Jeļena Auguste – atlika vien noticēt sev

Baušķeniece Jeļena Auguste pēc trīspadsmit gadu pārtraukuma atsākusi mācības, lai kļūtu par farmaceites asistenti. “Sākums nebija viegls, bet šobrīd jau esmu ieguvusi pārliecību, ka to varu izdarīt un šī ir profesija, ar kuru nākotnē gribu saistīt savu dzīvi,” atzīst Jeļena.

Jau vairāk nekā sešus gadus, strādājot Mana Aptieka Mūsas aptiekā par kasieri, diendienā satiekoties ar farmaceitēm un redzot viņu darba ikdienu, farmaceita profesija jauno meiteni spēja ieintriģēt. Tāpēc pagājušajā vasarā, kad aptiekas īpašnieks piedāvāja uzsākt mācības, Jeļena piekrita! “Jau kādu laiku bija sajūta, ka vajadzētu apgūt kādu profesiju, jo pēc Bauskas 2. vidusskolas absolvēšanas apprecējos un pabeidzu Bībeles koledžu Bauskā. Kļūstot par divu bērnu māmiņu, profesijas apgūšana tika atlikta uz tālāku nākotni. Kad bērni nedaudz paaugās, viņu audzināšanu kādu laiku veiksmīgi izdevās savienot ar dispečeres amatu vietējā transporta uzņēmumā. Lai gan darbs nebija grūts, strādāšana naktīs laika gaitā nogurdināja, tad nāca piedāvājums no Mūsas aptiekas īpašnieka veikt grāmatvedes palīga/kasieres pienākumus.

Bērnībā Jeļena nesapņoja ne par ārsta, ne farmaceita profesiju, viņa sevi atceras ļoti aizrautīgi spēlējoties ar pogām, kuras bijušas saliktas vairākās burciņās. Pieaugot meitenes interesi piesaistījuši skaitāmie kauliņi un pārdevējas profesija. Tomēr šobrīd esot sajūta, ka pārdevējas arods nebūt nav viņas sapņu darbs. Jeļena atzīst, ka patiesībā farmācija viņai šķitusi kaut kas neapgūstams, par ķīmiju nemaz nerunājot, bet izrādījās, ka visu var, ja tik ir vēlme un līdzcilvēku atbalsts. “Sākums tiešām nebija viegls, jo atsākt mācīties pēc tik ilga laika nav joka lieta. Draugu un tuvo cilvēku uzmundrinājumi un motivācija man neļāva padoties. Mirkļos, kad šaubījos, milzīgs atbalsts bija mans vīrs. Gala rezultātā izrādījās, ka atliek tikai sev noticēt, tad ar Dieva palīdzību var paveikt visu,” atzīst Jeļena.

Studijas Rīgas 1. Medicīnas koledžā vienlaikus uzsāka divas Mūsas aptiekas darbinieces. “Tas, ka esam divas nedaudz atvieglo mācību procesu, jo viena otru atbalstām, palīdzam, uzmundrinām. Arī pārējie studenti ir  pretimnākoši – esam ļoti draudzīgs kurss. Priecē, ka pasniedzēji ir ne tikai zinoši un profesionāli, bet arī ļoti pozitīvi noskaņoti – mēģina mums pēc iespējas vairāk iedot gan teorētiskās, gan praktiskās zināšanas. Ja kaut kas uzreiz nav skaidrs, tad skaidro līdz saprotam, izmantojot interesantus piemērus no viņu praktiskās pieredzes. Lai arī mācības ir ļoti nopietnas, kopumā Rīgas 1. Medicīnas koledžā ir visnotaļ patīkama atmosfēra,” atzīst Jeļena.

Tā kā Jeļena vidējo izglītību apguva krievu valodā, tad, mācoties koledžā, saskārās arī ar nelielām valodas problēmām – visus savulaik iemācītos terminus nākas pārmācīties. Viņa neapmulst arī ja lekciju laikā kaut ko nesaprot – droši pārjautā, lai nepaliktu kas nesaprotams.

Lai gan jau šobrīd Jeļenai ir vēlme strādāt ar cilvēkiem, palīdzēt viņiem izvēlēties piemērotākos medikamentus, konsultēt vai vienkārši uzklausot uzlabot viņu pašsajūtu, lai to darītu jaunajai speciālistei vēl gana daudz jāmācās. Pabeigts tikai pirmais kurss, teju kā izieta pirmā prakse darba vietā, kur zinošie un pieredzējušie kolēģi dāsni dalījās ar savām zināšanām – padomiem. Jāmācās vēl divi kursi, kuru noslēgumā būs kvalifikācijas darba izstrāde un aizstāvēšana. Runājot ar Jeļenu, ne mirkli nerodas šaubas, ka viņa nespēs paveikt iecerēto, jo ir sevī atradusi pārliecību. Noticējusi sev, ka spēj sasniegt iecerēto.