Veģetatīvā disonēja nereti tiek dēvēta par laikmeta slimību. Pēdējos gadu desmitos strauji pieaug informācijas daudzums, nepieciešamība uztvert, analizēt arvien jaunu informāciju un veikli pārslēgties uz citu, vienlaikus esot aktīvam, mobilam, drošam, pašpārliecinātam, daudzpusīgam, atvērtam jaunām lietām un cilvēkiem. Tai pat laikā saglabājas liela nozīmi klasiskajām ģimenes vērtībām, pareiziem uzvedības un dzīves principiem, kuru ievērošana prasa rāmumu, pacietību, iecietību, pazemību un paklausību. Pretrunīgās prasības var izraisīt zināmi haosu cilvēka emociju pasaulē, kā rezultātā organisms sāk izpaust dažādus fiziskus simptomus.
Somatoforma veģetatīva disfunkcija (SVD) jeb veģetatīvā distonija ir ķermeņa funkciju un sajūtu traucējumi, kaut arī objektīvs un medicīniski izskaidrojams šo traucējumu iemesls netiek atrasts. Cilvēkiem ir fiziskām saslimšanām līdzīgi simptomi, tomēr, veicot izmeklējumus, noteikts fiziskais cēlonis simptomiem netiek atrasts. Raksturīgākie simptomi – smakšanas sajūta, sāpes krūtīs, svīšana, galvas reiboņi u.c.
Veģetatīvā nervu sistēma organismā atbild par orgānu, asinsvadu un dziedzeru darbību. Tā darbojas neatkarīgi no cilvēka apzinātās kontroles, taču to var ietekmēt cilvēka emocijas. Veģetatīvā nervu sistēma pielāgo organisma darbību cilvēka vajadzībām, piemēram, fiziskai slodzei, miegam, ēdiena uzņemšanai.
Veģetatīvā nervu sistēma iedalās:
Simpātiskā nervu sistēma sagatavo organismu aktīvai darbībai – cīņai, uzbrukumam vai bēgšanai. Tā aktivizējoties paātrina sirdsdarbību, sasprindzina un palielina muskuļu spēku, paplašina acu zīlītes, paātrina vielmaiņas procesus, samazina gremošanas sulu izdalīšanos, paplašina elpceļus. Simpātiskā nervu sistēma pastiprināti darbojas, ja cilvēks izjūt trauksmi un saspringumu.
Parasimpātiskā nervu sistēma sagatavo organismu mieram un atpūtai. Tā aktivizējoties palēnina sirdsdarbību, elpošanu, sašaurina elpvadus, samazina muskuļu saspringumu un spēku, sašaurina acu zīlītes, palielina gremošanas sulu izdalīšanos.
Veģetatīvas distonijas izpausmes ir atkarīgas no orgānu sistēmas, kura pārsvarā ietekmē veģetatīvas nervu sistēmas regulācijas traucējumi. Biežākie simptomi ir sirdsklauves, svīšana, elpas trūkums, smakšanas sajūta, trīce, žagošanās, klepus, vēdera pūšanās, urkšķēšana, bieža caureja vai urinēšana. Dažos gadījumos var būt arī dažādu ķermeņa daļu un orgānu sāpes un smaguma vai saspringuma sajūta ķermenī. Somatoforma veģetatīva disfunkcija simptomus pavada izteikta trauksme, nemiers, bezpalīdzības sajūta, bailes, bieži pat panikas lēkmes. Cilvēkam ir bažas par savu veselību, aizdomas par saslimšanu ar kādu fizisku saslimšanu.
Nervu sistēmas līdzsvara zudums
Nepatīkamas emocijas, ilgstoša emociju apspiešana, stress, ilgstošs saspringums, fiziska un psihiska pārslodze, izdegšana darbā var izraisīt veģetatīvās nervu sistēmas svārstības. Tiek izjauks simpātiskās un parasismpātiskās nervu sistēmas līdzsvar.
Ja cilvēkam ir sūdzības par savu fizisko veselību vai aizdomas, ka varētu būt saslimstība ar kādu fizisku saslimšanu, noteikti jāvēršas pie ģimenes ārsta vai attiecīga speciālista. Ja ārsts, veicot izmeklējumus, nekonstatēs tādu fizisku saslimšanu, kas izskaidrotu esošos simptomus, tad jāvēršas pie psihoterapeita vai psihiatra.
Somatoformu veģetatīvo disfunkciju izraisītos simptomus efektīvi iespējams samazināt ar psihoterapijas palīdzību. Reizēm papildus jālieto medikamenti (antidepresanti, nomierinoši vai miega līdzekļi). Labi palīdz relaksācijas vingrinājumi, pastaigas svaigā gaisā, ieteicams veikt izmaiņas uztura paradumos, sabalansēt dienas režīmu, mazināt psihoemocionālo slodzi.
Tuviniekiem, dzīvojot ar kādu, kuram ir somatoformas veģetatīvā disfunkcija:
- Ieteicams būt iejūtīgam un izrādīt sapratni par tuvinieka nepatīkamajām fiziskajām sajūtām, tomēr pārmērīgi uz tām nekoncentrēties.
- Mudiniet tuvinieku saglabāt ikdienas rutīnu – darbs, mācības, aktivitātes mājās, vienlaikus izvērtējot un kontrolējot stresa ietekmi.
- Mudiniet tuvinieku pievērsties veselīgākam dzīvesveidam – ievērot fiziski aktīvu un veselīgu dzīvesveidu (kustības, veselīgi ēšanas paradumi, apgūt stresa pārvaldības prasmes un relaksācijas vingrinājumus).
- Uzslavējiet un pozitīvi novērtējiet katru dienu, kad tuvinieks nav sūdzējies par fiziskajiem simptomiem.
- Mudiniet pēc palīdzības vērsties pie speciālista – psihiatra vai psihoterapeita, ja dzīvesveida izmaiņas nemazina fiziskos simptomus.
Papildu informācija: www.nenoversies.lv
