Lieldienās pastāv neskaitāmas tradīcijas, kuras tiek piekoptas jau kopš seniem laikiem. Dažas no tām tiek ievērotas arī mūsdienās. Praktiski ikvienā mājā pavasara un saules atnākšanas svinībām par godu tiek krāsotas olas.
Olu krāsošana ar dabīgajiem materiāliem:
Olu krāsošanā dominē dabiskie materiāli – sīpolu mizas, vilnas dzijas dzīpari, bērzu lapas, alkšņu pumpuri, kumelītes, bet mēdz būt arī dažādi netradicionāli materiāli un paņēmieni;
Sarkanbrūnas olas – novārīt olas sīpolu mizās. Ja sīpolu mizu lapiņas pieliksi pie olas un ietīsi drāniņā, iegūsi uz olas raibus rakstus;
Tumši sarkanas olas var iegūt, olas krāsojot aveņu zaros;
Zilas olas – krāsojot tās sarkanajās bietītēs vai mellenēs (var izmantot gan melleņu ievārījumu vai kompotu, gan saldētas mellenes);
Gaiši zilas – lavandas, sarkanā sīpola, tumšo vīnogu sulas, karkādes tējas, hibisku tējas, diļļu sēklu novārījums;
Zaļas olas – nātru novārījums;
Melnas olas – spēcīgs sīpola mizu, melleņu, savvaļas rīsu novārījums;
Dzeltenīgi zaļas – kumelīšu, bērza pirts slotu sauso lapu novārījums;
Koši dzeltenas – pūpolu zaru novārījums;
Ķieģeļu dzelteni brūnganas – alkšņa mizu novārījums;
Violeti zilas – aroniju sulas vai melleņu ievārījuma novārījums;
Violeti sarkanīgas – upeņu sulas vai ievārījuma novārījums;
Dzeltenīgi zeltainas – jauno bērza lapu novārījums;
Rozā – dzērveņu, aveņu, sarkano sīpolu novārījums;
Dzeltenīgi rudas – karijs;
Dzeltenīgas – kliņģerīšu, ķimeņu vai seleriju sēklu novārījums;
Oranžīgi zeltainas – asinszāles lakstu novārījums;
Pelēkzaļam un zilizaļam – piparmētru, rudzu zelmeņu, spinātu, bērza lapu novārījums.
