Jaunākā “Mana aptieka & Apotheka Veselības indekss” pētījuma rezultāti liecina, ka teju katrs piektais Latvijas iedzīvotājs (23 %) piekopj neveselīgus ēšanas paradumus un atzīst tos par savu kaitīgo ieradumu. Eksperti norāda – lai arī biežāk ar neveselīgu ēšanu tiek asociēti cilvēki ar liekā svara problēmām, neveselīgi ēšanas paradumi var nebūt nemaz tik acīmredzami – ar nesabalansētu un neveselīgu uzturu mēdz aizrauties arī vizuāli veselīga izskata cilvēki.
Pētījuma rezultāti atklāj, ka sievietes cenšas ēst veselīgāk nekā vīrieši – no tiem iedzīvotājiem, kas atzīmēja, ka piekopj neveselīgus ēšanas paradumus, 29 % bija vīrieši, bet 18 % – sievietes. Vaicāti par konkrētiem veselīga uztura “grēkiem”, 11 % iedzīvotāju atzīmējuši, ka mēdz pārmērīgi aizrauties ar saldumiem, biežāk tās ir sievietes (14 %), retāk – vīrieši (8 %). Līdzīgi rezultāti novēroti jautājumā par pārlieku lielu miltu produktu lietošanu uzturā – kopumā tos uzturā par daudz lieto 10 % aptaujāto, visbiežāk tās arī ir sievietes. Savukārt pārmērīga gāzētu un saldinātu dzērienu lietošana raksturīgāka ir vīriešiem – ja kopumā 6 % atzīmēja, ka ikdienā patērē par daudz šo dzērienu, tad 8 % no tiem bija vīrieši, bet 3 % – sievietes.
Jautājumā par dažādu veselīga dzīvesveida ieteikumu ievērošanu 43 % respondentu norādīja, ka cenšas ēst veselīgāk – sabalansē ēdienkarti un seko līdzi uzņemto kaloriju daudzumam. Kopumā 40 % aptaujāto cenšas ierobežot arī cukura un 33 % sāls patēriņu diennaktī. Vēl 31 % iedzīvotāju norādījuši, ka cenšas izvairīties no dažādu pusfabrikātu lietošanas, un 44 %, ka diennaktī izdzer vismaz 1–1,5 litrus ūdens.
Veselības centra “Willow Med” uztura speciāliste Annija Albertiņa stāsta, ka cilvēki, kas nāk uz konsultācijām par uzturu, ir zinoši, tomēr pavisam kas cits ir zināšanas pielietot arī ikdienā. “Praksē esmu novērojusi ieradumu, ka klienti darbadienās cenšas piekopt veselīga uztura pamatprincipus, dažkārt pat, labu domādami, “krājot” kalorijas, ieteicamo cukura un sāls daudzumu brīvdienām. Un tad pienāk sestdiena, svētdiena, un tiek apēsta kaste ar saldējumu. Taču tā darīt nevajadzētu, jo organisms vienā reizē uzņemto nevar tā vienkārši sadalīt pa vairākām dienām. Domājot par veselību un labsajūtu ilgtermiņā, ieteicams nepārsniegt 25 gramus cukura un līdz pieciem gramiem sāls dienā,” skaidro speciāliste.
Ēšanas traucējumi var piemeklēt ikvienu 
Tāpat kā neveselīgi ēšanas paradumi var būt ikvienam, tāpat arī ēšanas traucējumi var piemeklēt ikvienu neatkarīgi no dzimuma, vecuma un ķermeņa uzbūves. Viens no izplatītākajiem ēšanas traucējumu veidiem mūsdienās ir pārēšanās, tai skaitā cilvēka psihoemocionālā stāvokļa izraisīta kompulsīvā pārēšanās, ko sarunvalodā sauc arī par rīšanas lēkmēm. Tādiem gadījumiem ir raksturīga nekontrolēta ēšana, lai tiktu galā ar negatīvām emocijām vai stresa situācijām dzīvē. Arī 7 % “Mana Aptieka & Apotheka Veselības indekss” aptaujāto atzīst, ka pārēsties mēdz regulāri.
“Šis skaitlis varētu būt vēl lielāks, jo cilvēki paši mēdz neapzināties, ka, piemēram, stresa situācijās mazina negatīvās emocijas, apēdot par daudz, bet citi – tieši pretēji – ēdot pārāk maz un reti. Turklāt daudzi šo neuztver par tādu problēmu, kas varētu radīt sekas. Tas saistīts arī ar to, ka ar ēšanas traucējumiem visbiežāk tiek asociēti cilvēki ar lieko svaru vai izteikti tievi. Tomēr, konsultējot pacientus aptiekā, esam novērojuši, ka arī vizuāli veselīgiem, slaidiem cilvēkiem var būt ēšanas traucējumi, jo ikdienā netiek ievērots regulārs, sabalansēts un mērens ēšanas režīms, kas ir būtisks veselības saglabāšanai ilgtermiņā. Tāpat redzam arī to, ka par uztura nozīmi veselībai un paša labsajūtai cilvēki sāk domāt tikai tad, kad jau ir radušās veselības problēmas, piemēram, kuņģa dedzināšana, neregulāra vēdera izeja, vēdera uzpūšanās un citas,” stāsta “Mana Aptieka” farmaceite un “Tukuma Centra aptiekas” vadītāja Agnese Ritene.
Uztura speciāliste Annija Albertiņa papildina, ka par ēšanas problēmām biežāk runā tieši saistībā ar sievietēm, arī pasaules statistika apstiprina, ka sievietes biežāk nekā vīrieši cieš no ēšanas traucējumiem. “Joprojām daudzi par šo tēmu izvairās runāt, īpaši izplatīti tas ir vīriešu vidū – problēmas var būt grūtāk pamanīt ne tikai apkārtējiem, bet arī pašam vīrietim. Piemēram, divi biežākie klupšanas akmeņi ir lielas porcijas, jo pieņemts, ka vīrietim ir jāēd daudz (pat ja negribas), un stresa vadīti brīži, kad neapzināti glābiņš tiek meklēts ledusskapī. Pirmais solis ceļā uz risinājumu ir spēja atpazīt, kuri no ēšanas paradumiem jau varētu tikt saukti par traucējumiem, savukārt otrs – problēmu pieņemt un atzīt, jo tikai tā iespējams rast risinājumu,” stāsta speciāliste.
Veselīga ēšana = labs miegs
Cilvēka uztura paradumi tieši ietekmē arī miega kvalitāti, kas ir otrs būtisks labas veselības stūrakmens. Lai arī iemesli var būt dažādi, nereti uzlabojumus var manīt pēc tam, kad tiek izvērtēts tas, cikos un ko apēdam vai izdzeram pirms gulētiešanas. “Cilvēki jau ir dzirdējuši par to, ka ir jāpaēd vismaz 2–3 stundas pirms miega, tomēr satraucošāka tendence miega traucējumu gadījumā ir arī alkohola lietošana. Pacienti savu uzvedību skaidro ar to, ka viena divas alus pudeles vakarā palīdz iemigšanai, taču patiesībā alkohols miegu padara “cauru” – biežāk jāmostas, pastiprināti izdalās sviedri –, un no rīta cilvēkam sajūta, ka slikti gulējis. Pirms gulētiešanas gan jāuzmanās ar jebkuru šķidrumu – arī tad, ja tas ir ūdens vai tēja, īpaši vecāka gadagājuma cilvēkiem. Ja īsi pirms došanās gulēt tiek uzņemts šķidrums, tad var gadīties, ka biežāk vajadzēs urinēt (tas neļaus aizmigt), kā arī no rīta var pamosties ar aizpampušām acīm,” skaidro Annija Albertiņa.
“Mana Aptieka & Apotheka Veselības indekss” ir ikgadējs Latvijas iedzīvotāju veselības stāvokļa pašvērtējuma un profilakses tendenču mērījums. Indekss tapis sadarbībā ar tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centru SKDS, ik gadu tiešajās intervijās tiek aptaujāts reprezentatīvs iedzīvotāju skaits – 1000 cilvēki vecumā no 18 līdz 75 gadiem.
