Smēķētāju klepus var būt bīstams

„Jau piedzimstot zināju, ka kļūšu par ārsti,” saka ģimenes ārste, pneimonologs Dace Harasimjuka. „Kad mācījos vidusskolā, jautājums, ko darīsi, ja neiestāsies Rīgas Medicīnas institūtā (Rīgas Stradiņu universitāte), mani izbrīnīja, jo tādu domu pat nepieļāvu.” 1988. gadā Dace saņēma ārsta diplomu un septiņus gadus strādāja par ftiziatri. Tomēr šīs nozare šķita nedaudz par šauru, tāpēc specializējas par ģimenes ārstu. Savas prakse laikā daktere sapratusi, ka ne vienmēr izrakstītā recepte ir labākais risinājums pacientam, dažkārt pietiek, ka kāds viņu uzklausa, ka var ar kādu izrunāties. Dace ir ārste 24 stundas 7 dienas nedēļā, lai gan pati apzinās, ka īsti labi tas nav, jo arī ārstam vajag atpūsties.  „Labāk es pa tālruni konsultēju pacientu vēlu vakarā vai brīvdienās, nekā pēc tam cīnos ar sekām,” atzīst daktere. Pēc intensīvā darba ar pacientiem, daktere relaksējas savā lauku mājas dārziņā, bet ziemā ļaujas slēpošanas valdzinājumam.

 

Smēķēšana ir nopietna sabiedrības problēma, kuras rezultātā mirst daudzi jo daudzi cilvēki. Lai gan nemitīgi cilvēki tiek informēti par smēķēšanas kaitīgumu, par iespējamību saslimt ar plaušu vēzi un citām slimībām, daudzi nespēj atteikties no šī ieraduma. Apkārtējie respektē tuvinieka vēlmi smēķēt un nepievērš vajadzīgo uzmanību pat tad, kad parādās tā saucamais smēķētāja klepus, kas patiesībā var būt par pirmo signālu tik nopietnai slimībai kā hroniskā plaušu obstruktīvā slimība jeb HOPS.

 

Kas ir hroniska obstruktīva plaušu slimība?

HOPS jeb hroniska obstruktīva plaušu slimība ir viena no izplatītākajām saslimstībām pasaulē un trešajā vietā pacientu mirstības ziņā. HOPS ir lēni progresējoša elpošanas sistēmas slimība, kas bojā elpošanas ceļus un plaušu audus. Šo slimību bieži sajauc ar astmu, jo sūdzības ir līdzīgas. Lai arī astma nav pilnībā izārstējama, izmantojot mūsdienas medicīnu, pacientiem ir iespējams nodrošināt ļoti labu dzīves kvalitāti. HOPS gadījumā audu iekaisums ir tikai apturams, bet ne izārstējams, un slimības ārstēšana ir atkarīga ne tikai no ārsta kvalifikācijas, bet arī no paša pacienta gribēšanas un varēšanas. Ar medikamentu palīdzību iespējams pacientam atvieglot simptomu izpausmi, bet, ja pacients turpina smēķēt, cīņā ar „HOPSU” varam zaudēt.

Maldīgs ir uzskats, ka ar šo slimību slimo tikai vīrieši, – nav nozīmes dzimumam, bet gan smēķēšanas ilgumam un intensitātei. Parasti ar HOPS saslimst pacienti, kuru smēķēšanas stāžs ir 20 – 30 un vairāk gadu, bet manā praksē ir gadījums, kad pacients intensīvi smēķē tikai 10 gadus.

HOPS galvenokārt izraisa cigarešu dūmi, taču arī gaisa piesārņojums vai citas kaitīgas ķīmiskas vielas vai gāzes var būt par iemeslu saslimstībai ar hronisku obstruktīvu plaušu slimību.

Kādi ir galvenie HOPS simptomi?

Galvenās pazīmes ir elpas trūkums, klepus, spiedoša sajūta krūtīs un pastiprināta krēpu sekrēcija. HOPS sākuma stadijā izjūt elpas trūkumu tikai pie lielām fiziskām slodzēm, bet slimībai progresējot, elpas trūkums pieaug un traucē ikdienas aktivitātēs.

Kā tiek diagnosticēts HOPS?

Lai apstiprinātu HOPS diagnozi, tiek veikts elpošanas tests jeb spirogrāfija. Tās laikā mēra plaušu izelpas tilpumu un izvērtē bronhu sašaurinājuma pakāpi. Plaušu rentgenogramma palīdz izslēgt citas plaušu slimības, kuras rada līdzīgas sūdzības.

Bet kopumā Latvijā šīs saslimstības diagnostika ir ļoti sliktā līmenī – tā bieži tiek diagnosticēta novēloti – jau smagā stāvoklī. Ģimenes ārsti ir ļoti noslogoti, tāpēc HOPS saslimstības sākuma stadijas simptomi diezgan bieži netiek pienācīgi izvērtēti. Arī paši cilvēki un viņu tuvinieki tā saucamo smēķētāja klepu visbiežāk uztver kā pašsaprotamu un nekaitīgu simptomu, jo sākuma stadijā tas nav tik traucējošs. Tā kā esmu gan ģimenes ārste, gan pneimonologs, tad profesionāli ātrāk pamanu šīs slimības simptomus. Uzskatu, ka katram ģimenes ārstam vajadzētu specializēties kādā nozarē – pacienti būtu tikai ieguvēji, bet pie veselības aprūpes sistēmas, kāda valstī ir šobrīd, kad ģimenes ārstu darba apjoms ir praktiski neaptverams, rezultāts ir tāds, kā ir. Vienlaikus arī pašiem cilvēkiem jāsaprot, ka par viņu veselību nav atbildīgs ne ārsts, ne valdība – katram pašam par to ir jārūpējas un savlaicīgi jādodas pie ārsta.

Kāda ir ārstēšana?

Izārstēt HOPS nav iespējams, var apturēt elpvadu sašaurināšanos un ar zāļu palīdzību atvieglot simptomus. Bet noteikti ir jāpārtrauc smēķēšana, kas cilvēkiem, kuri to dara gadu desmitiem nav viegli izdarāma, jo viņi jau ir kļuvuši atkarīgi.

Dati un fakti par HOPS

HOPS attīstās 50% smēķētāju;

Latvijā smēķē 36% iedzīvotāju (LETA, 2010) – 
t.i. 684 tūkst. iedzīvotāju;

Iekaisums plaušās un elpceļos attīstās 100% visiem smēķētājiem! Nav tāda vesela smēķētāja.

 

Smēķēšanas pārtraukšana ir visefektīvākais un lētākais veids, kā novērst un pārtraukt HOPS progresēšanu!