Jaunākajā sabiedrības veselības mērījumā noskaidrota satraucoša tendence – puse jauniešu vecumā no 18 līdz 24 gadiem mēdz smēķēt, turklāt trešdaļa jeb 28 % to dara regulāri, liecina jaunākais “Mana Aptieka & Apotheka Veselības indekss”. Eksperti norāda, ka smēķēšanas problēma sākas jau ievērojami agrāk – kritiskais vecuma posms ir 11 – 15 gadi. Kā rīkoties vecākiem, ja ģimenes jaunietis sācis smēķēt, skaidro Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas (BKUS) pusaudžu narkoloģe Maija Žuka-Jēkabsone.
“Pusaudžu vecumposms ir gan sarežģīts, gan interesants periods kā vecākiem tā pašam pusaudzim. No vienas puses vecāki vēlas, lai pusaudzis ir saprātīgs un atbildīgs kā pieaugušais, bet tajā pašā laikā klausa vecākus kā mazs bērns. Savukārt pusaudzis grib būt pieaudzis un nevēlas paklausīt vecākiem, tāpēc viņš savu patstāvību cenšas realizēt, izvēloties ekstrēmus sporta veidus, sākot lietot atkarību izraisošas vielas. Pusaudzis tiecas atrauties no ģimenes, iepazīt sevi, socializēties. Smēķēšana un citas pieaugušo darbības ir simbols, ar kuru tiek demonstrēta tieksme pēc neatkarības no vecākiem. Prakse rāda, ja savlaicīgi tiek identificēts smēķēšanas iemesls, visticamāk nelāgais ieradums nekļūs par atkarību,” stāsta Maija Žuka-Jēkabsone.
Daži iemesli, kāpēc jaunieši sāk smēķēt:
Jaunietis atdarina vecākus
Bērni un jaunieši nereti sāk smēķēt, jo tā dara viņa vecāki. Bērns ir vecāku spogulis, tāpēc šādos gadījumos, ja vecāki nevēlas, lai jaunietis smēķētu, viņiem pašiem ir jāatbrīvojas no kaitīgā ieraduma un jārāda pusaudzim pozitīvu piemēru.
Meklē atbalstu un uzmanību
Vecāki, vēloties pasargāt jaunieti, māca viņu, bet pusaudži šādu pamācīšanu uztver saasināti, tam seko atsacīšanās uzklausīt un ātra aizkaitinātība. Tā vietā, lai fokusētos uz pamācīšanu, vecākiem jādod skaidrs signāls, ka viņi velta jaunietim uzmanību, atbalsta izšķirošos brīžos. Pusaudzim ļoti būtisks ir tieši atbalsts, tas dod drošības sajūtu, rada apziņu, ka viņš nav viens un nesaprasts. Pusaudzim svarīgi zināt, ka ģimene viņu sapratīs un atbalstīs pat sarežģītākajās un nepatīkamākajās situācijās.
Vēlas būt mīlēts tāds, kāds viņš ir
Bieži iedzīvošanās atkarībās saistīta ar šaubām vai ģimene viņu mīl tādu, kāds viņš ir. Šādu maldīgu sajūtu var radīt, ja vecāki mēdz jaunieti vērtēt un salīdzināt ar citiem. Bieži jaunietis nejūtas pieņemts tāds, kāds viņš ir, piemēram, ja vecāki uzstāj mācīties to, ko paši vecāki kādreiz vēlējušies, bet nav īstenojuši, vai apgūt to pašu profesiju, kurā strādājusi ģimene paaudžu paaudzē. Vecākiem jāļauj jaunietim izpausties, jāpamudina apgūt tās jomas, kas interesē jaunieti pašu. Tāpat situāciju var uzlabot, ģimenei vairāk laika pavadot kopā pusaudzim saistošās aktivitātēs.
Meklē mierinājumu
Ja jaunietis sācis smēķēt, vecākiem ieteicams, pievērst uzmanību jaunieša vispārējai pašsajūtai un garastāvoklim – vai tajā saskatāmas pazīmes, kas varētu būt saistītas ar depresiju vai emocionālu vardarbību skolā/klasē. Pusaudžu gadījumā nav jārunā par smēķēšanu kā tādu, bet gan par iemesliem, kas to veicina. Jaunieši nemeklē nikotīnu, viņiem ir vajadzīgs pats process, tas šķietami nomierina un turklāt palīdz socializēties – komunikācija ar citiem vienaudžiem šajā vecuma posmā ir ļoti svarīgi.
Kā rīkoties, ja jaunietis sācis smēķēt?
Jāstrādā ar sevi, lai izprastu jaunieti
Visbiežāk pirmais solis, kā vecākiem rīkoties, ir sākt ar sevi, nevis pusaudzi. Piemēram, psiholoģiski strādāt ar sevi, censties izprast jaunieti, lasot literatūru, apmeklējot atbalsta grupas vecākiem, iegūstot zināšanas un sapratni par pusaudžu vecumposmu un līdz ar to arī par savu bērnu. Pieredze rāda, ja mainās vecāki, līdzi mainās arī bērni. Turklāt pozitīvās pārmaiņas palīdz ne tikai atbrīvoties no smēķēšanas netikuma, bet kopumā palīdz uzlabot savstarpējās attiecības, veido cieņu, uzticēšanos un sapratni.
Jāmeklē speciālistu atbalsts
Sarežģītākos gadījumos, kad vecākiem neizdodas izprast jaunieti vai problēmas ir jau ieilgušas, palīdzību var meklēt pie speciālistiem – bērnu un jauniešu narkologa, psihologa, psihoterapeita vai atkarību profilakses speciālista. “Pieaugušajiem nav jābaidās vai jākautrējas vērsties pēc palīdzības pie profesionāļiem, bērnam vai jaunietim būs labāk, ja vecāki meklēs veidus, kā kopīgiem spēkiem risināt situāciju, nevis problēmu ignorēt,” uzsver M. Žuka-Jēkabsone.
Turklāt eksperte stāsta, ka pieaugušajam ir jāuzņemas tikai iniciatīva, jo speciālistu pakalpojumi pieejami bez maksas: “BKUS Pusaudžu resursu centrā pieejama bezmaksas programma jauniešiem vecumā no 12 līdz 18 gadiem, kuriem ir datora, interneta, mobilo telefonu, dažādu vielu atkarība vai risks iegūt šādas atkarības. Turklāt programmā darbojas un ar jaunieti pēc katra individuālās situācijas strādā vairāki starpdisciplināri speciālisti – mentors, sociālais darbinieks, bērnu psihiatrs, bērnu narkologs, psihologs, psihoterapeits, sporta pedagogs un citi speciālisti.”
* Konsultācijas un vairāk informācijas par programmu var iegūt, zvanot +371 29164747, rakstot info@pusaudzim.lv, kā arī www.facebook.com/pusaudzim.
* “Mana Aptieka & Apotheka Veselības indekss” ir Latvijas iedzīvotāju veselības stāvokļa pašvērtējuma un profilakses tendenču mērītājs, kas Veikts jau trīs gadus pēc kārtas. Mērījums veikts sadarbībā ar tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centru SKDS, 2018. gada aprīlī aptaujājot vairāk nekā 1000 Latvijas iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 74 gadiem.
