Lai gan par roku mazgāšanas nepieciešamību dzirdam samērā bieži, ne vienmēr aizdomājamies par tās nozīmību. Patiesībā elementāras higiēnas ievērošana mūs var pasargāt no infekcijas slimībām, kā arī no dažādiem nevēlamiem viesiem mūsu organismā. Kādi ir Latvijā izplatītākie parazīti un kā no tiem pasargāt sevi un bērnus, konsultē Latvijas Infektoloģijas centra zarnu infekciju un parazitāro slimību nodaļas vadītāja Ilze Bērziņa.
Mazie, žiperīgie spalīši
Spalīši ir mazi, bet samērā žiperīgi balti tārpiņi, kuru garums ir no 2 līdz 12 mm. Mēnesis ir tā vidējais dzīves ilgums un tas parazitē resnās zarnas sākuma daļā. Katra mātīte diennaktī saražo aptuveni 12 tūkstošus oliņu, pēc tam tā iet bojā. Parasti oliņas tiek dētas naktī – mātīte izlien no anālās atveres un krokās ap to dēj oliņas, ārējās atveres apvidū radot niezi. To attīstība turpinās 4-5 stundas. Ja anālā atvere tiek instinktīvi pakasīta un vēlāk rokas netiek nomazgātas, tad ēšanas laikā, oliņām nonākot zarnu traktā, attīstās jauna spalīšu paaudze. Tāpat oliņām nokļūstot uz apakšveļas vai gultasveļas, kādu laiku tās vēl saglabā dzīvotspēju, kā rezultātā ir iespējama atkārtota inficēšanās. Ja cilvēks no jauna neinficējas, tad pēc mēneša spalīši iet bojā.
Spalīšu esamības raksturīgākie simptomi ir nieze anālās atveres rajonā, kuņģa zarnas traktas bojājumi, šķidra vēdera izeja. Iespējama arī apetītes pasliktināšanās, vēdera sāpes, garastāvokļa maiņas, uz izkārnījumiem pamanāmi mazi, balti tārpiņi.
Tāpēc gadījumā, ja kādam no ģimenes locekļiem tiek konstatēti spalīši, ļoti svarīgi ir ievērot higiēnu. Ieteicams katru dienu mainīt apakšveļu un gultasveļu, to izmazgājot un izgludinot.
Par spalīšu esamību var pārliecināties, nododot analīzes – pārbaudot fēces vai noņemot iztriepes no taisnās zarnas. Ja atbilde ir apstiprinoša, tad jālieto ārsta noteiktais medikamentu kurss. Ir pieejamas arī bezrecepšu zāles. Medikamenti gan jālieto visiem ģimenes locekļiem.
Spalīšus visbiežāk konstatē bērniem. Uzskata, ka apmēram 40% bērnu līdz 10 gadu vecumam ir bijuši inficējušies ar spalīšiem. Visbiežāk ar tiem iespējams inficēties smilšukastēs, baseinos, vai citās publiskās vietās.
Iedzeltenie, sārtie vai tumšsārtie tārpi – cērmes
Arī cērmes biežāk sastopamas bērniem. Šie iedzeltenie, sārtie vai tumšsārtie tārpi ir krietni lielāki par spalīšiem, jo to garums ir no 15 līdz 40 cm. Cērmes dzīvo tievajās zarnās un barojas ar to saturu un gļotādas epitēliju. Dzīves ilgums ir apmēram gads. Pieaugušas mātītes diennaktī izdēj apmēram 240 tūkstošus oliņu, kas kopā ar izkārnījumiem nonāk apkārtējā vidē. Cilvēki ar cērmēm inficējas, lietojot uzturā nemazgātus dārzeņus vai ogas, kā arī rūpīgi nemazgājot rokas.
Cilvēka organismā cērmes nevairojas, tās var nokļūt tikai kā oliņas. Tā aptuveni 10 dienas ceļo pa asinsriti cauri vairumam iekšējo orgānu līdz nonāk trahejā un pēc tam ar gļotām, kas izdalās klepus rezultātā, mutes dobumā. Kopā ar siekalām cērmju kāpuri tiek norīti vēlreiz. Tikai, beidzoties šim migrācijas procesam, sāk attīstīties pieauguši parazīti.
Cērmes ir bīstamas, jo to savairošanās organismā var radīt nopietnus veselības traucējumus un pat nosprostojumus zarnās, asfiksiju vai nokļūt citos orgānos, ne tikai tievajā zarnā.
Par šo parazītu esamību liecina diskomforta sajūta vēderā, tā uzpūšanās, aizcietējumi vai caurejas, nogurums, apetītes zudums.
Speciālus medikamentus, kas iznīcina gan cērmes, gan to oliņas, var iegādāties aptiekās.
Termiski neapstrādāta gaļā iespējami trihinellu kāpuri
Uzturā lietojot nepietiekami termiski apstrādātu vai svaigu cūkas vai medījuma gaļu, pastāv risks inficēties ar trihinelozi. Trihinellu kāpuri 1-2 diennakšu laikā cilvēka un dzīvnieka organismā attīstās par pieaugušiem parazītiem. Simptomu parādīšanās atkarīga no trihinellu kāpuru daudzuma organismā. Pirmie simptomi parasti novērojami 2-3 dienu laikā pēc inficēšanās. Trihinellas fiksējas muskuļos, jo tur parazītam vieglāk piestiprināties. Tā rezultātā var rasties izteiktas muskuļu sāpes. Reizēm rodas paaugstināta temperatūra, izsitumi, galvas sāpes, var būt arī caureja.
Cūku lentenis
Lietojot uzturā termiski neapstrādātu gaļu, iespējams inficēties ar cūku lenteni. Šie parazīti ir no 2 līdz 8 metri gari un zarnu traktā spēj dzīvot 10-12 gadus. Inficējoties ar oliņām vai lenteņa fragmentiem, kāpuri var izveidoties ādā, zemādā, skeleta muskuļos, arī galvas un muguras smadzenēs.
Zivju lentenis
Lietojot uzturā termiski neapstrādātus saldūdens – līdaku ikrus un kaltētas zivis, pastāv iespēja, ka tievajās zarnās iemājo zivju lentenis, kura dzīves ilgums ir pat līdz 30 gadiem. Tas ir parazīts, kas sastāv no galviņas, kakla un vairākiem tūkstošiem posmiņu un var izaugt līdz pat 20 metru garš. Raksturīgākās pazīmes – cilvēks novājē un pat iegūst mazasinību.
Suņi jāattārpo obligāti
Iegādājoties četrkājaino draugu, ļoti svarīgi ir atcerēties, ka tas regulāri ir jāattārpo – jādod medikamenti, lai neļautu veidoties toksokarozei jeb suņu kāpuriem, kas viegli var nokļūt arī cilvēka organismā. Šie parazīti uzturas suņu zarnu traktā apmēram 4-6 mēnešus, pieaugušas mātītes izdala ap 200 tūkstošiem oliņu, kas apkārtējā vidē nokļūst ar dzīvnieku fekālijām. Šīm oliņām nokļūstot cilvēku organismā, no tām izšķiļas kāpuri, kas tālāk pa asinsrites sistēmu nokļūst dažādos orgānos. Šie kāpuri var izraisīt plaušu bojājumus, alerģisku astmu, aknu, nieru, centrālās nervu sistēmas, locītavu un citu orgānu bojājumus. Pazīmes – klepus, nespēks, ādas nieze, miega traucējumi, galvas sāpes, bērniem augšanas un uzvedības problēmas.
Ehinokokoze – ļoti būtiski iekšējo orgānu bojājumi
No mājdzīvniekiem var inficēties ar tik nopietnu slimību kā ehinokokoze. Ehinokokozes lentenim ir galviņa ar četriem piesūcekņiem un no 3 līdz 6 posmiem. Tā tiek uzskatīta par vienu no smagākajām cilvēku parazītiskajām slimībām ne tropu apgabalos. Cilvēks inficējas no inficētā dzīvnieka, kas visbiežāk ir suns, norijot oliņas vai posmus, ko apkārtējā vidē izkaisa inficētie dzīvnieki. Otra inficēšanās iespēja ir saistīta ar pirms lietošanas nemazgātiem vai termiski neapstrādātiem augļiem, dārzeņiem, ogām, kā arī vācot sēnes, zāļu tējas, dzerot inficētu ūdeni.
Norijot parazītu oliņas, tās ar asinsrites starpniecību nokļūst aknās. Lielākā daļa paliek tur tikai neliela daļa nonāk citos orgānos. Parazīts aug līdzīgi audzējam, un tā daļas var metastazēties uz dažādām orgānu daļām. Tā kā inficēšanās sākumstadijā izteiktu slimības pazīmju nav, tad par to, ka cilvēks saslimis, uzzina tikai pēc 10-15 gadiem, kad iekšējie orgāni ir ļoti būtiski bojāti. Ar laiku parādās vispārēja rakstura simptomi – pazemināta apetīte, nespēks, sāpes vēderā, labajā paribē.
Jārēķinās, ka ehinokokoze ļoti grūti ārstējas, un saslimstība ar šo slimību nebūt nav tikai daži gadījumi.
SVARĪGI!
Svarīgi rūpēties, lai bērnu smilšu kastes ir aizklātas laikā, kad tur nespēlējas bērni un mājdzīvniekiem nav iespējams tur nokārtot savas dabiskās vajadzības.
Kā pasargāties no parazīttārpiem:
ievērot higiēnu – pirms ēšanas vienmēr mazgāt rokas;
attārpot mājdzīvniekus;
uzturā lietot termiski apstrādātus produktus;
uzturā lietot tikai rūpīgi nomazgātus augļus un ogas;
nodrošināt, lai smilšukastē, kur spēlējas bērni, mājdzīvniekiem nav iespējams veikt savas dabiskās vajadzības;
nekavējoties griezties pie ārsta, ja tiek novērotas kādas izmaiņas vēdera izejā vai fekālijās.
