu, kuram pie augstas temperatūras ir risks sākties krampjiem. Augstāku atšķaidījumu no šī preparāta var lietot panikas un trauksmes gadījumos.
– Kas ir potence?
– Homeopātijā vispirms tiek uztaisīta pamata tinktūra un tad to atšķaida. Jo augstāka potence, jo vairāki atšķaidījumi, respektīvi, jo mazāk vielas, jo stiprāka iedarbība. Ūdens “atceras” vielas, ar kurām tas bijis kontaktā. Šīs vielas izmaina ūdens molekulu sakārtojumu jeb atstāj tajā savus nospiedumus. Jo vairāk šo nospiedumu jeb jo augstāka homeopātiskā potence, jo preparāts ir spēcīgāks. Vistrakāk, ja cilvēki paši, nedaudz apgūstot homeopātijas pamatprincipus, sāk nodarboties ar ārstēšanu – sāk atšķaidīt tinktūras pēc sava prāta. Homeopātija tomēr ir samērā pērlīga lieta, tāpēc ieteiktu būt uzmanīgiem.
– Vai varat raksturot pirmo vizīti pie homeopāta?
– Pirmajā tikšanās reizē saruna ir vismaz divas stundas gara, jo homeopātam ir ļoti svarīgi iegūt pēc iespējas precīzāku anamnēzi. Tā neaprobežojas tikai ar tradicionālās medicīnas ārstu uzstādītajām diagnozēm, bet nepieciešama ļoti sīka informācija par pašu cilvēku, kā arī par viņa ģimenes locekļiem. Svarīga ir informācija gan par attiecībām, gan psihoemocionālo un fizisko stāvokli. Dažkārt pacienti ir neizpratnē, kāpēc ir tik daudz jautājumu, bet homeopātam ir jāiepazīst cilvēks, lai saprastu, kur meklēt viņa veselības problēmu cēloņus. Ir ļoti svarīgi, lai pacients uzticētos homeopātam un atklātos. Ja pacients kaut ko negrib atklāt, negrib stāstīt, tad es to nevaru citādāk uzzināt un ārstēšanās process nebūs tik veiksmīgs, tāpēc uzsveru, ka ļoti svarīgi ir pilnībā uzticēties ārstam. Dažkārt atnāk pacients ar ļoti daudz sūdzībām, tradicionālās medicīnas zāles pārdzēries, pārguris no visa, jo visi ārstējuši tikai sekas, bet neviens nav meklējis patieso cēloni. Jāsaprot, ka homeopātijā ir tāds domino efekts, kā tiks atrasts un izārstēts slimību patiesais cēlonis, tā sakārtosies viens orgāns pēc otra un organisms kopumā atveseļosies. Vēl viens svarīgs nosacījums, ka ir samērā pedantiski jāievēro ārsta norādījumi, lai atveseļošanās process būtu pēc iespējas ātrāks un veiksmīgāks.
Ja man kāds jautā, ko es ārstēju, tad atbildu, ka es ārstēju pacientus, man pilnīgi bezsvarīgs ir dzimums vai vecums, izskats vai svars, bet pacients un viņa sūdzības. Arī konkrētas diagnozes nav svarīgas – astma, augsts asinsspiediens, vēzis, neauglība vai jebkāda cita diagnoze, tās var izārstēt, atrodot slimības cēloni – stiprinot organismu, tas pats cīnīsies pret šo saslimšanu.
– Vai ir kāds orgāns, kurš vairāk jāstiprina, lai viss organisms sakārtotos?
– Ļoti svarīgi ir rūpēties par tievās zarnas stāvokli, kas ir cilvēka galvenais imūnās sistēmas orgāns. Šis orgāns atbild par cilvēka dzīvības spēku, tāpēc es saviem pacientiem rudeņos lieku lietot pilienus priekš attārpošanās. Padomju laikos tas bija obligāts pasākums bērniem, uzsākot skolas gaitas, mūsdienās tam vairs netiek pievērsta uzmanība un cilvēki brīnās, kāpēc ir tik noguruši. Svarīgi, kādā stāvoklī ir cilvēka zarnu bārkstiņas, jo, lietojot mūsdienu pārtiku, gribam vai nē, bet uzņemam ļoti daudz atkritumus, ko šīs bārkstiņas nevar pārstrādāt. Ja tievā zarna neveic savas funkcijas izcili, tad cilvēkam nav enerģijas, viņš jūtas noguris. Tad pakāpeniski piesārņotas tiek aknas, nieres un citi orgāni. Ja, piemēram, runājam par augstu asinsspiedienu, tad tradicionālā medicīna visbiežāk tā iemeslu nemaz nemeklē vai arī neatrod un nozīmē medikamentus visu atlikušo dzīvi, tad homeopātijā pāris mēnešu garumā parasti izdodas normalizēt asinsspiedienu bez medikamentu lietošanas. Protams, cilvēkam ir vieglāk iedzet ripiņu un šķiet, ka viss ir labi, bet jāsaprot, ka tas neatveseļo organismu, ka šī farmācijas industrija nedomā par cilvēka veselību, bet gan par iespēju pelnīt.
– Vai visiem homeopātiem ir medicīniskā izglītība?
– Noteikti jābūt medicīnas pamatizglītībai, jo citādi strādāt nav iespējams. Ar likumu vajadzētu aizliegt praktizēt cilvēkiem, kuri izgājuši tikai homeopātijas kursus. Lai ārstētu pacientu ir jāzina diagnozes – jāspēj tās izprast, jo ir situācijas, ka nedrīkst momentāli pārtraukt tradicionālās medicīnas medikamentus. Homeopāti, kas ārstē tikai ar homeopātiskiem preparātiem, Latvijā ir ap desmit speciālistu, tad ir ģimenes ārsti un citi speciālisti, kuri, izvērtējot konkrētas diagnozes, izmanto arī homeopātijas preparātus.
– Kāpēc samērā daudz tradicionālās medicīnas ārsti neatzīst homeopātiju kā ārstēšanas metodi?
– Nevar noliegt to, ko nesaprot. Man tāpat kā viņiem ir ārsta diploms, bet papildus esmu apguvusi arī homeopātiju. Ja grib ko pārmest, tad lai runā ar konkrētiem piemēriem, nevis vispārināti. Manā praksē ārstējas ap 200 ārstu, jo, kad pie manis atnāk viņu pacienti, viņi redz rezultātus un nevar tos neatzīt. Tad saprot, ka paši grib sakārtot savu veselību. Man ir bijušas domstarpības ar tradicionālās medicīnas ārstiem – tad man vienmēr ir jautājums, vai gribat palikt pie saviem principiem, vai darīt visu, lai pacientam pēc iespējas ātrāk kļūtu labāk. Katra situācija ir jāizvērtē, kā jau minēju iepriekš, ir situācijas, kad nedrīkst attiekties no konkrētiem tradicionālajiem medikamentiem, kā arī parasti atteikšanās no tiem notiek pakāpeniski, jo cilvēka organisms ir pieradis pie indes. Medikamenti ir vēl trakāki, kā narkotikas, jo pie tiem cilvēks tiek pieradināts, regulāri izrakstot receptes.
– Bet jāatzīst, ka, pateicoties tradicionālai medicīnai, cilvēku dzīvildze palielinās.
Nav svarīgi – cik cilvēks ilgi dzīvo, bet gan, cik kvalitatīva būs šī dzīve.
Ļoti svarīgi ir cilvēkam domāt, ko un kā viņš ēd, jo tas ir viņa organisms, ko viņš piesārņo.
Vai tad vairs ir īsta mīlestība, vai cilvēki ir tendēti kopt attiecības? Šobrīd tikai aktuāli prezervatīvi, aborti, mākslīgās apaugļošanas, hormonālie preparāti utt. Manas ārstēšanas rezultātā, sakārtojot sieviešu veselību, uz Latvijas simtgadi pasaulē nāca simtais bērniņš. Daudzas jo daudzas sievietes, kuras nevarēja palikt stāvoklī, bija veiktas neskaitāmas mākslīgās apaugļošanas pēc homeopātiskās terapijas ir kļuvušas par laimīgām māmiņām.
Liela problēma mūsdienās, ka cilvēkiem sajukušas vērtībās, kas ir svarīgs un kas nesvarīgs. Patiesā vērtība ir tikai un vienīgi mīlestība – cik daudz to varam dot viens otram.
