Steidzīgā dzīvesveida 
blakusparādība – veģetatīvā distonija

Daktere Ilze Supe pēc Rīgas 49. vidusskolas absolvēšanas uzsāka medicīnas studijas, lai gan skolas laikā viņas domas vairāk kavējās pie ķīmiķes aroda. “Uzsākot medicīnas studijas, vēlējos kļūt par psihiatri, bet tad sapratu, ka tas tomēr nav mans lauciņš. Izvēlējos neiroloģiju, jo tā ir sarežģīta un plaša medicīnas nozare, vienlaikus ļoti interesanta,” atzīst daktere. Četrdesmit divu darba gadu laikā iegūta milzīga pieredze, kas, kā atzīst pati ārste, ir ļoti noderīga, bet neļauj pārtraukt jaunu zināšanu apguvi. “Medicīna ļoti strauji mainās, tāpēc nemitīgi jāseko līdzi jaunumiem un nedrīkst paļauties tikai uz gadiem krāto pieredzi.”

Daktere saviem klientiem, lai tie būtu veselīgāki un labāk justos, iesaka atrast nodarbošanos, kas sagādā prieku, kura relaksē un dod enerģiju. Viņai pašai tie ir pieci dzīvespriecīgi un enerģiski mazbērni un mantotās lauku mājas, kur katrs koks ir zināms un mīļš un bijušajās kartupeļu vagās zied dakteres stādītās un aprūpētās puķes.

Sirds sitas kā negudra, spiedoša sāpe krūtīs, grūtības ievilkt elpu, reibst galva, ļimst kājas,  svīšana, panika, nāves bailes … tās ir tikai daļa no iespējamajām veģetatīvās distonijas izpausmēm lēkmes brīdī. Pacientus ar šo vienu no mūsu gadsimta visizplatītākajām saslimšanām bieži konsultē P. Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas  poliklīnikas neiroloģe-algoloģe Ilze Supe.

 

Veģetatīvā nervu sistēma (VNS) jeb autonomā nervu sistēma ir neatkarīga nervu sistēmas daļa, kas regulē procesus cilvēka organismā, ko pats cilvēks praktiski nespēj ietekmēt ar savu gribu. Tas ir pulss, sirdsdarbība,  elpošana, asinsspiediens, svīšana un citi. Mūsdienu straujajā un trauksmainajā laikmetā cilvēkam ir samērā viegli nogurt no ikdienas intensitātes un, atrodoties nemitīgā stresā, kļūt nomāktam, depresīvam. Veģetatīvā distonija (VD) jeb somatoforma (simptomi līdzīgi parastām orgānu saslimšanām) veģetatīvā disfunkcija bieži sākas uz trauksmes, depresivitātes fona.

Veģetatīvā distonija mēdz izpausties ļoti dažādos veidos, tāpēc to ir samērā grūti diagnosticēt. Runājot par VD, ļoti svarīgi ir to nejaukt ar muskuļu distoniju – patvaļīgiem  kustību traucējumiem. VD ir veģetatīvās nervu sistēmas noteikts patoloģisks stāvoklis.

 

Biežākās VD sindromu grupas:

Kardiovaskulārie sindromi – uz emocionālā distresa fona rodas trauksmes sajūta, sirdsklauves, asinsspiediena palielināšanās vai svārstības, dažreiz durošas sāpes krūtīs, roku trīce, galvas reiboņi u.c. Pacienti vispirms griežas pie kardiologa, jo ir pārliecināti par sirds veselības problēmām.

Respiratorais sindroms – izteikts elpas trūkums – grūti ievilkt elpu, vēlme pēc svaiga gaisa. Pacienti griežas pēc palīdzības pie pulmonologiem, lai pārliecinātos par astmas neesamību.

Samērā bieži ir reiboņi, ‘’viegla galva”,  nestabilitātes sajūta, tomēr šīm sajūtām nav saistības ar vestibulāriem traucējumiem.

VD var izpausties kā kuņģa-zarnu trakta sindroms ar spazmveidīgām sāpēm, uzpūšanos, smaguma sajūtu vēderā, apetītes izmaiņām, vēdera izejas traucējumiem – stresa situācijā momentāli nepieciešams doties uz tualeti, t.s. ‘’lāču slimība’’. 

Mēdz būt urogenitālās sistēmas simptomi – ar biežu urināciju (t.s. neirotiskais urīnpūslis), mainīgām sāpēm urogenitālās sistēmas rajonā, libido un potences traucējumiem.

Var būt dažādas fobijas – baiļu sajūtas: agorafobijas pazīmes – bailes iziet no mājas, bailes no plašām telpām, plašiem laukumiem, slikta jušanās cilvēku pūlī, lielveikalos.

 

Nopietni pārdzīvojumi, nelaimes, tuvu cilvēku zaudējumi…

Veģetatīvā distonija kā slimība neattīstās visiem cilvēkiem, lai gan katrs dzīvē būs izjutis īslaicīgus veģetatīvus simptomus stresa situācijā. Jo cilvēks ir pragmatiskāks, emocionāli stabilāks, vērsts uz āru, jo lielāka varbūtība, ka nekad dzīvē nebūs jāsaskaras ar veģetatīvo distoniju – ilgstošiem un atkārtotiem veģetatīvās nervu sistēmas traucējumiem. Iemesli šīs slimības attīstībai var būt dažādi: problēmas piedzimstot, galvas smadzeņu traumas, infekcijas, saindēšanās (alkoholisms, narkotikas, psihotropie medikamenti, arī pārmērīga smēķēšana), atkarības, kas rada pastāvīgu emocionālu spriedzi un rezultātā – veģetatīvos simptomus. Cilvēkiem, kam kāds no vecākiem ir bijis alkoholiķis, arī ir vāja veģetatīvā nervu sistēma. Tomēr visbiežāk ar VD saslimst pēc nopietniem pārdzīvojumiem, nelaimēm, tuvu cilvēku zaudējumiem, vai arī pēc ilgstoša stresa, pārpūles, kad cilvēks nedomā par savu labsajūtu, atpūtu. Parasti tādos gadījumos aizbildinās ar bailēm par darba zaudēšanu, izdzīvošanu u.t.t. Ja uz šīm problēmām tik ļoti nekoncentrējas, bieži lietas atrisinās pašas.

Ļoti svarīgi ir savu dzīvi sakārtot tā, lai tajā būtu atvēlēts laiks atpūtai. Ne par velti visās ticībās, kā arī mūsu tēvu tēvu viedās zinības vēsta, ka vismaz viena diena nedēļā ir jāvelta atpūtai.

 

Smēķēšanai nē!

Veģetatīvo distoniju provocē arī smēķēšana. Sabiedrībā pastāv mānīgs priekšstats, ka smēķēšana nomierina, palīdz trauksmes situācijās. Patiesībā tā ir klasiska toksikomānija, bieži arī sadzīves  rituāla sastāvdaļa. Atmetot smēķēšanu un organismam atbrīvojoties no nikotīna, var parādīties trauksmes sajūta, nervozitāte, roku trīcēšana u.c. pazīmes, kas ir klasiski simptomi, atsakoties no jebkuras atkarības vielas. Ja cilvēkam ir labila nervu sistēma un vēl viņš daudz un regulāri smēķē, nikotīns pastiprināti indē smadzenes un ir liela iespēja veģetatīvās distonijas attīstībai.

Ja veģetatīvās distonijas pazīmes parādās pēc kāda ļoti smaga pārdzīvojuma, šādos gadījumos nevajag atlikt ārsta apmeklējumu ar cerību, ka laiks visu dziedē. Ja izmaiņas smadzenēs notikušas bioķīmiskā līmenī, tad mūsdienās ir pieejami medikamenti, kas šos procesus sakārtos, lai veģetatīvā nervu sistēma turpinātu sekmīgi darboties. Lielākā pacientu kļūda, ka pašrocīgi sāk lietot stiprus nomierinošos līdzekļus – tie radīs tikai momentānu efektu, bet ilgtermiņā izraisīs vēl nopietnākas veselības problēmas. Šādās situācijās ir jālieto antidepresanti, bet ļoti svarīgi ir speciālistam piemeklēt pareizos antidepresantus, jo tie ir ļoti dažādi. Tāpēc šādās situācijās noteikt jādodas pie ārsta – neirologa, psihoterapeita vai psihiatra.

 

Aizspriedumi pret antidepresantiem

Sabiedrībai joprojām ir aizspriedumi pret antidepresantiem, lai gan pēdējā laikā situācija uzlabojas. Iespējams, ka tur sava loma ir intensīvai reklāmai, jo stipru, nomierinošu medikamentu (trankvilizatoru) informācijas kampaņas ir bijušas agresīvākas un plašākas, tā informācija ir pamatīgi iesēdusies pacientu un arī ārstu apziņā. Šos stipri nomierinošos medikamentus Latvijā lieto 10X vairāk nekā citur pasaulē. Jāatceras, ka tie ir atkarību veicinoši medikamenti, kā arī to lietošanas gadījumos nedrīkst vadīt automašīnu, tie nomāc stresu, bet neatrisina problēmu. Savukārt antidepresanti nerada atkarību, ir saudzīgāki pret orgāniem un, sakārtojot bioķīmiju, izārstē cilvēku.

Ja ir aizdomas par veģetatīvo distoniju, tad ieteiktu ārstēties pie ģimenes ārstiem vai 
neirologiem, bet smagākos gadījumos, kad vajadzīga agresīvāka terapija – pie psihiatriem. Neirologi ārstē neirozes, vieglas depresijas epizodes un lieto saudzīgāku terapiju.

Ja ir aizdomas par veģetatīvo distoniju, jāsāk ar darbu pie sevis – sākot ar savu problēmu atzīšanu līdz spējai mainīties – mainīt savu domāšanu, paradumus. Kā to paveikt? Mūsdienās ir pieejamas ļoti daudz labu grāmatu par šo tēmu, kur iespējams atrast atbildes uz jautājumiem, kā sevi sakārtot, kā uztvert dzīvi, lai nenodarītu sev pāri, lai būtu mierīgāki un laimīgāki. Ļoti svarīgi ir atrast piemērotāko veidu kā atbrīvoties no stresa un laiku tam  – kādu hobiju, kas nomierina, dod prieku un enerģiju jauniem darbiem. Vienam tas ir sports, citam dārza darbi, pastaigas mežā vai gar jūras krastu vai rūpes par mazbērniem… Galvenais, lai nodarbošanās patiktu un radītu prieku.

 

Jāstiprina imūnsistēma un nervu sistēma

Viss, kas nostiprina imūnsistēmu, nostiprina arī nervu sistēmu,  piemēram, C vitamīns, dzērvenes ar medu, bišu produkti, ūdens procedūras – regulāras dušas (arī kontrastdušas), pirts procedūras, atpūta pie dabas – pastaigas, pozitīvu pasākumu apmeklēšana, labas grāmatas,  fokuss uz labām, skaistām lietām, kas rada pozitīvas sajūtas.

Ja kaut ko ļoti gribas izdarīt, bet tas neizdodas, tad jāsaprot, ka tas tev nav vajadzīgs, jo, ar galvu skrienot sienā, neko nevar panākt. Dažkārt, nedaudz iepauzējot, viss atrisinās pats no sevis. Ja tomēr nē, tad, visdrīzāk, to tev nevajag un pēc kāda laika būsi priecīgs, ka tas ar tevi nenotika. 

Ja cilvēks jūtas slikti, vispirms vajag saprast, vai tās nav nervu sistēmas disfunkcijas sekas, jāaiziet pie speciālista uz konsultāciju. Dažreiz nemaz nav vajadzīgi visi sarežģītie un dārgie izmeklējumi.

 

Bērnus vēlams nodarbināt

Diemžēl arī bērniem mēdz būt veģetatīvās nervu sistēmas traucējumi. Lai no tiem izvairītos, vecākiem jādomā, kā bērnus nodarbināt, lai tie caurām dienām neskatās TV vai nespēlē datorspēles. Iespējas ir daudz un dažādas – sporta nodarbības, mākslas vai mūzikas skola, un jo vairāk bērnu iesaistīs, jo vairāk viņam pašam gribēsies darboties.

Tomēr vissvarīgākais ir katram cilvēkam pašam saprast, ka viņa veselība un labsajūta pamatā ir atkarīga no viņa paša – no viņa labajām  domām un pozitīvās dzīves uztveres, no tā, ko viņš dara sevis un citu labā. Prieks rodas mūsos pašos, bet priecīgam cilvēkam visa pasaule nāk pretī un visi ceļi paveras. Jāmeklē un jāaudzē tas prieka asns katram pašam sevī.