Varžacs vai kārpa?

Kā rīkoties, ja uz pēdas uzmetusies kārpa vai varžacs? Kā tās atšķirt un vai nepieciešams atšķirt? Vai no tām var atbrīvoties mājas apstākļos vai tomēr jādodas pie ārsta – podologa? 

Patiesībā varžacs bieži tiek sajaukta ar kārpu, jo atšķirt tās nebūt nav tik vienkārši, kā varētu šķist. Uzstādot nepareizu diagnozi un kārpu ārstējot kā varžaci, efekts būs tieši pretējs – tā augs lielāka un vairosies. Tāpēc visieteicamākais būtu pirms ārstēšanas uzsākšanas apmeklēt podologu.

Kārpa  – vīrusa infekcija

Kārpa ir papilomas vīrusa infekcija. Kārpai vidū ir vairāki sīki, melni punktiņi – trombozēti asinsvadi, kas tai piegādā asinis. Kārpas var veidoties jebkurā pēdas daļā  – uz pirkstiem, pēdas apakšējā daļā vai uz papēža. Ar šo vīrusu tiešā vai netiešā veidā var inficēties no cita cilvēka. Visbiežāk inficēšanās notiek baseinos, pirtīs, koplietošanas dušās.

Varžacs – ādas sabiezējums

Varžacs ir ādas sabiezējums, kas radies  mehāniskas iedarbības rezultātā. Varžacs ir ādas ragvielas sacietējums uz kāju pirkstiem, pēdas apakšas dažādas intensitātes periodiska spiediena un berzes dēļ. Varžacij sabiezējuma centrā raksturīga viena serde, kas kā ķīlis spiežas aizvien dziļāk audos un kairina nervu galus, izraisot sāpes un iekaisumu. Varžacis ir sastopamas bieži, bet uzmanību cilvēks parasti tām sāk pievērst sāpju gadījumā.

Varžacs rašanās iemesli:

  • Aktīvs dzīvesveids un ilga stāvēšana uz cietām virsmām. Mehānisks spiediens izraisa ādas sabiezēšanu un pastiprinātu virsmas pārragošanos, kā arī virsējās kārtas šūnu skaita pieaugumu. Tādējādi virsma kļūst sausa, bieza, cieta, bet zem šī perēkļa šūnu skaits ir palielināts.
  • Šauri, nepiemēroti apavi. Cieši apavi vai tādi, kas neder, it īpaši kurpes ar spiciem purngaliem un augstiem papēžiem, var palielināt spiedienu uz vietām, kas balsta konkrētas pēdas zonas. Visbiežāk berze un spiediens starp pēdas kauliem izraisa normālu fizioloģisku reakciju – raga slāņa veidošanos. Ja mehāniskais defekts netiek novērsts, šāds ādas ievainojums ir ilgstošs, šūnas savairojas atkārtoti, un rodas iekaisums. Viena no iekaisuma pazīmēm ir sāpes.
  • Cilvēkiem ar cukura diabētu vai ar plakano pēdu, pēdu deformācijām, kā arī cilvēkiem ar perifēro nervu bojājumiem – neiropātiju, asinsvadu bojājumiem – vaskulopātiju.

Jo ātrāk sāk ārstēt varžaci, jo ātrāk tā sadzīs.

  • Ārstējot varžaci, galvenais mērķis ir atdalīt virsmas biezo kārtu, nesasniedzot asinis. Ja tā moka jau ilgstoši, ieteicams doties pie podologa un varžaci saudzīgi noņemt.
  • Lai novērstu sabiezējumu veidošanos, ir būtiski nomainīt apavus uz pēdai piemērotiem apaviem un/vai atslogot bojāto vietu.
  • Vizīte pie tehniskā ortopēda, lai veiktu podometriju un diagnosticētu pēdas muskulatūras problēmas. Lai varžacs vairs nemestos, nepieciešama pēdas atslogošana, un to paveic ortopēdiskās zolītes, kā arī mazās, polsterējošās ortozes, ko velk uz pirksta. Ja to nedara, varžacs ātri vien ataug no jauna!
  • Aptiekās pieejami produkti, piemēram, dažādas ziedes, šķīdumi, plāksteri, kuru sastāvā ir keratolītiskās (atlobošās) vielas – salicilskābe 10–17% koncentrācijā, pienskābe (12%), salipods (salicilskābe un sērs).
  • Gara brauciena, pastaigas un pārgājiena gadījumā ir svarīgi, lai apavi būtu pareiza izmēra, un vietās, kur kurpes sāk berzt, var izmantot līmējošus plāksterus, kas samazina kurpju iedarbību uz ādu.
  • Vairums gadījumos cilvēki nesāk ārstēt varžaci, līdz sāpes nav neciešamas vai tās izskats sāk ietekmēt viņu ikdienas aktivitātes.
  • Siltākos mēnešos apavi ir jāvēdina un jāžāvē.
  • Berzes samazināšanai var izmantot īpašus līdzekļus, piemēram, talka pulveri.
  • Lietot ādu mīkstinošus krēmus. 
  • Regulāri veikt pedikīru.

Biežākās kļūdas

Cilvēki mēģina likvidēt varžaci, to izmērcējot ūdenī un tad nogriežot. Ja ar šķērēm tiek aizskarti nervu gali, receptori, āda ieņem aizsardzības pozīciju un vairo tās pašas raga šūnas, tādēļ varžacs serde kļūst lielāka, sāpīgāka un ietiecas vēl dziļāk audos. Jo vairāk varžaci aiztiks, jo vairāk tā ataugs!

Cukura diabēta gadījumā parasti ir traucēta dzīšana un asinsrites problēmas. Noņemot plāksteri, kas nēsāts diennakti, var noņemt vairāk ādas nekā nepieciešams, un tas veicinās infekcijas iespējamību. 

Saistītie raksti

Krioterapija jeb ārstēšana ar aukstumu

Krioterapija jeb ārstēšana ar aukstumu

Krioterapija (aukstumterapija) ir metode, kas tiek izmantota gan medicīnā, gan kosmetaloģijā.... lasīt vairāk
No vienkāršām iesnām līdz nopietnām komplikācijām

No vienkāršām iesnām līdz nopietnām komplikācijām

“Lai arī mani abi vecāki ir ārsti, medicīna bija mana paša... lasīt vairāk

Katrs otrais Latvijas iedzīvotājs papildinājis savu mājas aptieciņu

Mana Aptieka & Apotheka Veselības indeksa jaunākā pētījuma dati liecina, ka... lasīt vairāk