“Cik sevi atceros, esmu gribējusi kļūt par ārsti, un uz savu mērķi gāju ļoti apzināti,” atzīst Jūrmalas slimnīcas Algoloģijas nodaļas vadītāja Zane Jaunberga. Pēc Rīgas 6. vidusskolas absolvēšanas, kur tika padziļināti apgūta ķīmija un bioloģija, ar teicamām sekmēm Zane pabeidza Rīgas Stradiņa Universitātes Medicīnas fakultāti un rezidentūrā specializējas anestezioloģijā un reimatoloģijā. “Jau, studējot Medicīnas fakultātē, zināju, ka specializēšos šajā specialitātē, jo tā ir viena no vissarežģītākajām, kur ārstam jābūt ārkārtīgi zinošam un konkrētās situācijās jāspēj momentāni reaģēt, jāspēj kritiski izvērtēt pacienta stāvoklis un operatīvi pieņemt lēmumus. Nekad neesmu baidījusies uzņemties atbildību, kā arī aizrauj dinamika, kas ir šajā nozarē, patīk vadīt un organizēt procesus,” pārliecināti pauž daktere. Vienlaikus viņa atzīst, ka vislielākā interese viņai ir tieši par dzemdību anestezioloģiju, jo uzskata, ka nav spēcīgāku sāpju par šīm. Šobrīd, studējot doktorantūrā, dakteres promocijas darbs ir par sāpju aprūpes uzlabošanu pēc ķeizargrieziena operācijām. Pēc rezidentūras anestezioloģijā un reimatoloģijā daktere papildus specializējās algoloģijā.
Četrtūkstoš gadu sena ķīniešu atveseļošanās vingrošanas programma cigun, kuras pamatā ir plūstošas kustības, pareiza elpošana un domu sakārtošana, pēdējos gados kļuvusi arī par dakteres aizraušanos, lai pēc intensīvā darba un nemitīgas jaunu zināšanu apgūšanas, smeltos spēku, enerģiju un harmoniju.
Lai gan tiek deklarēts, ka cilvēkam ir tiesības dzīvot bez sāpēm, realitāte ir nedaudz citādāka – Latvijā hroniskas sāpes ir samērā plaši izplatītas. No tām ciešs gandrīz katrs piektais aptaujātais jeb 19% pieaugušo, vairums sirdzēju – 68% – ir sievietes, vidējais hronisko sāpju pacienta vecums ir 59 gadi, bet vidējais hronisku sāpju ilgums ir 10,5 gadi, savukārt katram piektajam tās ir pat 20 gadus.* Kā rīkoties, lai atbrīvotos no ilgstošām un mokošām sāpēm, skaidro anestezioloģe, algoloģe, Jūrmalas slimnīcas Algoloģijas nodaļas vadītāja Zane Jaunberga.
Algologs ir ārsts, kas padziļināti pēta sāpju izraisītājus un kā tos vislabāk ārstēt. Tas ir ārsts, kurš jau ir ieguvis kādu pamatspeciālitāti, kā, piemēram, anesteziologs-reanimatologs, neiroķirurgs, vertebrologs, traumatalogs u.c., kuram pamatdarbā samērā bieži nākas saskarties ar akūtu un hronisku sāpju pacientiem un sāpju ārstēšanu. Tā kā algoloģija Latvijā nav pamatspecialitāte, bet gan papildspecialitāte, to var apgūt rezidentūrā tikai pēc pamatspecialitātes iegūšanas. Sāpju medicīna Latvijā attīstās tikai no 20. gs. 90. gadiem, tāpēc šādu speciālistu nav samērā daudz, bet vajadzība pēc viņu palīdzības ir vērā ņemama.
Palīdzība akūtu un hronisku sāpju gadījumos
Algologs var palīdzēt gan akūtu, gan hronisku sāpju gadījumos, tomēr visbiežāk tā ir tieši hronisku sāpju ārstēšana. Par hroniskām tiek uzskatītas sāpes, kuras ilgst vairāk nekā trīs mēnešus. Samērā bieži tās ir muguras, galvas, lielo locītavu sāpes, kā arī ilgstoši neskaidras sāpes jebkurā ķermeņa zonā. Pie algologa, pēc palīdzības var vērsties arī ar akūtām sāpēm. Latvijas lielākajās slimnīcās ir algoloģijas nodaļas, kur tiek konsultēti gan stacionārie pacienti ar akūtām sāpēm, gan ambulatorie pacienti, kas visbiežāk sūdzas par hroniskām sāpēm.
Pārraut sāpju, ciešanu loku
Ja sāpes ir bijušas ilgāk nekā trīs mēnešus un tradicionālie pretsāpju līdzekļi nelīdz, tad nepieciešama agresīva iejaukšanās, veicot blokādes, jo pastāv liels risks, ka sāpes hronizēsies, kļūstot par pastāvīgām. Jo ilgstošākas pacientam ir sāpes, jo nopietnākas izmaiņas notiek nervu sistēmā un tā pati sāk radīt jaunus sāpju komponentus pat tajos gadījumos, kad primārais sāpju avots ir likvidēts un vairs nerada sāpju impulsus. Šādās situācijās kļūst aktīvi sāpju vadīšanās ceļi, kurus bez blokādēm vai specifisku medikamentu lietošanas nav iespējams izārstēt. Sāpes ir arī ļoti sarežģīta bioķīmija – kaskāžu virknējums, kas rodas, ja process ir aizsācies, tad nākamais solis ir mācēt šo procesu apturēt. Visefektīvāk to var izdarīt izmantojot dažādu medikamentu kombinācijas. Ja ir tāda nepieciešamība un ārsts ir izrakstījis, tad nevajag baidīties no narkotiskajiem pretsāpju līdzekļiem, jo svarīgi ir pārraut sāpju, ciešanu loku. Lai izārstētu pacientu, kurš gadiem ir dzīvojis ar stiprām, hroniskām sāpēm, ļoti svarīgi ir panākt stāvokli, kad viņš ir pilnīgi brīvs no sāpēm, lai nervu sistēma atjaunotos, lai tā saprastu, ka ir iespējams dzīvot bez sāpēm.
Nav jābaidās no atkarības veidošanās
Pacienti samērā bieži neizprot šo stipro medikamentu vajadzību un baidās par atkarības veidošanos. Hronisku sāpju pacientam atkarība veidojas ļoti retos gadījumos, pārsvarā patvaļīgi palielinot medikamentu devas vai ja ir tendence veidoties atkarībai. Kad sāpju gadījumā pacients lieto narkotiskos pretsāpju medikamentus, tie darbojas pret sāpēm, tie nerada eiforiju. Lai rastos eiforija, pacientam šī viela jāievada intravenozi (kā to dara narkomāni) – tas rada strauju koncentrācijas pacēlumu asinīs, kas izraisa eiforiju. Medikamentu iedarbības mehānisms ir pilnībā citādāks – tas uzsūcas lēnām un darbojās kā pretsāpju līdzeklis. Ieteiktu nebaidīties, uzticēties ārstam un vajadzības gadījumā tos lietot.
Svarīga ir pacienta līdzdarbošanās
Ļoti nozīmīgi pacientam ir saprast, ka sāpes ir biopsihosociāls fenomens un ka pacientu var izārstēt, strādājot multidisciplinārā komandā. Komandā, kur ārsts algologs rūpējas par medikamentozo terapiju un blokādēm, psihoterapeits sniedz ilgstošu psihoemocionālu atbalstu un ārstēšanu, jo neviens medikaments vai blokāde nevar atrisināt pacienta emocionālās problēmas. Kā arī svarīga ir sociālā vide, no kurienes pacients nāk un pēc ārstēšanās atgriežas. Tāpat var būt nepieciešamas arī fizioterapeita vai ergoterapeita konsultācijas. Pacientam jāsaprot, ka hroniskas sāpes nav izārstējamas bez paša pacienta līdzdarbības, nav tādu burvju nūjiņu tablešu veidā – iedzer un viss kārtībā. Protams, vieglāk šajās situācijās ir vainot ārstu, bet ārsts nav vainīgs, jo viņš šajā atveseļošanās posmā ir tikai viens no punktiem.
Pamatā sāpes ir tikai simptoms, kas liecina par disfunkciju biopsihosociālā līmenī. Tāpēc, kad ir nodrošināta adekvāta medikamentozā terapija (pacients zināmā mērā atsāpināts), tad var izmēģināt dažādas alternatīvās medicīnas iespējas. Šajās situācijās ļoti svarīgi ir būt fiziski aktīvam, pārdomāt savus ēšanas paradumus, režīmu, vajadzības gadījumā konsultēties ar dietologu, var pievērsties kādām no garīgām praksēm kā jogai, cigun u.c. Ļoti labi šajās situācijās palīdz osteopātija, jo tās pamatā ir cilvēka ķermeņa harmonizēšana kopumā, ko nespēj izdarīt neviens medikaments. Ne visi pacienti to spēj saprast un ir gatavi mainīt savu dzīvesveidu un paradumus. Gados jaunākiem ir lielāka motivācija, lai gan pēdējā laikā arī vecāka gājuma cilvēki sāk ieklausīties, jo grib pilnvērtīgu dzīvi bez sāpēm.
Sociālais sāpju aspekts
Pacienta pašatbildības daļa ārstēšanas procesā ir ļoti jāakcentē, it īpaši hronisku sāpju ārstēšanā. Pacienti un sabiedrība šobrīd nav gatava tam, ka hronisku sāpju gadījumos pacientam nepieciešama psihoterapeita palīdzība, bet ir jāsaprot, ka pašas sāpes jau rada izmaiņas psihē, rada uzvedības izmaiņas, nemaz nerunājot par to, ka kādi psihoemocionāli pārdzīvojumi var būt par sāpju iemeslu. Ja cilvēkam sāp, viņš kļūst nervozs, raudulīgs, dusmīgs, depresīvs, slikti guļ, sāk konfliktēt ar līdzcilvēkiem, ir darba nespējīgs utt. Tas ir sociālais sāpju aspekts, kuram arī jāpievērš liela uzmanība. Cilvēks, kuram ir hroniskas sāpes, ne vienmēr adekvāti spēj izvērtēt savu situāciju vai lūgt līdzcilvēku palīdzību. To pamanīt ir apkārtējo atbildība, viņiem ir jāiesaistās un jāsniedz palīdzība.
Mīti un aizspriedumi nav sabiedrotie
Mīti un aizspriedumi par sāpju ārstēšanu sabiedrībā ir tik daudz, ka plāns, kā patiesi jānotiek pacienta ar hroniskām sāpēm ārstēšana, reāli dzīvē reti tiek realizēts, kā rezultātā, ja nenotiek šī kompleksā ārstēšana, ir grūti runāt par pilnīgu atveseļošanos.
Svarīgi ir saprast arī to, ka nozīmējamo pretsāpju medikamentu klāsts mūsdienās ir ļoti plašs un katrs cilvēks ir individuāls, tāpēc ir nepieciešams laiks, lai piemeklētu piemērotākos medikamentus un devas. Ja medikaments nedarbojas, tad nav jāapšauba ārsta profesionalitāte, bet gan jādodas uz atkārtotu vizīti, lai piemeklētu piemērotākos medikamentus. Kamēr pacients neizmēģinās konkrēto medikamentu, ārsts neuzzinās, vai tas iedarbojas.
Ļoti būtiski vizītē pie algologa pacientam par sevi atklāt pēc iespējas vairāk faktu, jo dzīves gājums ļoti ietekmē izmaiņas organismā, jāpastāsta par piedzīvotajām operācijām, traumām, arī tādām, kas konkrētajā mirklī nav radījušas nekādas paliekošas sekas. Jārēķinās, ka būs jāizģērbjas līdz apakšveļai, lai ārsts augumu varētu redzēt kopumā. Ja pacientam ir acīmredzamas izmaiņas kādā ķermeņa daļā, tas vēl nenozīmē, ka tas ir sāpju cēlonis. Jārēķinās ar to, ka sāpju cēlonis var atrasties ļoti tālu no vietas, kur cilvēkam sāp.
Kā jau iepriekš tika minēts, bez medikamentozās ārstēšanas ārsts var nozīmēt veikt blokādes – var izmantot arī ilgstošās mazinvazīvās procedūras, kuru laikā ar radiofrekvences palīdzību tiek apstrādāti nervi. Šī procedūra tiek pielietota ilgstošu muguras sāpju gadījumos, kā rezultātā var panākt atsāpināšanu ilgākam laika posmam – līdz pat gadam.
Kā sagaidīt endoprotezēšanu
Gaidot garajā rindā uz endoprotezēšanu (gūžas, ceļa locītavu u.c.), atbrīvoties no sāpēm iespējams ar locītavu nervu blokādi, dažādu medikamentu ievadi locītavās vai ar aukstumu palīdzību.
Algologs var palīdzēt arī bērniem, kas dzīvo ar hroniskām sāpēm, visbiežāk tās ir neskaidras galvas, vēdera sāpes. Var palīdzēt grūtniecēm, kuras cieš no galvas, muguras sāpēm. Ārstniecības iespēju spektrs ir ļoti plašs, tikai pašam pacientam ir jāmeklē palīdzība un jābūt gatavam līdzdarboties, lai varētu dzīvot bez sāpēm.
* Izmantotā literatūra: Sāpes. Ināras Loginas redakcijā. 2013.gads