Jo vecāks cilvēks, jo lielāka iespēja iegūt kādu hronisku saslimšanu, bet tas noteikti nav nāves spriedums. Ar daudzām hroniskām slimībām iespējams sadzīvot, ievērojot ārsta norādījumus – lietojot nepieciešamos medikamentus, mainot dzīvesveidu. Ļoti nozīmīga loma hronisku saslimšanu gadījumā ir atbilstoša uztura ievērošanai.
Aknas ir svarīgākais un lielākais vēdera dobuma orgāns, kas nodrošina olbaltumu, ogļhidrātu un tauku vielmaiņu. Vienlaikus aknas ir galvenais organisma atindēšanas orgāns, kas nodrošina kaitīgu vielu pārveidi par nekaitīgām. Līdz ko tiek traucēta aknu darbība, tiek traucēta visa organisma darbība.
Aknu slimību biežākie cēloņi:
- infekcijas (A hepatīts, B hepatīts, C hepatīts);
- imūnās sistēmas slimības (autoimūns hepatīts, primārs biliārs holangīts, primārs sklerozējošs holangīts);
- aknu un žultsvadu audzēji;
- pārmērīga alkohola lietošana;
- medikamentu lietošana, kas veicina aknu bojājumu;
- nealkohola taukainās aknu slimības.
Visnopietnākās sekas ir aknu cirozei – aknu audu vietā veidojas saistaudi, un aknas nespēj pildīt savas funkcijas.
Aknu slimību gadījumā nav īpaši ierobežojošas diētas. Uzturam jābūt sabalansētam, dažādam un pilnvērtīgam.
Vēlamie produkti aknu slimību gadījumā:
- kafija līdz 3 tasītēm dienā (nav ieteicams lietot kafijas dzērienus ar pievienotu cukuru un pienu, sīrupiem);
- zaļā tēja;
- pilngraudu produkti, piemēram, auzu pārslas, griķi, pilngraudu pārslas, pilngraudu maize;
- visa veida dārzeņi gan svaigā, gan termiski apstrādātā veidā (īpaši ieteicami brokoļi, spināti);
- visa veida rieksti (īpaši mandeles);
- garšvielas (oregano, rozmarīns, kanēlis, kumins, karijs u.c.);
- fermentēti piena produkti jeb skābpiena produkti (piemēram, jogurts, kefīrs, paniņas u.c.).
Bieži aknu slimību gadījumos ārsts rekomendē E vitamīna lietošanu.
Nevēlamie produkti:
- cukurs, saldināti dzērieni, limonādes;
- “sliktie” tauki – transtauki un piesātinātie tauki (rūpnieciski pārstrādātie tauki, gaļas izstrādājumi, pārkarsēti tauki);
- sāls;
- alkohols – aknu slimību pacientiem ieteicams pilnībā izslēgt no uztura.
Hronisku aknu slimību gadījumos jāievēro piesardzība, lietojot jebkura veida uztura bagātinātājus. Piesardzība jāievēro, arī lietojot lielas A vitamīna (retinola) devas preparātu veidā, taču aknu darbības traucējumus nerada karotenoīdu (A vitamīna provitamīna) saturošu pārtikas produktu lietošana (piemēram, burkāni, ķirbji, apelsīni u.c.).
Bieži aknu slimību gadījumā dažādos informācijas avotos tiek rekomendēti stingri uztura ierobežojumi, taču šādi ieteikumi nav zinātniski pamatoti. Uztura ierobežojumi var kaitēt vispārējam veselības stāvoklim un aknu funkcijām. Alkohols ir vienīgā pierādītā viela, kuru aizliegts lietot aknu traucējumu gadījumos.
Nereti aknu darbības traucējumi rodas svara mazinošu medikamentu un uztura bagātinātāju lietošanas dēļ.
Ilgstoši slimojot ar hronisku aknu slimību un tai progresējot, attīstās malnutrīcija – stāvoklis, kas veidojas, ja uzturā netiek uzņemtas vai neuzsūcas nepieciešamās uzturvielas, kuras ir būtiskas, lai saglabātu audu veselību un orgānu funkcionēšanu. Tādējādi tiek tiek zaudēts svars (vai svars nemainās, vai tas pieaug šķidruma aiztures dēļ) un tiek zaudēta muskuļu masa. Malnutrīcijas gadījumā īpaša uzmanība jāpievērš pilnvērtīgam uzturam, jāpalielina kopējā ar uzturu uzņemtā enerģētiskā vērtība. Maltītes jāietur bieži (3 maltītes un 3 uzkodas dienā). Vienas no svarīgākajām ēdienreizēm ir vēlās uzkodas pēc vakariņām (kas satur gan olbaltumvielas, gan ogļhidrātus), lai izvairītos liela laika intervāla starp vakariņām un brokastīm.
Malnutrīcijas gadījumā ir svarīgi palielināt olbaltumvielu saturošu produktu daudzumu uzturā.
Pietiekams olbaltumvielu daudzums uzturā nodrošina muskuļu masas un imunitātes saglabāšanu. Ikdienā ir jāuzņem vidēji 90 g olbaltumvielu dienā, taču katram ir savs nepieciešamais olbaltumvielu daudzums, ko aprēķina individuāli.
Daudz olbaltumvielu satur, piemēram, zivis, gaļa, piena produkti un olas.
Olbaltumvielu daudzums porcijā:
- 100 g pagatavotas gaļas satur 30–35 g olbaltumvielu (ieteicams dot priekšroku putnu gaļas filejai);
- 120 g pagatavotas zivs satur 25–30 g olbaltumvielu;
- 100 g vājpiena biezpiens satur 16–18 g olbaltumvielu;
- 1 ola satur 6 g olbaltumvielu;
- glāze (250 ml) piena vai skābpiena dzēriena (kefīrs, paniņas, dabīgais bezpiedevu jogurts) satur 8g olbaltumvielu;
- glāze (250 ml) jogurta ar palielinātu olbaltumvielu daudzumu (kefīrs, paniņas, dabīgais jogurts) satur 20–22 g olbaltumvielu.
Lai nodrošinātu pilnvērtīgu uztura uzņemšanu un samazinātu svara zuduma risku, ārstējošais ārsts var rekomendēt lietot speciālo medicīnisko papilduzturu – rūpnieciski ražotu maisījumu, kas satur galvenās nepieciešamās uzturvielas – olbaltumvielas, ogļhidrātus, taukus, vitamīnus un minerālvielas.
Ja aknu slimības komplikācija ir aknu encefalopātija vai smadzeņu bojājums, ieteicams samazināt dzīvnieku valsts olbaltumvielas (gaļu, zivis, olas) un palielināt augu valsts olbaltumvielas (lēcas un citus pākšaugus), taču nav ieteicams samazināt kopējo ar uzturu uzņemto olbaltumvielu daudzumu.
Papildu informācija: www.vm.gov.lv
