Kas jāzina hroniskas sirds mazspējas slimniekam

Kas ir HSM?

Hroniska sirds mazspēja ir hroniska slimība, kad sirds nespēj izgrūst asinsritē pietiekošu asiņu daudzumu, lai nodrošinātu organisma vajadzības. Neārstēta slimība visbiežāk progresē, bet ārstējot progresēšanu var būtiski mazināt. Diemžēl izārstēt jau esošu HSM vairākumā gadījumu nav iespējams.

Kāpēc rodas HSM?

HSM nerodas pati no sevis. Visbiežāk rašanās iemesls ir ilgstoši neārstēts paaugstināts asinsspiediens, bet iespējami arī citi iemesli – sirds vainagartēriju slimība, pārciests sirds infarkts u.c. Piemēram, ilgstoši paaugstināta asinsspiediena dēļ, sirdī rodas neatgriezeniski bojājumi, kas neļauj tai pilnvērtīgi strādāt. HSM attīstības risku palielina arī cukura diabēts, plaušu slimības u.c.

Kādi ir HSM simptomi?

Visbiežāk HSM pacienti sūdzas par elpas trūkumu (sākotnēji pie slodzes, smagākas slimības gadījumā arī miera stāvoklī), vājumu, var sajust arī sirdsklauves. Slimībai progresējot, var novērot tūsku uz potītēm, pilnuma sajūtu pakrūtē un svara pieaugumu (jo organismā krājas lieks šķidrums). Slimības sākumā pārliecinošu simptomu var arī nebūt.

Kā sadzīvot ar HSM?

Pirmkārt, nepieciešams sekot ārsta norādījumiem un pielāgot dzīvesveidu (uzturs, fiziskas aktivitātes u.c.). Iesaistīt šajā procesā arī savus ģimenes locekļus un tuviniekus.

Otrkārt, nepieciešams lietot nozīmētos medikamentus, lai mazinātu HSM tālāku progresēšanu. To iedarbību pacients bieži vien nekādā veidā neizjūt, bet ir pierādīts, ka to lietošana ir nepieciešama.

Treškārt, jāseko līdzi savai pašsajūtai un rādītājiem atbilstoši ārsta norādījumiem. Laika gaitā ārsts var mainīt ārstēšanu – zāles, to devas. Lai labāk saprastu, palīdzības nepieciešamību ieteicams pildīt HSM pacienta dienasgrāmatu (skat. blakus).

HSM pacienta dienasgrāmata

Lai saprastu, vai ārsta nozīmētā terapija ir pietiekami efektīva, nepieciešams pierakstīt asinsspiedienu (sistolisko jeb augšējo un diastolisko jeb apakšējo), pulsu un svaru. Šo tabulu ir vērts aizpildīt tikai pacientiem ar smagāku sirds mazspēju, kam aizdusa rodas jau pie nelielas slodzes un tūsku mazināšanai kādreiz jau bija nepieciešams lietot diurētiskos preparātus (visbiežāk torasemīds vai furosemīds).

Asinsspiediena (AS) paaugstināšanās var liecināt, ka nozīmētā terapija ir pārāk vāja. Pārāk zems AS savukārt var liecināt, ka nozīmēta pārāk intensīva terapija. Katra pacienta vēlamie rādītāji ir individuāli, tāpēc tos nosaka ārsts. HSM pacients noteikti nedrīkst atļauties dzīvot ar paaugstinātu asinsspiedienu (virs 140/90 mm Hg st), bet nereti nākas sadzīvot ar pazeminātu AS. Pirms mērīšanas kādu laiku ieteicams pasēdēt mierā un klusumā (ideāli vismaz 5 min) un tikai tad veikt mērījumu. Precīzākus rādījumus iespējams iegūt, ja mēra ar aparātu, kas paredzēts asinsspiediena mērīšanai uz augšdelma. AS būtu nepieciešams mērīt vismaz vienu dienu nedēļā – šajā dienā no rīta un vakarā.

Arī paaugstināts pulss HSM pacientam ir kaitīgs – visbiežāk to nākas mazināt ar medikamentu palīdzību līdz aptuveni 60x/min. Pulsu var noteikt gan ar asinsspiediena mērāmo aparātu, gan saskaitīt pats, piemēram, uz apakšdelma.

Svēršanās uzdevums HSM pacienta gadījumā nav noteikt lieko svaru, bet gan laicīgi pamanīt šķidruma uzkrāšanos. Straujš svara pieaugums HSM gadījumā liecina par lieku šķidrumu uzkrāšanos un attiecīgi nepieciešamību pielāgot diurētiskā preparāta lietošanas devas / biežumu. Vislabāk svērties uzreiz pēc pamošanās un tualetes apmeklējuma, bet pirms brokastīm. Ārsts palīdzēs noskaidrot, kāds ir Jūsu “sausais svars”, tā sasniegšana un saglabāšana liecinās, ka izvēlētā ārstēšana ir  piemērota un šķidrums netiek organismā aizturēts.

Ja rodas kādi jautājumi, kā pareizi aizpildīt HSM pacienta dienasgrāmatu vai kā saprast mērījumu rezultātus, Jūs varat konsultēties pie Mana aptieka farmaceitiem. Aizpildīta tabula ļaus labāk saprast tālākos ārstēšanas soļus ģimenes ārstam vai kardiologam. Dodoties uz konsultāciju, noteikti pierakstiet medikamentu nosaukumus un devas, ko  šobrīd lietojat, vai vēl labāk – paņemiet tos līdzi. Konsultācijas laikā pārliecinieties, vai zināt atbildes uz šiem jautājumiem:

  • Kāpēc lietojat katru no nozīmētajiem medikamentiem?
  • Kā pareizi jālieto katrs no nozīmētajiem medikamentiem (diennakts laiks, attiecība pret ēdienreizi u.c.)?
  • Kādas ir nozīmēto medikamentu blaknes – kurām no tām ir jāpievērš uzmanība / ar kurām nāksies sadzīvot?
  • Kādas slimības pazīmes liecina, ka jāsazinās ar ārstu / jāsauc ātrā palīdzība.

Atzīmējiet “HSM zonu”

Zaļā – simptomi ir stabili. Lietoju zāles un ievēroju citus ārsta norādījumus.

Dzeltenā – simptomi kļūst sliktāki. Sazinos ar ārstu.

  • Svara pieaugums par vairāk nekā 2 kg 2-3 dienu laikā.
  • Sauss, mokošs klepus.
  • Grūtāk elpot nekā parasti.
  • Potītes, kājas pietūkušas vairāk nekā parasti.
  • Izteiktāks nogurums nekā parasti.

Sarkanā – simptomi kļūst neizturami. Ja šodien nevaru sazināties ar savu ārstu, saucu ātro palīdzību.

Pie šādiem simptomiem pieder:

  • Grūtības elpot, kas nekādi nemazinās. Elpas trūkums, kas pamodina no miega.
  • Klepus ar putainām krēpām.
  • Sāpes krūtīs.
  • Galvas reiboņi, apjukums, nespēja skaidri domāt.
  • Samazināta urīna izdale.