Latvijas infektoloģijas centra galvenās ārstes, profesores Baibas Rozentāles mamma bija medicīnas māsa, savukārt tētis – kuģa kapteinis, kurš augstu vērtēja mediķu darbu. Galvenais vadmotīvs, kas pēc vidusskolas absolvēšanas lika Baibai doties uz Rīgas Medicīnas institūtu un visu šos gadus stimulēja apgūt jaunas un jaunas zināšanas, kā arī tikt galā ar kārtējiem dzīves izaicinājumiem, bija griba palīdzēt cilvēkiem. “Man patīk ātri pieņemt lēmumus, tai skaitā arī grūtus, tāpēc pirmā doma bija specializēties reanimatoloģijā, tomēr pakļāvos pasniedzēju ieteikumam apgūt infektoloģiju, jo tobrīd Latvijā bija meningokoku infekcijas ar strutainu meningītu epidēmija,” atzīst profesore, kura būdama Veselības ministres amatā (2009.-2010. gads) realizēja strukturālo reformu. Ar nelieliem pārtraukumiem no 2001. gada Baiba Rozentāle ir arī Rīgas domes deputāte.
Savukārt no darba brīvajos brīžos profesore ir liela teātra mīle, kā arī labprāt iegrimst kādas biezākas grāmatas lappusēs. Tomēr lauku mājas Rankā, kur dažkārt brīvdienās sabrauc visa lielā ģimene, ir iespēja pilnībā atslēgties no notikumiem un ikdienas straujā rituma un uzkrāt spēkus nākamajam darba cēlienam.
Latvijas infektoloģijas centra galvenā ārste, profesore Baiba Rozentāle stāsta, ka gripa ir sevišķi lipīga cilvēku gripas vīrusu izraisīta elpošanas orgānu infekcijas slimība, ar ko slimo tikai cilvēki. Līdz ar to infekcijas avots var būt tikai un vienīgi inficēts vai jau saslimis cilvēks. Inkubācijas periods (no inficēšanās brīža līdz parādās pirmie simptomi) ir viena līdz divām dienām. Šajā laikā vīruss vairojas un cilvēks jau ir kā infekcijas avots, kurš var aplipināt pārējos. Tā kā tā ir gaisa pilienu infekcija un vīruss vairojas augšējos elpceļos, tad ar katru izelpu cilvēks apkārtējā vidē izelpo gripas vīrusus. Epidemoloģiski ir aprēķināts, ka viens inficēts cilvēks, braucot sabiedriskajā transportā tikai vienu pieturu, inficē no 15 līdz 20 cilvēku, kas atrodas viņam tuvumā. Ja cilvēks pārvietojas pa sabiedrisko transportu un brauc vairākas pieturas, tad inficēto skaits proporcionāli palielinās.
Gripas epidēmija klasiski ilgst no 6 līdz 8 nedēļām, bet var ilgt pat līdz 12 nedēļām. Epidēmijas otrā pusē A tipa gripas vīrusiem sāk pievienoties B tipa gripas vīrusi. Pārējie elpošanas ceļu vīrusi šajā laikā atkāpjas – cilvēks vai nu neslimo ar vīrusa infekcijām, vai slimo ar gripu.
Gripas simptomi ir ļoti tipiski un būtiski atšķiras no pārējām elpceļu vīrusa infekcijām:
pēkšņs sākums – paliek auksti, tad karsti;
paaugstināta temperatūra – 38 – 39 grādi un augstāka;
galvassāpes – izteikti pieres, deniņu un acu ābolu apvidū;
kaulu “laušanas sajūta”;
aizlikts deguns, bet iesnu nav;
pirmās diennakts beigās otrās sākumā pievienojas sauss, rejošs klepus.
Ja ir aizdomas par saslimšanu ar gripu, noteikti jāpaliek mājās un telefoniski jāsazinās ar savu ģimenes ārstu. Ģimenes ārsts pazīst savus pacientus un, izvērtējot situāciju, ieteiks, kā rīkoties.
Nekavējoties jāizsauc neatliekamā medicīniskā palīdzība, ja:
temperatūra ir 39 – 40 grādi un augstāka;
ārkārtīgi izteikta vājuma sajūta (sajūta, ka gurst sirds) – tas var liecināt par akūtu sirds mazspēju;
elpas trūkums – var liecināt par akūtu elpošanas mazspēju;
ja parādās sīki asinis izplūdumi – acu ābolos, uz sejas, rokām, pēdām vai sāk asiņot deguns.
Gripas vīrusa vairošanos var pārtraukt ar pretvīrusu preparātiem. Pret dažiem A gripas vīrusa apakštipiem iedarbīgs varētu būt Latvijā ražotais remantadīna hidrohlorīds, kas iegādājams aptiekās bez receptes. Savukārt, uz A (H1N1) pandēmisko gripas vīrusu un B tipa gripas vīrusiem iedarbojas neiraminidāzes inhibitori, kas ir pretvīrusu preparāti un iegādājami tikai pret ārsta izrakstītu recepti. Diemžēl parādās gripas vīrusu apakštipi, kas ir rezistenti pret šiem medikamentiem, un tas ir tikai loģiski, jo mikropasaule tāpat kā cilvēks cīnās par izdzīvošanu. Līdz ko cilvēks izdomā, kā paglābt cilvēka dzīvību un atvieglot slimību, tā mikropasaule izdomā mehānismu kā darboties pret šiem ķīmiskajiem medikamentiem.
Lielākā daļa pacientu ar gripu slimo vidēji smagi. Paaugstināta temperatūra ilgst līdz piecām dienām, ir izteikts vājums, tāpēc pacients burtiski ir jāizkopj. Ļoti svarīgi ir sekot līdzi, lai slimnieks uzņemtu nepieciešamo ūdens daudzumu – no 1,5 līdz 2 litriem šķidruma dienā.
Ļoti svarīga ir arī temperatūras pazemināšana – ja tā pārsniedz 38 grādus, tā noteikti jāpazemina, arī tajos gadījumos, kad cilvēks it kā labi jūtas. Pretējā gadījumā neatgriezeniski tiek traucēta šūnu vielmaiņa. Temperatūru pazemināt var ar jebkuru temperatūru pazeminošu medikamentu, izņemot acetilsalicilskābi (aspirīns), jo šis medikaments savienojumā ar vīrusa toksīniem var veidot kompleksus, kas aknās rada tauku šūnu izgulsnēšanos un smadzenēs tūsku. Var veidoties tā saucamais Reja sindroms.
Pret miegu traucējošo klepu jālieto medikamenti ar kodeīnu, ko izrakstīs ārsts.
Gripa ir un būs ambulatori ārstējama slimība, un tikai 1% no visiem saslimušajiem tiek ārstēts stacionārā.
Īpaši uzmanīgiem pret gripas vīrusu jābūt tā saucamajiem riska grupas pacientiem, jo šajos gadījumos ir lielāka komplikāciju iespējamība.
Riska grupa pēc PVO (Pasaules Veselības organizācija) rekomendācijas:
bērni vecumā līdz 2 gadiem (var vakcinēt no 6 mēn.);
cilvēki, kas vecāki par 65 gadiem;
grūtnieces;
cilvēki, kas slimo ar hroniskām plaušu slimībām, kā hronisks plaušu karsonis, tuberkuloze, bronhiālā astma, smēķētāju bronhīts, HOPS u.c.
cilvēki, kas slimo ar sirds asinsvadu slimībām, kā sirds koronāro slimību, arteriālo hipertensiju, pacienti, kuriem ir veikta šuntēšana, vārstuļu protezēšana u.c.
cukura diabēta pacienti;
cilvēki, kuriem jālieto imunitāti nomācoši medikamenti (ķīmijterapija, staru terapiju, bijusi orgānu transplantācija un ir jālieto imunsupresīvie medikamenti);
cilvēki, kas slimo ar hroniskām nieru un aknu slimībām;
profesionālais risks – medicīnas darbinieki, farmaceiti, kas veic farmaceitisko aprūpi, skolotāji, bērnudārza audzinātāji, kā arī pārējie cilvēki, kuru darba pienākumi ir kontaktēšanās ar cilvēkiem.
Visās risku grupās iekļautajiem pacientiem, izņemot profesionālā riska, valsts kompensē 50% no vienas vakcīnas cenas viena gada laikā, savukārt 100% bērniem no 6 līdz 23 mēnešu vecumam.
Kā no gripas vīrusa pasargāties ģimenes locekļiem?
PVO rekomendē ģimenes locekļiem lietot pretvīrusu medikamentus (neiraminidāzes inhibitorus) mazākās devās – 1 tablete vienreiz dienā, bet finansiāli tas ir samērā dārgi un negarantē, ka ģimenes loceklis pēc kāda laika neinficēsies no kāda cita infekcijas avota.
Viennozīmīgi specifiskā profilakse ir vakcinācija, kas Latvijā ir samērā nepopulāra, jo cilvēkiem nav pietiekamas informācijas par gripu un tās bīstamību. Parasti vakcīnas sastāvā pēc PVO rekomendācijas tiek iekļauti tie gripas vīrusa varianti, kas parādījušies iepriekšējās gripas sezonas beigās, jo nākamajā sezonā dominē tieši iepriekšējās sezonas gripas vīrusi. PVO rekomendē maksimāli vakcinēt riska grupas cilvēkus. Daļā Eiropas valstu tiek potēti 25-35% riska grupas pacienti, tad Latvijā šobrīd nav vairāk par 1%.
Lai arī pagājušajā gadā nebija pārāk liela gripas epidēmija, Latvijā no gripas nomira vairāk nekā 30 cilvēku. Visi bija nevakcinēti riska grupas pacienti dažādās vecuma grupās. Tomēr nevar izslēgt iespēju, ka pilnīgi veselam cilvēkam, saslimstot ar gripu un laicīgi neuzsākot ārstēšanu, ir letāls iznākums.
Nespecifiskā profilakse:
roku mazgāšana;
telpu vēdināšana un mitrā grīdu uzkopšana;
publiskās vietās roku slaucīšana vienreizējos papīra dvieļos un šķidro ziepju izmantošana;
sīpolu un ķiploku ēšana (zīdainītim pie gultiņas var kārt ķiploku krellītes);
atteikties no mazu bērnu bučošanas epidēmijas laikā, jo tas ir veids kā bērnu inficēt ar vīrusu;
degunā smērējamo gelu lietošana, kas aizklāj deguna epitēliju un veicina elpošanu caur degunu.
Komplikācijas
Lai izvairītos no pēc gripas komplikācijām, kā minimums 5 dienas gripa jāizguļ, ja ir kādas blakusslimības, tad pat vairāk dienu.
Biežākās iespējamās komplikācijas:
Baktēriju ierosināts plaušu karsonis (5 dienu laikā temperatūrai jākrītas un klepum jāmazinās, bet, ja klepus kļūst produktīvs un temperatūra paaugstinās, pastāv plaušu karsoņa iespējamība);
Retāka, bet daudz nopietnāka komplikācija – toksisks sirds muskuļu iekaisums (izteikts nogurums, nenoteiktas sāpes sirds rajonā, spiediena sajūta) – vienīgās zāles ir mierīgs dzīvesveids vairāku nedēļu garumā;
Pēc gripas vairāk vai mazāk izteikts visiem pacientiem ir asteno veģetatīvais sindroms (pazeminātas darba spējas, nogurums, galvas sāpes, arteriālā spiediena svārstības, pulsa labilitāte, svīšana, labila psihoemocionilitāte). Tas var ilgt no 2 nedēļām līdz pat vairākiem mēnešiem.
Pārslimojot vidēji smagu gripu 2 mēnešus gan bērni, gan pieaugušie nedrīkst nodarboties ar sportu, jo pretējā gadījumā liela iespēja iegūt akūtu sirds mazspēju.
Retāka komplikācija ir deguna blakusdobuma iekaisums.
Slimojot ar gripu, cilvēkam jādomā gan par sevi, gan sabiedrību. Domājot par sevi – jāpaliek mājās un tā jāizguļ, lai nerastos komplikācijas. Par sabiedrību – jāpaliek mājās, lai neaplipinātu citus.
Atkarībā no tā, kādi vīrusi konkrētajā sezonā cirkulē, ar gripu vidēji inficējas 15-20% iedzīvotāju. Lielākā daļa slimo vidēji smagi, bet netrūkst arī ļoti nopietnu gadījumu. Pagājušajā sezonā Latvijā no gripas mira vairāk nekā 30 cilvēku. Tāpēc pret šo vīrusu infekciju nepieciešams izturēties visnotaļ nopietni.
Jo ātrāk tiek uzsākta pretgripas terapija, jo iespējama ātrāka atveseļošanās.
