Sauss gaiss – viens no klepus vaininiekiem

Lai kā negribētos, vasara iet uz otru pusi un septembra nogalē klāt būs rudens, kad gaisa temperatūra pakāpeniski samazināsies. Nav vairs tālu līdz apkures sezonas sākumam. Ir patīkami, kad, līstot un pūšot rudenīgam vējam, radiatori sasilda mūsu mājokli. Tikai ir viens mīnuss – tie sausina gaisu, kas var būt par iemeslu gan bronhiālās astmas uzliesmojumiem, gan bronhītam. Kas veicina klepus rašanos rudenī, kā no tā izvairīties, stāsta pulmonologs – alergologs Ineta Grīsle.

Mācoties vidusskolā, daktere Ineta Grīsle ar ceļgala traumu nokļuva slimnīcā. Bija nepieciešama operācija, kas noritēja veiksmīgi. „Tai brīdī sapratu, ka gribu darīt darbu, kas atvieglo ciešanas un rada prieku,” atzīst daktere. Un līdz šai dienai savu izvēli viņa nav nožēlojusi, jo patīk darbs ar cilvēkiem. 

Kopš bērnības Ineta dejo – ilgus gadus dejojusi tautas dejas, bet šobrīd nodarbojas ar body art. „Brīvajā laikā cenšos ceļot, bet svarīgāk par konkrētas vietas apskati man ir laba līdzbraucēju kompānija,” atzīst daktere.

Kāpēc tieši rudeņos visbiežāk saskaramies ar klepu, bronhītiem, astmas uzliesmojumiem?

Rudenī, mainoties laika apstākļiem, cilvēki sāk slimot ar vīrusu infekcijām, kuras diezgan bieži izraisa bronhītu. Sākoties apkures periodam, telpās samazinās mitrums, kā rezultātā palielinās putekļu daudzums, kas nav labvēlīgs bronhiālās astmas slimniekiem. Vienlaikus arī sausais gaiss sausina deguna gļotādu, tā mazinot aizsargspējas. Arī pārmērīgi mitra telpa nav labvēlīga, jo mitrums veicina dažādu pelējuma sēnīšu veidošanos, kas īpaši nevēlama ir ar astmu vai alerģiju sirgstošiem cilvēkiem.

Sausais gaiss ļoti ietekmē tieši mazu bērnu veselību, jo deguns gļotādu sausuma dēļ viņi sāk elpot caur muti, kas savukārt nepasargā no vīrusiem.

Gaisam apkures sezonā telpās nevajadzētu būt ne pārāk sausam, ne pārāk mitram.

Ja gaiss ir par sausu, tad bieži jāvēdina telpas, ieteicams izmantot gaisa mitrinātāju. Gaisu mitrināšanai var izmantot arī mitrus dvieļus, ko uzklāj uz radiatoriem. Lai mitrinātu deguna gļotādu, var pilināt eļļu vai ik vakaru neilgu laiku degunā paturēt vatīti, kura piesūcināt ar eļļu. 

Pētījumi rāda, ka, atsākoties skolas sezonai, sākas arī kolektīvās infekcijas. Viens no iemesliem ir stresa palielināšanās, kas savukārt samazina imunitāti, kā rezultātā bērniem samazinās aizsargspējas pret vīrusiem un viņi sāk biežāk slimot.

Kā rīkoties, kad parādījušies pirmie klepus simptomi?

Šajā situācijā nederēs viens padoms visiem, jo klepus iemesli var būt dažādi. Ja astmas slimnieki lieto kādus medikamentus, tad, parādoties klepus simptomiem, tos noteikti nedrīkst pārtraukt. Cilvēki, kuri neslimo ar astmu, var lietot zāļu tējas, jo šai laikā nepieciešams uzņemt daudz šķidrumu. Var lietot eļļas inhalatorus, lai mitrinātu deguna, kakla gļotādu. Sākuma periodā ieteicami atkrēpojoši līdzekļi un, ja mokošs klepus ir īpaši naktīs – pretklepus jeb klepus nomācēji. Tikai jāatceras, ka tos nedrīkst lietot ilgstoši. Pretklepus līdzekļus bez konsultācijas ar ārstu nedrīkst lietot mazi bērni un veci cilvēki. Noteikti visiem nepieciešamas fiziskās aktivitātes – vingrojumi bronhu drenāžai, pastaigas svaigā gaisā.

Kas jāievēro bronhiālās astmas slimniekiem, tuvojoties apkures sezonai?

Jāārstē pamatslimība un jākontrolē vide, kurā dzīvo, strādā. Jāiemācās sadzīvot ar šo slimību, tā jāatzīst.

Klepus iemesls parasti nav viens, visbiežāk tie kombinējas. Piemēram, bronhiālo astmu pavada alerģiskās iesnas, kuru laikā sekrēts no deguna ietek rīklē un rada klepošanu. Klepus iemesls var būt arī ārpus plaušām, to var izsaukt kuņģa skābes atvilnis barības vadā, kur ir klepus receptori. Tāpēc nav ieteicams dzert gāzētus dzērienus un lietot produktus, kas veicina atvilni no kuņģa un padara jūtīgākus bronhus.

Noteikti jāpalielina fiziskās aktivitātes, īpaši bērniem – sporta nodarbības, dejošana, dziedāšana utt. Liekais svars gan bērniem, gan pieaugušajiem ir riska faktors astmas attīstībā, tāpēc ar speciālistu kopā jāizvērtē ēšanas paradumi.

Ja nepieciešams lietot speciālus medikamentus, tad parūpējieties, lai tie vienmēr būtu ar jums.

Vai pie katra klepus/ bronhīta jāveic rentgena izmeklējumi?

Ārsta kompetencē ir izlemt, kad nepieciešams veikt rentgena izmeklējumus, kad bez tiem var iztikt. Pieaugušajiem rentgens jāveic, ja klepus ilgst vairāk kā trīs nedēļas, jo pastāv tuberkulozes iespējamība. Savukārt bērniem pie katras saslimšanas tūlīt nevajadzētu to veikt. Ir jāizvēlas ārsts, kuram uzticēties, jo ārsts izvērtēs, kādi izmeklējumi nepieciešami.

Klepus var būt arī specifisku medikamentu, piemēram, asinsspiediena zāļu lietošanas blakne. Tādos gadījumos medikamentu lietošana jāpārtrauc un jāvēro, vai klepus mazinās.

Ko var darīt profilakses nolūkos?

Kā jau minēju, lietot daudz šķidruma, zāļu tējas, tautas līdzekļus, nodarboties ar fiziskajām aktivitātēm. Var lietot vitamīnus un noteikti veikt vakcināciju pret gripu un pneimokoku, ja regulāri tiek slimots ar bronhītu.

Bieži cilvēkiem ir atruna, ka nav laika, lai nodarbotos ar sportu, tad man ir pretjautājums – vai ir laiks slimot? Ja cilvēks slimo, tad jāpadomā, kāpēc tas notiek, kādi ir iemesli.

Ieteicamais gaisa mitrums:

no 40% līdz 60%, bērniem – 50 %.

Ieteicamā gaisa temperatūra:

no 18 – 22 oC, cilvēkiem gados līdz 25 oC.