Rudens –vīrusu kulminācijas laiks

Tuvojoties rudenim, jārēķinās, ka cilvēkiem uzglūn ne tikai Covid–19, bet arī daudzi citi vīrusi. Tie viennozīmīgi nav tik lipīgi un bīstami kā šis koronavīruss, bet spēj sagādāt pietiekami daudz nepatīkamu sajūtu un mirkļu, tāpēc iespēju robežās jācenšas izsargāties arī no tiem.

Rotavīruss

Rotavīrusu infekcija ir akūta vīrusu infekcijas slimība, kurai raksturīgs galvenokārt gremošanas trakta gļotādas iekaisums.

Simptomi

Akūts slimības sākums, vemšana, bieža vēdera izeja, slikta dūša, sāpes vēderā, galvassāpes, vājums, slikta apetīte, paaugstināta ķermeņa temperatūra, raksturīgs arī vienlaicīgs augšējo elpceļu iekaisums (iesnas, klepus). Rotavīrusu infekcijas simptomi parādās 15 stundu līdz 7 dienu laikā pēc inficēšanās, visbiežāk 1–2 dienu laikā. Infekcijas ierosinātājs – rotavīruss, kas ietilpst reovīrusu grupā. Vīrusiem raksturīgi ilgstoši saglabāt dzīvotspēju (spēju izsaukt saslimšanu) apkārtējā vidē uz dažādiem priekšmetiem no 10 līdz pat 30 dienām.

Ierosinātājs

Slims cilvēks vai infekcijas ierosinātāja nēsātājs bez slimības simptomiem. Inficētā persona vīrusu izdala vidēji 7–8 dienas, bet personas ar novājinātu imunitāti – ilgāk.

Pārnešana

Rotavīrusu infekcijas ierosinātājs izdalās no cilvēka organisma ar fekālijām. Slimnieks vai vīrusu nēsātājs, neievērojot personīgo higiēnu, ar infekcijas slimības ierosinātāju sajauc ūdeni, pārtiku, apkārtējās vides priekšmetus. Iespējama infekcijas pārnešana gaisa – pilienu vai gaisa – putekļu ceļā. Imunitāte pret rotatavīrusu infekciju ir nenoturīga, iespējama atkārtota inficēšanās.

Profilakse

Vissvarīgākā nozīme infekcijas izplatības ierobežošanai ir personīgās higiēnas ievērošana (mazgāt rokas pēc tualetes apmeklēšanas). Cilvēki, kuriem ir akūtas zarnu infekcijas simptomi, nedrīkst nodarboties ar pārtikas produktu gatavošanu, transportēšanu, apmeklēt organizētus kolektīvus, īpaši bērnu iestādes. Organizētos kolektīvos ievērot tīrīšanas un dezinfekcijas režīmu. Personām, kuras kontaktējas ar rotavīrusu infekcijas slimnieku, profilaktiska ārstēšana un vakcinācija netiek veikta.

Zīdaiņiem vecumā no 6 nedēļām līdz 6 mēnešiem iespējama profilakse – vakcinācija pret rotavīrusu infekciju.

Norovīruss

Norovīrusu infekcija ir akūta vīrusu infekcijas slimība, kurai raksturīga caureja, spontāna vemšana, sāpes vēderā, neliela ķermeņa temperatūras paaugstināšanās, slikta dūša. Cilvēku spēj inficēt niecīgs norovīrusu daudzums, tāpēc slimība ir ļoti lipīga.

Norovīrusu etioloģijas saslimšanas gadījumi tiek reģistrēti visa gada garumā, bet lielākā intensitāte tiek novērota gada aukstajos mēnešos.

Simptomi

Slimība 70% gadījumu sākas ar vemšanu (biežāk izteikts bērniem), bet pieaugušajiem – ar caureju. Inkubācijas periods (laiks no inficēšanās brīža līdz slimības pirmajām pazīmēm) ir no 10–12 stundām līdz 4 dienām (parasti 24–48 stundas) pēc inficēšanās. Slimība ilgst 2–3 dienas.

Slimība bīstama zīdaiņiem, maziem bērniem, cilvēkiem ar novājinātu imūnsistēmu izteiktas organisma atūdeņošanās dēļ.

Pārnešana

Infekcijas avots ir slims cilvēks. Visbiežāk norovīruss izplatās tieša kontakta ceļā no personas uz personu vai ar piesārņotu koplietošanas priekšmetu starpniecību. Nereti inficēšanās notiek, lietojot uzturā ūdeni vai pārtiku, kuru gatavošanas laikā piesārņojis slims pārtikas apritē iesaistīts darbinieks (arī persona, kurai slimība norit bez simptomiem vai vieglā formā).

Tā kā vīruss izdalās arī ar atvemtām masām, iespējama to atrašanās mutes dobumā, tādēļ atsevišķos gadījumos nav izslēgta vīrusa izplatīšanās pa gaisu ar mikroskopiskām siekalu daļiņām tuvā kontaktā. Norovīrusi ir izturīgi apkārtējā vidē un spēj izdzīvot ilgstošu laiku uz dažādām virsmām, tādējādi arī apkārtējā vide var būt kā avots jauniem saslimšanas gadījumiem. Imunitāte pret norovīrusu nav ilgstoša, un iespējama atkārtota inficēšanās.

Lai pasargātu sevi no norovīrusu infekcijas un mazinātu infekcijas izplatīšanos, ļoti svarīgi ievērot personīgo higiēnu, kā arī citus profilakses pasākumus:

  • Bieži un rūpīgi mazgāt rokas ar ziepēm vairākas reizes dienā, sevišķi slimošanas laikā, jo izraisītāji intensīvi izplatās arī ar rokām.
  • Pareizi mazgāt rokas pirms un pēc tualetes izmantošanas, kā arī pirms ēdiena gatavošanas;
  • Mācīt bērniem nebāzt mutē pirkstus, zīmuļus, citus priekšmetus, jo uz tiem var būt infekcijas izraisītāji;
  • Izvairīties no pieskaršanās acīm, degunam un mutei ar nemazgātām rokām;
  • Cilvēki, kuriem ir akūtas zarnu infekcijas simptomi, nedrīkst nodarboties ar pārtikas produktu gatavošanu, transportēšanu, realizēšanu. Vismaz divas dienas pēc simptomu pazušanas ir jāpaliek mājās un turpināt darbu atļauts tikai ar ārsta izziņu;
  • Slimie bērni nedrīkst apmeklēt bērnu kolektīvus;
  • Gadījumos, ja ar saslimušā izdalījumiem piesārņotas virsmas vai priekšmeti, tie rūpīgi jāiztīra un jādezinficē, izmantojot individuālos aizsardzības līdzekļus (piemēram, vienreizējās lietošanas cimdus un vienreizējās lietošanas priekšautus). Savācot slimnieka atvemtās masas, jāizmanto sejas maska, lai izvairītos no inficēšanās ar iespējamām gaisā esošām siekalu daļiņām. Visas drēbes, kas var būt piesārņotas ar saslimušā izdalījumiem, jāmazgā veļas mašīnā karstā ūdenī;
  • Nelietot uzturā nemazgātus augļus un dārzeņus;
  • Ja mājās ir norovīrusu infekcijas slimnieks, jāievēro piesardzības pasākumi: slimniekam jāizmanto individuālie kopšanas līdzekļi un trauki;
  • Telpu uzkopšana jāveic ar sadzīves dezinfekcijas līdzekļiem, regulāri jāvēdina telpas un jāierobežo kontakti ar slimnieku.

Rinovīrusi

Rinovīrusi ir mazi bezapvalka RNS saturoši vīrusi, kas pieder Picornaviridae dzimtai. Pazīstami vairāk nekā 150 rinovīrusu serotipi, kas arī izskaidro faktu, ka rinovīrusu infekcija ir biežākais augšējo elpceļu iekaisumu (iesnu) iemesls. Infekcija izplatās gaisa pilienu un roku kontakta ceļā.

Izplatība

Avots ir slimais cilvēks, kurš ir infekciozs inkubācijas perioda beigās un visu slimības klīnisko periodu (7 dienas). Rinovīrusu cirkulācija novērojama visu gadu, maksimālu intensitāti sasniedzot pārsvarā rudenī un pavasarī. Inkubācijas periods ilgst līdz 2 dienām, slimība ilgst 5–7 dienas.

Rinovīrusi izraisa tikai augšējo elpceļu slimības un gandrīz nekad nav iemesls dziļo elpceļu iekaisumiem.

Simptomi

Slimības sākums parasti ir akūts, retāk pakāpenisks. Raksturīgas katarālas parādības – šķaudīšana, skrāpēšanas sajūta kaklā, apgrūtināta elpošana caur degunu, pēc nedaudz stundām parādās daudz serozu izdalījumu no deguna, kuri vēlāk kļūst gļotaini un sabiezē. Var parādīties acu asarošana. Temperatūra ir normāla vai nedaudz paaugstināta. Var pievienoties sauss klepus un balss aizsmakums.

Papildu informācija: www.spkc.gov.lv