Būtiskākais labas veselības priekšnoteikums ir veselīgs un aktīvs dzīvesveids, tomēr vien katrs piektais Latvijas iedzīvotājs vecumā virs 
64 gadiem regulāri nodarbojas ar fiziskām aktivitātēm, liecina “Mana aptieka & Apotheka Veselības indekss” pētījums. Kā biežākos šķēršļus kustīgam dzīvesveidam seniori min gribasspēka trūkumu (34 %) un nepietiekamas finanses (28 %).
Lielākā daļa Latvijas senioru savu veselību kopumā vērtē kā sliktu (70 %), no tiem 27 % kā pavisam sliktu, bet 43 % – kā drīzāk sliktu. Sabiedrībā pastāv uzskats, ka mūsdienās seniori slimo biežāk nekā pirms 10, 20 vai 30 gadiem, taču patiesībā visā pasaulē turpina pieaugt gados vecāku cilvēku īpatsvars, kas ietekmē aktuālos datus par cilvēku veselības stāvokli. Kā norāda eksperti, pieaugot cilvēka vecumam, pieaug arī riski attīstīties dažādām hroniskām saslimšanām, tāpēc ļoti svarīgi ir regulāri pārbaudīt savu veselības stāvokli, ievērot ārsta norādījumus un ne mazāk būtiski – ievērot veselīga dzīvesveida pamatprincipus.
“Ļoti būtiski ir saprast, ka viena no labākajām dažādu slimību profilaksēm ir veselīgs dzīvesveids, kam pievērsties var jebkurā vecumā. Tā, piemēram, zaudējot lieko ķermeņa masu, uzlabojas asinsspiediens, cukura un holesterīna rādītāji, kā arī mazinās slodze uz ķermeņa balsta sistēmu, bet, atmetot smēķēšanu, jau pēc 30 minūtēm uzlabojas visi ķermeņa rādītāji. Veselīgs dzīvesveids ir sabalansēts dzīvesveids, kas nozīmē to, ka nav jācenšas pāri saviem spēkiem – ceļš uz fizisku un emocionālu labsajūtu slēpjas mērenībā it visā – ēdienkartē, kustībās un miega režīmā,” stāsta “Mana Aptieka” farmaceite un “Tukuma Centra aptiekas” vadītāja Agnese Ritene.
Seniori nesmēķē un pietiekami daudz guļ
Domājot par veselīga dzīvesveida paradumu ievērošanu veselības stiprināšanai, seniori visbiežāk nesmēķē un izvairās uzturēties piesmēķētā vidē (61 %), velta pietiekami daudz laika miegam (52 %), kā arī veic regulāras profilaktiskās medicīnas apskates (46 %). Tāpat lielākā daļa jeb 61 % senioru lieto visus ārsta izrakstītos medikamentus, kam ir būtiska nozīme ārstēšanās procesā.
Fizisko aktivitāšu trūkums
Seniori visbiežāk grēko ar nepietiekamām fiziskajām aktivitātēm – vien 27 % senioru savas fiziskās aktivitātes vērtē kā pietiekamas. Farmaceite Agnese Ritene norāda, ka būt fiziski aktīvam ir viens no veselīga dzīvesveida stūrakmeņiem jebkurā vecumā, taču redzams, ka dažkārt seniori uzskata, ka kustībām nav lielas jēgas vai arī tiem ir kāda veselības problēma, kas liek sevi saudzēt. Tomēr kustēties ir būtiski – nepieciešamais minimums senioriem ir 30 minūtes dienā, kas var būt aktīva pastaiga, nūjošana vai vienkārši un veselībai saudzīgi vingrojumi.
Seniora padomdevējs – ārsts un farmaceits
Seniori ir apzinīgākie ģimenes ārsta apmeklētāji – pēdējā gada laikā 89 % ir apmeklējuši ģimenes ārstu, vēl 8 % senioru to ir izdarījuši pēdējo divu gadu laikā. Veselības indeksa dati atspoguļo arī to, ka seniori uzticas farmaceitiem (85 %), vaicājot padomus gan par pareizu zāļu lietošanu, gan veselīga dzīvesveida ievērošanu. Agnese Ritene stāsta, ka seniori nereti aizmirst lietot zāles vai lieto tās nepareizi, tāpēc ir svarīgi, ka farmaceiti vienmēr ir pieejami un gatavi palīdzēt savas kompetences robežās.
