Ginekoloģe Dace Matule atzīst, ka patiesībā viņai nav bijusi izvēles iespēja profesijas jautājumā, jo gan mamma, tētis, vecaistēvs, gan brālēni bija ārsti – tāpēc pašsaprotams bija fakts, ka viņa apguva tieši mediķa arodu. „No vecākiem pārmantoju dzīves vērtības skalu, sapratu, ka medicīna ir fantastiska disciplīna, kurā nekad nav 100% patiesības, kurā visu mūžu ir jāmācās, kur ir ārkārtīgi cieša saskarsme ar pacientiem. Tieši tāpēc man patīk ambulatorā medicīna, jo, lai kopīgi risinātu radušos problēmu, ļoti svarīga ir saruna ar pacientu.
Ginekoloģija, manuprāt, ir ārkārtīgi spēcīga, gaiša, stipra disciplīna. Caur sievieti pasaulē nāk dzīvība un jebkurai sievietei, jebkurā vecumā jāapzinās savs reproduktīvais potenciāls neatkarīgi no tā, vai viņa dzemdē vai nedzemdē, vai viņa nolemj kļūt par olšūnas donori. Sievietei ir jānovērtē tas, ka tikai viņa no kaut kā neredzama spēj radīt dzīvību,” atzīts Dace Matule.
Rūpējoties par sieviešu veselību, Nacionālais veselības dienests pēc noteikta algoritma izsūta uzaicinājumus uz bezmaksas dzemdes kakla vēža profilaktisko pārbaudi. Tomēr šo iespēju izmanto mazāk nekā 40% sieviešu. Ginekoloģe Dace Matule uzsver, ka laicīgas saslimšanas diagnosticēšanas gadījumā ir iespējama pilnīga izārstēšanās, tāpēc ikvienai sievietei, kas saņēmusi šādu uzaicinājumu, jādodas pie ārsta veikt nepieciešamās analīzes.
Laicīgi diagnosticējot, iespējama pilnīga izveseļošanās
Runājot par onkoloģiskām saslimšanām, vispirms jāakcentē tieši profilakse, kas ir apzināts pasākumu komplekts – ir apzināta saslimšana, slimības izraisītājs, prognozējama tās iespējamā attīstība, noteikta saslimšanas stadija. Diagnosticējot onkoloģisku saslimšanu, radikāli mainās cilvēka dzīve. Tādēļ ir ļoti svarīgi uzstādīt šo diagnozi maksimāli agrīnā stadijā, jo tādā gadījumā ir iespējama pilnīga izārstēšanās.
Ja runājam par sievietes veselību un onkoloģiju, tad lielākā uzmanība tiek pievērsta tieši krūts dziedzeru, olnīcu, dzemdes un dzemdes kakla vēzim. Dzemdes kakla vēzis diagnostikai ir „visdraudzīgākā” diagnoze, jo šo saslimšanu iespējams diagnosticēt pirmsvēža stadijā, kad šūnās ir sākušās izmaiņas, bet tās vēl nav kļuvušas ļaundabīgas.
Divas no šīm saslimšanām – krūts dziedzeru un dzemdes kakla vēzis – ir iekļauts valsts apmaksātajā skrīninga programmā. Ja sievietes ievēros, ka dzemdes kakla citoloģijas izmeklējumi jāveic reizi trijos gados un krūts dziedzeru izmeklēšana – reizi divos gados, tad tuvākajos gados iespējama būtiska saslimšanu samazināšanās ar ielaistām vēžu formām.
Saslimšanas izraisītāji
Dzemdes kakla vēža izraisītājs ir cilvēka papiloma vīruss (humanpapillomavirus – HPV), kuram pieplusojas individuāli faktori.
Riska faktori:
Dzimumdzīves uzsākšana ļoti agrā vecumā;
Vairāk nekā trīs dzimumpartneri;
Agra inficēšanās ar cilvēka papilomas vīrusu;
Saslimšanas, kas veicina imunitātes pazemināšanos;
Daudzas dzemdības;
Ilgstoša, vairāk par 5 gadiem, hormonālās kontracepcijas lietošana;
Smēķēšana u.c.
Uzsākot dzimumdzīvi, 80% gadījumu cilvēka papilomas vīruss iekļūst dzemdes kakla šūnās. Pārsvarā vīruss pāriet pats no sevis, bet atsevišķos gadījumos dažādu iemeslu dēļ tas iekļūst šūnas kodolā un sāk dalīties kopā ar to, kā rezultātā tiek izmainīta šūnas struktūra. Medicīniski šīs šūnas ir iespējams diagnosticēt šajā dalīšanās procesā – pirms tās kļūst par vēža šūnām.
Tieši tāpēc ļoti svarīga ir vakcinēšanās pret šo cilvēku papilomas vīrusu jeb, pareizāk sakot, pret biežāk sastopamajiem cilvēka HPV tipiem, kas 70% gadījumos izraisa dzemdes kakla vēzi.
Šobrīd dzemdes kakla vēža „ķeršana” sastāv no diviem posmiem:
Primārā profilakse
Meiteņu vakcinācija no 12 gadu vecuma – ļoti svarīgi to veikt līdz dzimumdzīves uzsākšanai.
Laika posmā, kad meitenēm sākas menstruācijas, ir raksturīga spēcīga imonoloģiskā atmiņa, kā rezultātā veidojas aizsardzība pret šiem HPV tipiem.
Sekundārā profilakse
Tā ir laicīga un regulāra dzemdes kakla analīžu – citoloģijas veikšana. Latvijā ir izstrādāts algoritms, pēc cik ilga laikā atkarībā no analīžu rezultātiem jāveic atkārtotas analīzes.
Drošākā aizsardzība – prezervatīvs
98% gadījumu no saslimšanas ar cilvēka papilomas vīrusu iespējams pasargāties, ja dzimumattiecībās tiek izmantots prezervatīvs. Jo ātrāk tiek uzsāktas dzimumattiecības, jo ātrāk iespējams inficēties ar šo vīrusu. Tādēļ ļoti svarīgi skolās veselības audzināšanas stundās runāt ne tikai par izsargāšanos no nevēlamas grūtniecības, bet arī par izsargāšanos no seksuāli transmisīvām slimībām tai skaitā ģenitāliju herpes un cilvēku papilomas vīrusa. Vīruss organismā var uzturēties līdz pat 10 gadiem un pāriet pats no sevis, vai pēkšņi, kādu imūno procesu dēļ, aktivizēties. Svarīgi ir atcerēties, ka lietojot kontracepcijas tabletes meitenes sevi var pasargāt tikai no nevēlamas grūtniecības, ar prezervatīvu var izsargāties gan no nevēlamas grūtniecības, gan venēriskām slimībām un vīrusiem.
Papildu informāciju par kampaņu: „Pārdraudi veselību, valsts maksā!” lasiet: ej.uz/ParbaudiVeselibu
Saslimšanu diagnosticējot sākuma posmā, iespējama pilnīga izveseļošanās.
