Zāļu lietošana 
sauļošanās sezonā

Ja ārsts nozīmējis antibiotiku lietošanu vai lietojiet kādu pretsāpju līdzekli, diez vai iedomāsieties par to, ka Jūsu āda (un gļotāda) var kļūt īpaši uzņēmīga pret UV starojumu,
bet diemžēl tā tas var būt.

Tas nozīmē, ka uz veselam cilvēkam nekaitīgu UV starojumu āda var reaģēt ar apdegumu, pat čūlām, izsitumiem u.c. nepatīkamām izpausmēm. Fotosensibilizācija ir ļoti bieži sastopama medikamentu lietošanas blakusparādība, kas raksturīga gan ķīmiski veidotām zālēm, gan arī dabiskiem produktiem (piem., asinszāles tēja). Praksē visbiežāk gan notiek tā, ka pats apdegums jau ir radies un tikai pamazām izzinot situāciju, var secināt, ka pie vainas bijuši lietotie medikamenti.

Pēc speciālistu aplēsēm aptuveni 50% pacientu, kam radušies ar fotosensibilizāciju saistīti dermatīti, nezina vai netic, ka slimību tiešām izraisa saule. To apzināties ir ļoti svarīgi, jo izvairīties no simptomiem varēs tikai maksimāli aizsargājoties no saules stariem.

Fotosensibilizācijas risks noteikti ir viens no iemesliem, kāpēc ir vērts izpētīt Jūsu lietoto medikamentu lietošanas instrukcijas un noskaidrot, vai tas nevar gadīties arī ar Jums. Starp fotosensibilitāti izraisošiem medikamentiem ir arī ļoti bieži lietoti asinsspiedienu pazeminoši līdzekļi, antidepresanti, holesterīna līmeni samazinoši līdzekļi, kā arī līdzekļi, ko ilgstoši lietos cukura diabēta slimnieki u.c.

Ar svarīgākajiem medikamentiem, kam raksturīgi izraisīt fotosensibilizāciju, 
varat iepazīties 
www.manaaptieka.lv/fotosensibilitate

Vai man draud fotosensibilizācija?

Sarakstā minēto medikamentu spēja izraisīt fotosensibilizācijas reakcijas atšķiras – būs medikamenti, kuru lietošanas laikā pat īslaicīga uzturēšanās saulē radīs apdegumus un būs medikamenti, kas fotosensibilizējošu ietekmi radīs mazāk nekā 0,1% medikamenta lietotājiem. Šī iemesla dēļ pievērsiet uzmanību ne tikai tam, ir / nav fotosensibilizācija blakņu sarakstā, bet arī tam, cik bieži konkrētā medikamenta lietotājiem blakne attīstās.

Kam ir īpaši jāuzmanās

Jāņem vērā, ka ir daudz faktoru, kuri var palielināt fotosensibilizācijas risku. Tāpēc ir grūti droši paredzēt, vai pacients saskarsies ar šādu problēmu. Daži no riskiem:

Cilvēkiem, kas jau iepriekš saskārušies ar fotosensibilizācijas izpausmēm, ir augstāks risks ar tām saskarties atkārtoti.

Cilvēkiem ar gaišāku ādu ir augstāks risks, nekā tumšākas ādas īpašniekiem.

Cilvēkiem, kas vienlaikus lieto arī citu fotosensibilizējošu medikamentu, piemēram, hormonālos kontracepcijas līdzekļus u.c. riski var summēties.

Risku palielina arī atsevišķu augļu un dārzeņu sulu lietošana uzturā, piemēram, apelsīnu vai seleriju sulas.

Pastāv vairāki veidi, kā medikaments var ietekmēt ādas jutību pret UV stariem:

Fototoksiska ietekme – tā parādīsies salīdzinoši ātri – minūšu vai pāris stundu laikā pēc uzturēšanās saulē un izpaudīsies kā pastiprināts saules apdegums – līdz pat čūlām, tulznām. Šāda reakcija izpaudīsies tikai uz saules skartajiem ādas reģioniem. Reizēm pietiek ar gaismas iedarbību, kas uz ādas nonāk caur istabas vai mašīnas logiem.

Fotoalerģiska ietekme – parādīsies 
24-72h pēc atrašanās saules gaismā. Tā izpaužas kā ekzēma, nieze un apsārtums. Atšķirībā no fototoksiskas ietekmes ādas bojājums var izplesties arī uz saules neskartiem ādas rajoniem. Fotoalerģiska ietekme ir salīdzinoši retāk sastopama un to visbiežāk izraisa ārīgi lietotie līdzekļi – ziedes, krēmi, atsevišķi acu un ausu pilieni.

Ko darīt?

Medikamenta atcelšana

Visbiežāk simptomi mazināsies, atceļot vainīgo medikamentu. 
Diemžēl ne vienmēr tas ir iespējams.

Fotosensibilizācijas risks pastāv vēl vairākas dienas pēc medikamenta atcelšanas, kuru laikā vajadzētu izvairīties no uzturēšanās saulē.

Sauļošanās krēma lietošana

Ja atrodaties saulē noteikti 
izmantojiet sauļošanās 
krēmus ar augstu 
aizsargfaktoru 
(SPF 30, labāk pat 50).

Atbilstošs apģērbs

Izvēlieties apģērbu ar garām piedurknēm, šortu vietā izvēlieties garās bikses. Platmale vai cepure ar „nagu” varētu pasargāt seju.

Piesardzīga ārīgo medikamentu
un kosmētisko līdzekļu lietošana

Nomazgājiet rokas pirms un pēc medikamentu lietošanas.

Uzziežot ziedi, izmantojiet cimdus.

Nelietojiet kosmētiku. Arī kosmētikas sastāvā var ietilpt vielas, kas pastiprina UV staru ietekmi.

Izvairīšanās no UV starojuma

Pēc iespējas centieties izvairīties no uzturēšanās saulē. Ieteicams uzturēties iekštelpās un ēnā.

Arī sauļošanās solārijā var izraisīt līdzīgu reakciju kā uzturēšanās saulē.

Antibakteriālie līdzekļi
Tetraciklīns
Doksiciklīns
Ciprofloksacīns
Ofloksacīns
Izoniazīds
Cefotaksims
Cetazidims
Dapsons
Trimetoprims
Itrakonazols
Hinidīns
Hinīns
Hidroksihlorohīns
 
 
Nesteroīdie pretiekaisuma līdzekļi
Naproksēns
Ibuprofēns
Celekoksibs
Piroksikāms
 
Antihipertensīvie medikamenti
Tiazīdi
Furosemīds
Triamterēns
Ramiprils
Enalaprils
Kvinaprils
Amlodipīns
Nifedipīns
Diltiazems
Rilmenidīns
Metildopa
 
 
Antiaritmiskie medikamenti
Amiodarons
Hinidīns un hinīns
Kalcija kanāla antagonisti (nosaukti pie antihipertensīviem medikamentiem)
 
 
Psihotropie medikamenti
Hlorpromazīns
Tioridazīns
Flupentiksol
Olanzapins
Klozapins
Imipramīns
Klomipramīns
Escitaloprams
Paroksetīns
Fluoxetīns
Fluvoksamins
Sertralīns
Citaloprams
Venlafaksins
Alpprazolams
Hlordiazepokīds
 
Holesterīna līmeni mazinoši līdzekļi
Simvastatīns
Atorvastatīns
Pravastatīns
Fenofibrāts
 
Ķīmijterapeitiski medikamenti
Vandetanibs
Imatinibs
Paclitaksels
Hidroksiurea
Fluoruracils
Kapecitabīns
Tegafurs
Flutamīds
Dakarbazīns
Vinblastīns
Epirubicīns
 
Hormonālā kontracepcija
Etinilestradiols
 
Citi medikamenti
Etretināts
Izotretionīns
Ranitdīns
Karbamazepīns
Glibenklamīds
Klopidogrels