Marutas stāsts
Jau skolas gados ievēroju, ka šad un tad uz abu roku delmiem pie elkoņu locītavām parādās sabiezējumi un apsārtumi, kas niez, neglīti izskatās un ar laiku lobās. Ādas ārsts noteica diagnozi, ka tā ir zvīņu ēde un ieteica novērot, kad un pēc kādām pārmaiņām vai notikumiem dzīves ritumā šie izsitumi parādās. Tikai ar gadiem ievēroju, ka tas saistīts ar nervozēšanu – ja gadās kāda saspringtāka situācija darbā vai ģimenē, pēc dažām dienām ēde ir klāt.
No psoriāzes cieš aptuveni divi līdz trīs procenti iedzīvotāju. Slimība visbiežāk sākas vēlajā pusaudžu periodā vai divdesmit gadu vecumā, un otrs biežākās saslimšanas periods ir piecdesmit līdz sešdesmit gadi. Slimība nav lipīga un neizraisa vēzi. Uz ādas parādās apaļi, koši vai bāli sārti, blīvi sabiezējumi, ko mediķi sauc par papulām. Tās klāj zvīņām līdzīga ādas kārtiņa, ko nokasot var ievērot nelielus asins punktiņus. Zvīņveida klājuma dēļ šo kaiti sauc arī par zvīņu ēdi. Bet pašam slimniekam papulas rada diskomfortu, var niezēt.
Psoriāzei ir daudz veidu. Pati izplatītākā ir perēkļainā proriāze, kas skar 95 procentus slimnieku. Izsitumi bieži vien atrodas simetriski uz abiem elkoņiem vai ceļiem, taču var tikt skarta jebkura ķermeņa daļa. Mazi, apaļi, izkaisīti izsitumi ir tipiski pilienveida psoriāzei. Bet monētveida psoriāzes izsitumu forma un izmērs, kā noprotams pēc nosaukuma, atgādina monētu. Desmit procentus pacientu skar pustulozā psoriāze – bojājumiem raksturīgi strutaini izsitumi. Slimība visbiežāk skar plaukstas, pēdu apakšas, pirkstus un nagus. Psoriātiskā eritrodermija var skart lielāko daļu ķermeņa virmas, un āda ir klāta sarkaniem, zvīņojošiem izsitumiem. Psoriātiskais artrīts var rasties vairākus gadus pēc saslimšanas ar psoriāzi. Tas ir hronisks locītavu iekaisums ar dažādas pakāpes
pārmaiņām locītavās. Pēdējās trīs nosauktās ir smagākās psoriāzes formas. Tas gan ir reti sastopams, bet, ja bojājumi ir pa visu ādu, tad šāda psoriāzes forma tiek saukta par universālu.
Slimība tiek ģenētiski pārmantota vai arī tā rodas imūnsistēmas darbības traucējumu dēļ. Novērots, ka viens no galvenajiem psoriāzes paasinājumus izraisošajiem iemesliem ir stress. Psoriāzei „patīk” Latvijas klimats – ilgstoši mitrajā, vēsajā un bezsaules laikā var paasināties slimības izpausmes.
Slimības ilgums var būt dažāds, bet vairumam pacientu izsitumu periods mijas ar uzlabojumiem pat visa mūža garumā. Ārsti nereti iesaka pamēģināt netradicionālās ārstēšanās metodes, ko piedāvā austrumu medicīna, piemēram, joga, ci-gun vingrošana un citas. Jo svarīgi ir harmonizēt savu iekšējo pasauli, mazināt diskomfortu, ko rada stress un iemācīties sadzīvot ar slimību.
