Lūdzu, iepazīsimies!
Dakteris Viktors Kļimecs par traumatologu – ortopēdu Daugavpils reģionālajā slimnīcā strādā kopš 1985. gada. Jau bērnībā Viktors bija iepazinis slimnīcas vidi, jo mamma strādāja par medicīnas māsu. Savukārt skolā labāk par matemātiku un fiziku padevās ķīmija un bioloģija. Šie iemesli bija noteicošie viņa profesijas izvēlē. Studējot sestajā kursā, bija jāizvēlas specializācija, un Viktors izvēlējās ķirurģiju. Uzsākot darba gaitas, pamazām radās pastiprināta interese par traumatoloģiju – ortopēdiju, un tagad, jau ilgus gadus, viņš specializējās tieši šai jomā.
Daktera vaļasprieks ir spiningošana, lai gan brīva laika, ko veltīt šai nodarbei, pavisam maz.
Šķiet pavisam ierasts ir teiciens: „Man kāja sāp! Bet tas nekas, gan jau iekustēšos un būs labi.” Tomēr nevajadzētu tik vieglprātīgi izturēties pret savu veselību, jo neārstētas locītavu slimības vēlāk var radīt pat nopietnus kustību traucējumus.
Kādas ir locītavu slimību raksturīgākās pazīmes, jautājām Daugavpils reģionālās slimnīcas traumatologam – ortopēdam dakterim Viktoram Kļimecam.
Locītavu saslimšanas sākas pamazām, sākumā cilvēks izjūt nelielu diskomfortu, tad parādās ne pārāk asas, ātri pārejošas sāpes, kuras parasti cilvēks skaidro ar pārslodzi. Ir vēlme izstaipīties, it kā iekustēties. Tas jau ir signāls, ka ir sākušās veselības problēmas, kuras nedrīkst atstāt bez ievērības. Ir tikai jautājums – vai slimība attīstīsies ātri vai lēnu. Ir iespējamība, ka slimība apstājas šajā stadijā un tālāk neprogresē.
Tipiskākā locītavu slimība ir artrīts – locītavu iekaisums. Atrītam ir daudz dažādu veidu, bet visbiežāk sastopamie ir osteoartrīts, reimatoīdais artrīts un podagra.
Osteoartrīts ir deģeneratīva locītavu slimība. Parasti tas skar locītavas, kas pakļautas ķermeņa svara iedarbībai – gūžas un ceļa locītavas, bet var skart arī rokas un muguru. Osteoartrīts visbiežāk veidojas vecāka gājuma cilvēkiem.
Reimatoīdais artrīts ir autoimūna saslimšana – ķermeņa imūnsistēma reaģē pati pret saviem audiem, izraisot iekaisumu locītavu audos. Parasti skar mazās locītavas, bet var pāriet arī uz lielajām. Sastopams arī jauniem cilvēkiem.
Savukārt podagra attīstās, ja organismā pārmērīgā vairumā uzkrājasurīnskābe – viens no vielmaiņas gala produktiem. Podagra visbiežāk skar locītavas ap kājas lielo pirkstu, bet veselības problēmas var rasties arī vidējās un sīkās ķermeņa locītavās. Ja podagru neārstē, var attīstīties pastāvīgs locītavas bojājums.
Vai locītavu sāpēm var būt sezonāls raksturs?
Rudens ir gadalaiks, kad krasi pieaug saslimstība ar locītavu slimībām, jo ir ļoti intensīvs periods, kā rezultātā palielinās slodze, kas savukārt saasina hroniskās slimības. Aktuālākais laiks ir oktobris, novembra sākums, kad pacientu skaits divkāršojas, pat trīskāršojas. Tomēr nevar teikt, ka ar locītavas par sevi liek manīt tikai rudenī, cilvēki slimo visa gada garumā.
Kādos gadījumos var izlīdzēties ar mājas aptieciņu, bet kad jādodas pie ārsta?
Ja sūdzības parādās pirmoreiz, tad nevajadzētu nodarboties ar pašārstēšanos, bet gan doties pie ārsta, jo sāpju iemesli var būt visdažādākie. Ja diagnoze ir uzstādīta un zināms, ka saslimšana ātri neprogresē, ka tā ir hroniska saslimšana, kura periodiski saasinās, tad var lietot ārsta ieteiktos medikamentus. Ja sāpes kaut nedaudz ir citādākas, kā parasti, tad noteikti jādodas pie ārsta.
Ieteicams lietot zāles, kuras izrakstījis ārsts. Medikamentiem mēdz būt blaknes, kas var izraisīt citas veselības problēmas, tāpēc visiem pacientiem neder vienas un tās pašas zāles. Artrīta sāpju gadījumā var sāpošo locītavu aptīt ar kaut ko siltu – vilnas šalli, trušu ādiņu, arī suņu spalvas ļoti labi silda. Locītavas ļoti jāsargā no caurvēja. Lai rudenī izvairītos no locītavu problēmām, jāatsakās no alkohola, cigaretēm, jāsamazina sāls un cukura lietošana, ieteicams lietot kalciju saturošus produktus, ja neslimo ar podagru – arī zivis. Ieteicams uzturā lietot dažādus augļus un dārzeņus – zivju eļļu, valriekstus, ķirbjus, saulespuķu sēklas, dilles, pētersīļus, kā arī urīndzenošos augļus. Šajā periodā ļoti vēlama ir pastiprināta lietot vitamīnu E.
Vai ārstnieciskā vingrošana palīdz artrīta gadījumā?
Jā, noteikti! Tikai, lai vēl vairāk nekaitētu locītavām, pirms tam noteikti jākonsultējas ar ārstu. Locītavai ir jākustas, jo pretējā gadījumā sākas deformācija. Bet, ja jau ar locītavām ir problēmas, tad vingrinājumi nedrīkst būt grūti izpildāmi – nedrīkst skriet, lēkāt, ieteicams vingrinājumus izpildīt sēdus vai guļus.
Ļoti vēlamas ir nodarbības baseinā, jo tās nostiprina muskulatūru un izkustina locītavas. Ieteicamas ir arī dubļu vannas, ūdens ārstnieciskās procedūras. Ja ir slimības uzliesmojums, tad gan sāpošās locītavas kustība jāmēģina ierobežot, bet līdz ko sāpes pierimst, vingrošana jāatsāk.
Ļoti ieteicama ir nūjošana, bet jābūt kvalitatīviem apaviem – lai būtu amortizācija.
Ja bērnam sāp locītavas, vai tas ir signāls, ka var attīstīties artrīts?
Sāpes vienmēr ir signāls, kuru nevar atstāt bez ievērības. Dažkārt bērni aug ātrāk, kā spēj attīstīties viņu muskulatūra, tad sāp locītavas. Šīs sāpes ar laiku pāriet. Bet vecākiem šādos gadījumos jābūt ļoti uzmanīgiem, jo sāpes var signalizēt arī par citām nopietnām saslimšanām. Neieteiktu aizrauties ar pašārstēšanu, bet noteikti doties pie ārsta.
Ko darīt,
kad locītavu sāpes kļūst nepanesamas?
Ja cilvēkam ir uzstādīta diagnoze „artrīts”, tas nenozīmē, ka ar sāpēm būs jāsadzīvo visu mūžu.Mūsdienās medicīna attīstās ļoti strauji, kā rezultātā rodas jaunas ārstniecības metodes, kuras sekmīgi iespējams izmantot arī Latvijā. Gadījumos, kad vairs nelīdz medikamentozā ārstēšana, pielieto protezēšanu, kas mūsdienās būtiski uzlabo pacienta dzīves kvalitāti.
