“Jau vairākus gadus mani nomoka galvas sāpes, kuru cēloni ārstiem nav izdevies noskaidrot. Ģimenes ārsts ieteica doties pie osteopāta, bet man nav pārliecības, vai viņš man varēs palīdzēt, vai tā nebūs tikai lieka naudas izšķiešana,” jautā lasītāja Vita.
Osteopātija ir medicīnas nozare, kuras pamatā ir padziļinātas zināšanas anatomijā, fizioloģijā, neiroloģijā un embrioloģijā. Tā ir ķermeņa terapija, kas balstīta uz biomehānikas principiem – ķermenis tiek skatīts un ārstēts kopumā, nekoncentrējoties tikai uz atsevišķu problēmu vai simptomu.
Par osteopātiem var kļūt ārsti, kas jau apguvuši kādu no ārstniecības pamatspecialitātēm – ķirurģiju, terapiju, u.c. Turpinot studijas, triju intensīvu mācību gadu laikā, tiek apgūti palpācijas (iztaustīšanas) līmeņu, intensitātes, kustību un siltuma izmaiņas, tiek iegūtas iemaņas ar taustes palīdzību noskaidrot un novērst veselības problēmu iemeslus.
Darba instruments – rokas
Osteopāts diagnosticē slimību apkopojot anamnēzi (iepriekšējo slimību vēsturi), veicot pacientu apskati statikā un dinamikā (kustībās), palpējot (roku pieskāriena sajūtu niansēta diagnostika), nosakot biomehānisko sakarību.
Pamatā osteopāta darba instruments ir rokas. Netiek lietoti medikamenti vai skalpelis, bet gan ar roku palīdzību tiek diagnosticētas un labotas nepareizās, savilktās, iestrēgušās ķermeņa struktūras, tādējādi uzlabojot to kustīgumu un atjaunojot organisma biomehāniku.
Ārstēšanā izmanto:
artikulāro tehniku – izmanto un ir efektīvas cilvēkiem, kuriem ir sēdošs, stāvošs vai fizisks darbs.
locītavu mobilizēšanu – palīdz mazināt sāpes muguras lejasdaļā, muskuļu sasprindzinājumu jostasdaļā, savilktiem starplāpstiņu un plecu zonas muskuļiem.
kraniosakrālo tehniku – īpaša pieeja pacientu ārstēšanai, kas veicina būtisku dzīves kvalitātes un labsajūtas uzlabošanos.Atbrīvo ķermeni no iekšējas spriedzes, samazina sāpes un disfunkcijas, kā arī uzlabo kopējo pacienta veselību un visa ķermeņa funkcionalitāti.
viscerālo tehniku – izmanto pie elpošanas, sirds un asinsvadu sistēmu saslimšanām.
stiepšanas tehniku – atbrīvo saistaudus no saspringuma un atjaunot to darbību.
Plašais ārstniecības spektrs
Tradicionāli ir pieņemts, ka osteopātisko ārstēšanu izmanto pie mugurkaulāja saslimšanām, dažādu etioloģiju galvas sāpēm, taču šī sfēra ir daudz plašāka. To plaši pielieto neiroloģijā, ortopēdijā un traumatoloģijā, sporta medicīnā, dzemdniecībā un ginekoloģijā, neonatoloģijā, pediatrijā, iekšķīgo slimību ārstēšanā u.c., kā arī kā alternatīvu hormonterapijai un pie ķirurģiska rakstura problēmām. Osteopātija samērā plaši un veiksmīgi tiek pielietota arī jaundzimušo ārstēšanai dzemdību traumu gadījumos, bērniem, ārstējot BCT (bērnu celebrālā trieka), garīgās un fiziskās attīstības traucējumus, miega traucējumus, psihomotorās attīstības un runas attīstības aiztures un traucējumus, uzvedības traucējumiem, apgrūtinātas mācīšanās gadījumos u.c.
Roku rokā ar tradicionālo medicīnu
Osteopātija un tradicionālā medicīna papildina viena otru. Pie efektīvas metodikas tā palīdz noņemt gan akūtas, gan hroniskas sāpes, pacientam ir iespējams samazināt ārstniecisko preparātu devas vai pat neizmantot tos. Osteopātiskai medicīnai ir arī ļoti nozīmīga loma slimību profilaksē.
Osteopātija labi saistās ar homeopātiju, adatu terapiju. Svarīgs osteopātijas turpinājums ir ārstnieciskā vingrošana, fizioterapijas nodarbības. Lai uzturētu organismu veselu, ir ieteicams veselīgs dzīvesveids, jāseko ārsta rekomendācijām, kā arī reizi pusgadā jāapmeklē ārsts-osteopāts.
Osteopātsikās ārstēšanas pieņemšanas laiks var ilgt no 30 līdz 60 minūtēm. Apmeklējumu daudzums un biežums ir individuāli un atkarīgi no daudziem faktoriem – pacienta saslimšanas smaguma vai rakstura, vecuma, profesijas un dzīves veida. Vidēji sākotnējā osteopātiskā ārstēšana noris reizi nedēļā un ilgst 3-6 nedēļas. Vēlāk pārtraukumi starp seansiem var paildzināties no 4-8-12 nedēļām.
