Ātra un pareiza rīcība mazina sekas

Vasara ir gada piemērotākais laiks aktīvai atpūtai svaigā gaisā, bet, lai to nesabojātu kāds negadījums, Mana Aptieka farmaceites atgādina par piesardzību un drošības noteikumu ievērošanu. Ja tomēr gadās kāda ķibele, tad ātra un pareiza rīcība palīdzēs ar to sekmīgi tikt galā.

Nobrāzumiem un brūcēm – dezinfekcija un regulāra pārsiešana

  1. solis dezinfekcija – nobrāzumus un brūces vispirms nepieciešams rūpīgi izskalot ar tīru ūdeni, tad dezinfekcijai ieteicams izmantot dezinficējošus šķīdumus, kas pieejami ērti lietojamu spreju veidā.
  2. solis – dziedēšana/ārstēšana – brūču un nobrāzumu dziedēšanai var izmantot gelus, krēmus vai ziedes, kas satur dekspantenolu vai hialuronskābi.
  3. solis – apkopšana/pārsiešana – jāveic katru dienu, lieti noderēs dažādu izmēru plāksteri, marles saites un salvetes.

Sastiepumiem un izmežģījumiem –miers un atvēsinoši līdzekļi

  • Miers un atvēsināšana. Traumēto daļu piepacelt, lai sāk riņķot asinsrite. Akūtu traumu gadījumos traumēto ķermeņa daļu novietot miera pozīcijā un nekavējoties to atvēsināt, izmantojot, piemēram, atvēsinošu kompresi vai atvēsinošos aerosolus/gelu. Šo līdzekļu sastāvā ir mentols, kas sastieptajai ķermeņa daļai nodrošina ilgstošu aukstuma iedarbību. Atvēsinošos gēlus nedrīkst izmantot vaļējām brūcēm.
  • Pretsāpju un pretiekaisuma līdzekļu lietošana – ieteicams lietot gēlus, kuru sastāvā ir diklofenaks vai ibuprofēns. Šie gēli tiek plaši izmantoti muguras sāpju, sporta traumu un tādu hronisko sāpju kā artrīts gadījumos. Gēlu uzklāj plānā slānī, tieši uz sāpošās vietas un lieto ne ilgāk kā vienu nedēļu 2 līdz 3 reizes dienā. Ja uzlabojumi nav 3-5 dienu laikā, tad jādodas pie ārsta.

Pārkaršana

Raksturīgākie pārkaršanas simptomi ir slikta dūša, vemšana, galvassāpes, reibonis, paātrināta sirdsdarbība, nespēks, arī miegainība, smagākos gadījumos – temperatūras paaugstināšanās vairāk par 40 grādiem, apziņas traucējumi vai pat samaņas zudums. 

  • Pārkarsušais jāapsēdina vai jāapgulda vēsā, ēnainā vietā;
  • uzņemt vēsu ūdeni, ideālā gadījumā – minerālūdeni, jo svīstot tiek zaudēti sāļi. Pieaugušam cilvēkam jāizdzer 2–2,5 litri ūdens dienā;
  • uzlikt aukstas kompreses uz pieres, krūtīm, padusēs;
  • ja pēc pārkaršanas ir krampji un apziņas traucējumi, nekavējoties jāizsauc mediķi;
  • vajadzības gadījumā lietot sirds darbību uzlabojošus medikamentus. Vecākiem cilvēkiem piemērotāks būs validols vai sirds pilieni ar baldriāna, māteres un vilkābeles ekstraktu. Jāatceras, ka pilieni satur spirtu, tāpēc to vietā var izvēlēties arī tabletes. Vai lietot ārsta norādītās zāles.

Gremošanas traucējumi

  • Gremošanas sistēmas galvenais uzdevums ir mūsu apēstās barības pārveidošana līdz sastāvdaļām, kuras organisms ir spējīgs uzņemt, un lieko izvadīt.
  • Caurejas gadījumā ir būtiski papildus uzņemt šķidrumu un lietot probiotikas, kas normalizē zarnu mikrofloru un būtiski paātrina atveseļošanās laiku. Caurejas mazināšanai var lietot adsorbentus – aktivēto ogli. Atsevišķos gadījumos, konsultējoties ar ārstu vai farmaceitu, var lietot citus pretcaurejas līdzekļus.
  • Fermentus saturoši medikamenti noder gadījumā, ja apēsta “smagi sagremojama” pārtika un nepieciešami papildu gremošanas fermenti (pankreatīns).
  • Dažkārt novēro arī funkcionālu vēdera uzpūšanos, kas saistīta ar nepareiza uztura izvēli. Būtiski ir samazināt nepatīkamās sūdzības – pilnuma sajūtu, sliktu dūšu, atraugas, kur lieliski palīdz adsorbentu lietošana – aktivētā ogle, kā arī probiotiku lietošana.

Uzmanīgi ar kondicionieru lietošanu

Neapdomīga un pārāk bieža kondicionēšanas sistēmas lietošana birojos un automašīnās karstajā laikā var izraisīt saaukstēšanos, ausu un kakla iekaisumus, galvassāpes un nervu kairinājumus. “Ja gaisa temperatūra telpā, kur darbojas kondicionieris, un ārpus tās būtiski atšķiras (vairāk par 7 grādiem), tas izraisa strauju organisma temperatūras maiņu, kas savukārt novājina cilvēka imunitāti un provocē saaukstēšanos. Gaisa kondicionieri sausina gaisu, kas padara sausu cilvēka ādu un gļotādas – tās kļūst infekcijuzņēmīgas.

Dārza darbu drošība

  • Sargājiet redzi, veicot dārza darbus ar tehniku un instrumentiem, kuru rezultātā var rasties skaidas, šķembas un putekļi (motorzāģi, trimeri, fleksi u.c.) vienmēr lietojiet specializētās aizsargbrilles. Atcerieties – optiskās brilles vai saulesbrilles nav triecienizturīgas un trieciena rezultātā var radīt papildu bojājumus!
  • Nodrošiniet, lai bērns nebūtu klāt pieaugušajiem, veicot darbus ar bīstamām iekārtām (zāles pļaušana, koku zāģēšana, zaru smalcināšana).
  • Nodrošiniet, lai bērns nevarētu iedarbināt iekārtas. Bērniem līdz 12 gadu vecumam neļaujiet lietot stumjamo zāles pļāvēju, bet līdz 16 gadu vecumam – pašgājēju.
  • Izvairieties no zāles pļāvēja saskares ar lidojošiem priekšmetiem, piemēram, akmeņiem.

Kukaiņu kodumi

Lai padzertos, noteikti izmantojiet caurspīdīgus traukus, pudeles. Pirms padzeršanās, īpaši, ja atrodaties brīvā dabā, pārliecinieties, vai dzērienā nav iekļuvusi lapsene vai citi bīstami kukaiņi.

Ja iedzēlusi bite vai lapsene:

  • vispirms dzēluma vietai jāpieliek vēsums (vēsa komprese);
  • jāmēģina izvilkt dzelonis, bet tas jādara ļoti uzmanīgi ar asu pinceti vai nagu tā, lai nesaspiestu indes maisiņu, kurš atrodas pie dzeloņa, pretējā gadījumā zem ādas nokļūs vēl vairāk indes;
  • ja iedzelts mutes dobumā – sūkāt ledu vai dzert maziem malkiem vēsu ūdeni, var ēst saldējumu. Papildus dzesēt no ārpuses, pieliekot vēsumu;
  • nekādā ziņā nelikt klāt zemi, jo tā brūcē var iekļūt infekcija;
  • koduma vietu var apstrādāt ar aptiekā nopērkamiem pretinsektu līdzekļiem, kas novērš niezi un mazina ādas iekaisumu;
  • ja agrāk cilvēkam ir novērota alerģiska reakcija pēc insektu kodumiem, tad ieteicams iedzert kādu pretalerģijas medikamentu;
  • ja jūtamas spēcīgas sāpes, tad var iedzert kādu pretsāpju medikamentu;
  • ja atrodaties pļavā vai mežā, var pielikt saburzītu ceļmallapu, jo tās sula mazina iekaisumu. Ja tuvumā ir pieejams ūdens, tad var samitrināt kādu drānas gabalu un pielikt koduma vietai, kādu laiku mierīgi pasēdēt;
  • ķermeņu daļu (roku, kāju), kurā ir iedzelts, vēlams turēt nekustīgā stāvoklī nedaudz paceltu uz augšu – tā uzlabojot asinsriti;
  • ieteicams dzert daudz šķidruma, kas palīdzēs no ķermeņa izvadīt toksiskās vielas.

Kad griezties pēc palīdzības pie ārsta?

  • Apmēram 1% cilvēku var rasties bīstama alerģiska reakcija, tā parādās 20-30 min. pēc kukaiņa koduma, parasti koduma vieta ir apsārtusi, jutīga un uzpampusi. Bet, ja no bišu koduma ir alerģija, tā var skart uzreiz visu organismu – asinsvadus, sirdi, var strauji pazemināties arteriālais asinsspiediens, aiztūkt elpošanas ceļi, iestāties šoks.
  • Lai izvairītos no anafilaktiskā šoka, ļoti alerģiskiem cilvēkiem nepieciešama adrenalīna injekcija – šļircei ar šo līdzekli vienmēr jābūt līdzi. Pēc tam tik un tā jāizsauc neatliekamā medicīniskā palīdzība pa tālruni 113.

Ieteikumi, kā izvairīties no lapsenes uzbrukumiem

Lapsenēm var izlikt vienkāršas lamatas. Puslitra burkā ielejiet ievārījumu vai cukura sīrupu, uzlieciet papīru un trauku stingri nosieniet ar aukliņu. Papīra vidū uzmanīgi ar pirkstu ieduriet nelielu caurumu. Saldā aromāta vilinātās lapsenes no burkas nespēs izkļūt.

Negaisa laikā

Vasaras mēnešos bieži arī tiek novērots zibens, kas nav tikai skaista dabas parādība, bet var nopietni apdraudēt dzīvību un veselību. Svarīgi ir bērniem atgādināt, kāda ir pareiza rīcība negaisa laikā, īpaši tiem, kuri dosies uz laukiem un varbūt vēlēsies negaisu vērot klajā laukā vai ūdenstilpnes tuvumā.

Ieteikumi negaisa laikā:

  • meklējiet patvērumu mājā vai mašīnā un aizveriet logus un durvis;
  • atvienojiet datoru, radio un televizoru no elektriskā tīkla. Neizmantojiet sadzīves elektrotehniku un tālruni;
  • sevišķi bīstams zibens ir klajā laukā. Atrodiet ēku, kur patverties. Ja nav iespējams patverties ēkā, neizmantojiet nelielus šķūņus vai atsevišķi augošus kokus. Piemērots patvērums ir biezs mežs bez atsevišķiem augstiem kokiem;
  • neuzturieties atklātās augstienēs, blakus metāla vai metāla stiepļu žogam un zibensnovedējam;
  • ja klajā laukā nav kur patverties, tad nogulieties zemē. Negaisa laikā nedrīkst ātri iet, skriet vai izslieties pilnā augumā;
  • atcerieties, ka negaisa laikā nedrīkst atrasties uz ezera vai citas ūdenskrātuves, nedrīkst peldēties, makšķerēt zivis. Nepieciešams attālināties no ūdenskrātuves drošā attālumā.

Drošība uz ūdens. Peldieties prātīgi un ievērojiet drošību!

  • Visdrošāk ir peldēties oficiālajās peldvietās! Ja tādas nav, peldvietas krastam jābūt lēzenam, vēlams ar cietu pamatu. Upēs jāizvēlas vieta, kur ir vismazākā straume, tuvumā nav atvaru vai citu bīstamu vietu;
  • nepeldieties viens! Ja radīsies problēmas, līdzās var nebūt citu cilvēku, kas spētu ekstremālā situācijā palīdzēt;
  • nepeldieties stiprā vējā, naktī vai negaisa laikā! Nakts nav labākais peldēšanās laiks, jo, aizpeldot tālāk no krasta, var apjukt un zaudēt orientēšanās spējas, lai atgrieztos atpakaļ;
  • nepārvērtējiet savus spēkus! Dižošanās ar to, ka vari aizpeldēt vistālāk vai pārpeldēt pāri upei, nav tā vērta, lai riskētu ar savu dzīvību. Turklāt, ja iepriekšējā sezonā varēji pārpeldēt upi, tas vēl nenozīmē, ka fiziskā sagatavotība ir tāda, ka vari to izdarīt arī šobrīd;
  • ja esat pārkarsis saulē, ūdenī ejiet lēnām, lai nebūtu strauja ķermeņa temperatūras maiņa, kas var izraisīt muskuļu krampjus vai sirdsdarbības un asinsrites traucējumus;
  • vizinoties ar laivu, kuteri vai citu peldlīdzekli, obligāti uzvelciet glābšanas vesti;
  • bērniem atļauts ūdenī spēlēties ar piepūšamām rotaļlietām, ja pieaugušais atrodas ūdenī starp krastu un dziļumu;
  • ja bērns ūdenī atrodas dziļāk par jostasvietu, tad ar viņu nepārtraukti jāuztur vizuālais kontakts;
  • bērni jāuzmana no viļņiem, kas var nogāzt no kājām vai radīt tik negaidītu izbīli, ka mazulis no tā vien zaudē līdzsvaru. Turklāt vilkmes straume nemanot peldētāju var ienest dziļāk jūrā;
  • ja pie mājas ir dīķi, baseini, akas, tie jānorobežo tā, lai bērni vieni paši klāt netiktu. Mazus bernus obligāti nepārtraukti jāuzrauga. Piemājas baseinos neatstājiet peldošas rotaļlietas, kas piesaista mazuļa uzmanību;
  • ja esi iekļuvis straumē, jāsaglabā miers, jāpeld pa straumi uz priekšu, cenšoties nokļūt tuvāk krastam;
  • ūdenī nevajag jokojoties skaļi saukt “Palīgā! Slīkstu!”, jo situācijā, kad tiešām būs vajadzīga palīdzība, neviens vairs nepievērsīs uzmanību.

Aizliegts:

  • peldēties alkohola reibumā;
  • lēkt ūdenī no tramplīna, laipas, tilta vai krasta, ja neesat izpētījis ūdenstilpnes gultni;
  • atstāt bērnu pagalmā bez pieskatīšanas, ja tajā ir ūdenstilpne. To vēlams norobežot tā, lai bērns neiekristu;
  • peldēt aiz bojām, kas ierobežo peldvietu;
  • peldēties ūdens tilpnēs, kur tas ir aizliegts!

Kā palīdzēt:

  • slīcēju var glābt tikai cilvēks, kurš labi apguvis peldēšanas tehniku un zina paņēmienus, kā satvert cietušo un izvilkt viņu krastā. Vienlaicīgi parūpējieties par savu drošību, izmantojot kādu peldlīdzekli (piem. bumbu, piepūšamās rotaļlietas utml.);
  • slīcējam var sniegt palīdzību no krasta, pametot virvi vai kādu peldošu priekšmetu, kas palīdzētu noturēties virs ūdens;
  • nelaimes gadījumā nekavējoties izsauciet glābējus pa tālruni 112, pēc iespējas precīzāk norādot nelaimes vietas koordinātes un piebraukšanas iespējas. Glābēji jāsagaida un jānorāda cietušā atrašanās vieta!

 

Saistītie raksti

Profesijas sūtība – vēlme palīdzēt

Profesijas sūtība – vēlme palīdzēt

«Mūsu profesija ir ļoti sena, un tā būs vajadzīga vienmēr,» teic... lasīt vairāk

Kad acij pietrūkst asaru

Sausās acs sindroma iemesls ir acs nepietiekama mitrināšana ar pilnvērtīgām asarām... lasīt vairāk

Mātes dienas dāvanu rokasgrāmata: idejas un ieteikumi

Mātes diena otrajā maija svētdienā Latvijā tiek atzīmēta jau kopš 1922.... lasīt vairāk