Aptiekāre Iveta Ludviga īstenoja savu sen loloto sapni un kā 
dāvinājumu Latvijas dzimšanas diena vietējiem iedzīvotājiem 18. novembrī atvēra aptieku Augstkalnē.
Ivetas Ludvigas pirmā profesija bija medmāsa, kuru apgūt no dzimtā Valkas rajona viņa devās uz Rīgu. Strādājot par medicīnas māsu reanimācijā, jaunā meitene saprata, ka grib turpināt izglītoties, lai kļūtu par ārsti. Tomēr, lai dotos izvēlētās profesijas virzienā, bija nepieciešams uzlabot ķīmijas zināšanas. Lai pilnīgāk sagatavotos medicīnas studijām, tiek pieņemts lēmums uzsākt mācības Rīgas 1. medicīnas skolas Farmācijas fakultātē, kam seko farmācijas studijas Rīgas Stradiņa universitātē un nu jau teju 20 prakses gadu Rīgas aptiekās. “Lai gan iepriekš neko par farmāciju nezināju, tai izdevās mani ieinteresēt tik ļoti, ka vēlme kļūt par ārsti pagaisa, bet tā vietā radās doma par savas aptiekas atvēršanu,” stāsta Iveta Ludviga.
Reāli novērtējot situāciju, Iveta saprata, ka Rīgā atvērt savu aptieku ir neiespējami, tāpēc paņēmusi aptieku karti, meklēja vietu, kur nav aptiekas. Tā, pavisam nejauši, aptiekas atvēršanas vietu meklējot, viņa nonāca Augstkalnē, kur satika pretimnākošu pagasta vadību un jaukus, atsaucīgus pagasta ļaudis. “Nebiju domājusi, ka doties prom no Rīgas būs tik viegli. Lai arī vīru šim solim bijām gatavi, baidījos par dēliem. Tomēr izrādījās, ka viņi šo dzīves izaicinājumu labprāt pieņēma un tagad jau ir paspējuši iejusties jaunajos dzīves apstākļos. Arī mana mamma piekrita mums doties līdzi, un, kamēr es pildu aptiekas īpašnieces pienākumus, auklē mazo meitiņu,” stāsta Iveta.
Tā vien izklausās, ka kādam augstākam spēkam labpaticies, ka Iveta ar ģimeni pārceļas uz Lietuvas pierobežu un atver savu aptieku. Dziļi sirdī, protams, ka viņai ir nedaudz bail – vai pieņemtais lēmums tik kardināli mainīt dzīvi bijis pareizs, vai izdosies iedzīvoties Augstkalnē un aptiekai izdzīvot. Tomēr intuīcija nomāc šaubas un saka, ka viss būs kārtībā, jo šajā neilgajā laikā Iveta sapratusi, ka Augstkalnē dzīvo ļoti jauki un pretimnākoši cilvēki, kuri patiesi priecājas par aptiekas atvēršanu, jo vairs nebūs jāmēro ceļš uz kaimiņpagastu aptiekām. “Aptiekas atvēršanas dienā biju patīkami pārsteigta, jo negaidīju tik lielu vietējo ļaužu atsaucību. Cilvēki nāca, sveica, veiksmi vēlēja…Man ir pārliecība, ka izdosies! Ir jāizdodas!” nosaka Iveta.
