Limbažu Pirts aptiekas īpašniece Kristīne Krišjāne farmācijai veltījusi teju 25 gadus, kuru laikā izdevies ne tikai izveidot un nostabilizēt uzņēmumu, bet arī izaudzināt sava darba turpinātāju – meitu Madaru. Savukārt dēls Jānis šobrīd apgūst starptautiskās attiecības.
„Bērnībā, uz skolu ejot, man sanāca iet gar Limbažu aptieku. Dažkārt tajā iegāju, lai nopirktu hematogenu vai tā pat vien. Man patika tur strādājošās aptiekāres, kuras baltajos halātos izskatījās gana cēlas, kā arī īpašā aptiekas aura,” bērnības atmiņās kavējas Kristīne. Arī pirmās darba gaitas Kristīnei bijušas saistītas ar darbu aptiekā – vasaras brīvlaikā pēc pamatskolas absolvēšanas Limbažu aptiekā viņa strādāja par sanitāri. Kristīne neslēpj, ka, mācoties vidusskolā, bijusi arī doma par ārsta profesiju, bet apsverot visus par un pret, sapratusi, ka sirdij tuvāka tomēr ir farmācija. Pēc Rīgas Medicīnas institūta (Rīgas Stradiņa universitāte) Farmācijas fakultātes absolvēšanas Kristīne atgriezās Limbažos un sāka strādāt Limbažu aptiekā. Laika gaitā viņai izdevās pieredzi gūt vairākās darba vietās līdz saprata, ka vēlas atvērt pati savu aptieku. Pirts aptieka, kura savu nosaukumu ieguvusi pateicoties pirtij, kas tolaik atradās aiz aptiekas ēkas, durvis klientiem vēra 1996. gada 17. decembrī. „Lai gan nelielu starta kapitālu man uzticēja ārzemēs dzīvojošais onkulis, iesākums nebija viegls, jo pirmos divus gadus strādāju viena pati. Sākumā telpas tika īrētas, tad izdevās tās privatizēt, izveidojām plašāku tirdzniecības zāli, lai klientiem būtu gana ērti,” atzīst Kristīne.
Limbažu Pirts aptiekai teju kā nosvinēta pilngadība, un Kristīne pa šo laiku ir sapratusi, ka aptiekā nekad primārais nevar būt bizness, bet gan klients, kuram vajadzīga palīdzība. „Farmācija ir mana profesija, jo man patīk strādāt ar cilvēkiem, man patīk ar viņiem aprunāties, uzklausīt, jo dažkārt tas palīdz labāk par vajadzīgo medikamentu,” ir pārliecināta Kristīne.
Ne tikai Kristīnei aptieka ir kļuvusi par svarīgu dzīves sastāvdaļu, bet arī viņas meitai Madarai. „Aptiekā pagāja liela daļa manas bērnības, tāpēc tur jūtos kā mājās, ”atzīst Madara. Kad bija jāizlemj, kur doties mācīties, Madara nepaklausīja krustēva padomam studēt Stradiņa universitātē Farmācijas fakultātē, bet iesniedza dokumentus Medicīnas koledžā. Absolvējot koledžu, Madara tomēr saprata, ka bez studijām Stradiņu universitātē neiztikt. Tā kā šobrīd viņa mācās nepilna laika klātienē, tad studijas izdodas apvienot ar darbu vienā no Latvijas modernākajām zāļu gatavošanas nodaļām. Esošais darbs viņai ļoti patīk, bet atzīst, ka labprāt gribētu izmēģināt strādāt ar cilvēkiem. Lai gan šobrīd vēl lēmums nav pieņemts, viņa nenoliedz, ka iespējams nākotnē būtu gatava atgriezties Limbažos, lai ar mammu strādātu vienā aptiekā. Kā būs, to rādīs laiks, bet svarīgākais, ka gan māte, gan meita ir gandarītas par savas profesijas izvēli – farmācija ir nozare, kura ir gana interesanta, kur nemitīgi jāattīstās un nekad neiestājas rutīna. Un mazsvarīgs nav fakts, ka tā visdrīzāk pastāvēs, kamēr vien būs cilvēki, jo ārstiem un medikamentu ražotājiem bez starpnieka neiztikt.
