Ar gastroezofageālā refluksa (GERS) slimību Latvijā vidēji sirgst 3–4% iedzīvotāju. Pirmie simptomi visbiežāk novērojami pirms 40 gadu vecuma.
Ja arī šis medicīnas valodā lietotais nosaukums šķiet svešāds, pati slimība daudziem cilvēkiem ir labi pazīstama. Citiem vārdiem to sauc pat skābes atviļņa slimību, un tas nozīmē, ka kuņģa skābais saturs ik pa laikam iekļūst barības vadā, izraisot dažādus nepatīkamus simptomus.
Gastroezofageālais reflukss vai atvilnis ir kuņģa satura
nonākšana/atgrūšana barības vadā un/vai mutē. Tā ir normāla fizioloģiska parādība, kas var būt arī pilnīgi veselam cilvēkam – visbiežāk īslaicīgi pēc ēšanas, neradot sūdzības un komplikācijas.
Savukārt, gastroezofageālā refluksa slimība pacientiem rada sūdzības, jo veidojas barības vada bojājums kuņģa skābes atviļņa dēļ. Kad cilvēks ēd, uzturs no barības vada nonāk kuņģī. Barības vada galā ir gredzenveida muskulis, kas atveras, lai ēdiens nonāktu kuņģī, pēc tam veselam cilvēkam tas aizveras, tādējādi pasargājot barības vadu no kuņģa satura. Dažkārt šis muskulis nestrādā pietiekami labi. Tādā gadījumā barības vadā kopā ar atgrūsto barību nokļūst kuņģa sālsskābe un ferments pepsīns, kas rada gļotādas bojājumu. Ja process ir izteikts vai ilgstošs, var rasties barības vada iekaisums (ezofagīts).
Kā izpaužas GERS?
Sākotnēji tā izpaužas kā funkcionālie traucējumi – vēdera uzpūšanās,
atraugas, vēdera izejas traucējumi vai gremošanas sistēmas motorikas traucējumi. Tas nozīmē, ka gremošanas trakta muskulatūra tā vietā, lai strādātu sinhroni un sabalansēti, funkcionē haotiski. Viens no izplatītākajiem motorikas traucējumiem ir kardijas mazspēja, kad atvere starp kuņģi un barības vadu nenoslēdzas un kuņģa saturs kopā ar sālsskābi un gremošanas fermentiem nonāk barības vadā, to traumējot un apdedzinot. Kardijas neslēgšanās izraisa gastroezofageālā refluksa slimību (GERS), kas tautā iesaukta par atvilni.
GERS pacientiem samērā bieži ir sūdzības par dedzināšanas sajūtu aiz krūšu kaula, kas parādās pēc ēšanas, īpaši tad, ja uzturā lietoti trekni un sātīgi ēdieni. Šī sajūta rodas barības vada gļotādas kairinājuma rezultātā. Otrs biežākais simptoms ir regurgitācija – pavisam neliela daudzuma (pāris mililitru) kuņģa satura atgrūšana pēc ēšanas. Atviļņa slimībai progresējot, barības vadā var parādīties čūla vai asiņošana, pastāv arī vēža attīstības draudi. Iespējami arī ārpus barības vada GERS simptomi, piemēram, balsenes bojājumi vai hronisks klepus. Reizēm GERS ir saistīts arī ar pastiprinātu zobu bojāšanos, hronisku faringītu vai otītu, izplatīti ir arī miega traucējumi.
Kādu terapiju nozīmē GERS slimniekiem?
Parasti nozīmē kuņģa skābi samazinošus un neitralizējošus medikamentus. Mūsdienīgi un efektīvi ir protonu sūkņu inhibitori, kuri darbojas 24 stundas.
Tie ne tikai mazina skābes rašanos, bet arī sadziedē skābes apdedzināto barības vada gļotādu. Šis apdegums cilvēkam traucē un retos gadījumos var būt pat bīstams dzīvībai. Ja pacients lieto zāles, kas samazina kuņģa skābes agresivitāti, apdegums sadzīst – tāda ir šo medikamentu ārstnieciskā darbība.
Uztura ieteikumi:
- Ēdiet 5–6 reizes dienā (3 pamata maltītes un 2 uzkodas) mazām porcijām, regulāri (lielas maltītes palielina spiedienu kuņģī un tādējādi pasliktina simptomus). Tāpat ir jāaizvairās no maltīšu izlaišanas.
- Ieturiet maltīti mierīgā un komfortablā vidē, ēdiet, sēžot taisni, mierīgi un nesteidzīgi, kārtīgi sakošļājot ēdienu.
- Vakariņās uzņemiet samazinātu pārtikas produktu daudzumu un neēdiet 2–3 stundas pirms gulētiešanas.
- Daži produkti veicina barības vada apakšējā muskuļa atslābumu, kas savukārt veicina atvilni. Izvairieties vai ievērojami maziniet uzturā tos produktus, kas tieši jums pastiprina sūdzības, provocē dedzinošo sajūtu pakrūtē (lai to veiktu, var ieviest uztura dienasgrāmatu, pierakstot, kādi produkti dienas laikā uzņemti, un secinot, kurš no produktiem veicinājis simptomu parādīšanos).
Visbiežāk sūdzības pastiprina:
- trekni un asi ēdieni (jo tauki kuņģī uzturas ilgāk);
- šokolāde;
- kafija;
- piparmētras (piparmētru tēja, konfektes ar piparmētru garšu);
- tomāti un to produkti;
- citrusa augļi;
- sīpoli un ķiploki;
- alkohols.
Palieliniet liesu, olbaltumvielām bagātu produktu (liesa gaļa, zivis, vājpiena biezpiens, siers ar samazinātu tauku saturu, pākšaugi) daudzumu uzturā.
Dzīvesveida ieteikumi:
- Ja jums ir palielināts svars, tad samaziniet un kontrolējiet to.
- Guļot paceliet gultas galvas daļu, novietojot paliktņus zem gultas kājām vai zem matrača, bet nelietojot papildu spilvenus šim nolūkam, jo tādā gadījumā pieaugs spiediens kuņģī un arī simptomi.
- Ja smēķējat, atmetiet smēķēšanu.
- Pēc ēšanas ieteicams pastaigāties un atrasties vertikālā stāvokli 45–60 minūtes; jāizvairās no darbībām, kuras veicot ilgāku laiku jāatrodas saliektā pozīcijā, piemēram, veļas mašīnas iztukšošana, mantu savākšana no grīdas u.c.
- Pēc ēšanas vēlams vismaz 2 stundas nenodarboties ar aktīvām fiziskām aktivitātēm.
- Izvairīties no apģērba, kas ir pārāk ciešs vēdera daļā (arī ciešas jostas).
- Vēlams gulēt uz kreisajiem sāniem, nevis labajiem.
- Izvairieties no aizcietējumiem, tie var palielināt atviļņa spiedienu vēdera dobumā.
Regulāri nodarbojieties ar fiziskām aktivitātēm, tomēr pārdomājiet fizisko aktivitāšu veidu. Daži vingrinājumi var palielināt spiedienu vēdera apvidū un pastiprināt atvilni, kā, piemēram, stāvēšana uz galvas un dažas jogas pozīcijas ar galvu uz leju.
Obligāti jāgriežas pie ārsta:
- Ja ir sāpes aiz krūšu kaula, kas izstaro uz kaklu, plecu, roku vai muguru.
- Ja ir svara zudums, melni izkārnījumi, asins vai melnas masas atvemšana.
- Ja hroniskas asiņošanas dēļ rodas nespēks, sirdsklauves, reibonis, veidojas dzelzs deficīta anēmija.
- Ja pēdējo 6 mēnešu laikā dedzināšana sajūtas kļuvušas biežākas un piemeklē pacientu vismaz divas reizes nedēļā.
- Sūdzības nav izdevies mazināt divus mēnešus ilgas terapijas laikā.
