Ar nožēlu jāatzīst, ka sēnēm patīk augt ne tikai mežā, tām dažkārt labpatīkas arī mūsu pēdas, lai gan šajās situācijās runa ir par sēnīšu infekcijām – ne baravikām vai gailenēm. Kā rūpēties par pēdām, lai tās neapciemotu sēnītes, konsultē podoloģijas biedrības priekšsēdētāja, praktizējošais podologs, Latvijas Universitātes P. Stradiņa medicīnas koledžas lektore Tatjana Ivanova.
Raksturīgākā cilvēku kļūda ir jaukt traumatisma izraisītas sekas ar sēnīšu infekciju. Iespējams, ka daļa vainas šajā jautājumā ir jāuzņemas reklāmām, jo daudziem cilvēkiem radies iespaids, ka līdzko ir kādas izmaiņas naga struktūrā vai krāsā, tā vainīga ir sēnīšu infekcija. Tomēr patiesībā tā nemaz nav. Problēmas rodas, ka traumatisku nagu sāk ārstēt kā sēnīšu infekciju – tad ir iespēja iedzīvoties daudz nopietnākās pēdas ādas problēmās. Tieši traumatiska naga nepareiza ārstēšana ir radījusi mītu, ka sēnīšu infekcijas ir ļoti grūti ārstējamas.
Analīzes obligātas
Tāpēc pirms ārstēšanas uzsākšanas ir tik svarīgi apmeklēt speciālistu, kurš, pamatojoties uz analīžu rezultātiem, uzstādīs diagnozi un nozīmēs atbilstošus medikamentus. Jāielāgo, ka analīžu veikšana ir obligāta, jo mūsdienās neviens speciālists, tikai apskatot vizuālās izmaiņas, nevar noteikt precīzu diagnozi. Kā arī jārēķinās ar to, ka medikamentu lietošana pirms diagnozes uzstādīšanas būs ne tikai neefektīva, bet var radīt pat nopietnākas veselības problēmas. Ja sēnīšu infekcijas tiek pareizi ārstēta, tad ārstēšanas rezultāti ir samērā veiksmīgi – apmēram trīs mēnešu laikā no tās var atbrīvoties.
Ja pētījumi rāda, ka tikai no 3 līdz 20% populācijas slimo ar sēnīšu infekcijām, tad lielākos procentus sastāda gadījumi, kad sēnīšu infekcijas radušās tieši traumas vai kādas citas hroniskas slimības dēļ, ne iegūta no apkārtējās vides. Jāatceras, ka sēnīšu sporas dzīvo cilvēka organismā un pilda savas funkcijas, līdz kāda iemesla dēļ pāriet formā, kas cilvēkam izraisa diskomfortu, parādoties uz ādas vai nagiem.
Ādas izmaiņas, dedzinoša sajūta un specifisks aromāts
Dažkārt cilvēki pārāk jūtīgi reaģē uz katru minimālāko izmaiņu nagu vai ādas struktūrā. Patiesībā sēnīšu infekcijas inkubācijas periods ir ļoti īss – dažu dienu laikā to izpausmes parādās uz ādas, pievienojas dedzinoša sajūta un nepatīkami skābens aromāts. Cilvēki mēdz jaukt šo smaržu ar kāju sviedru aromātu, bet sēnīšu infekcijas aromāts ir nedaudz skābenāks. Ja līdz šim kājas ir izteikti svīdušas, tad, pievienojoties sēnīšu infekcijai, aromāts izmainīsies.
Cilvēkiem, kuriem ir pastiprināta svīšana un izteikti svīst pēdas, jādomā par šīs problēmas novēršanu, jo pretējā gadījumā pastāv liela sēnīšu infekcijas iespējamība. Tā kā, pēdām svīstot, āda nepārtraukti ir mitra, tajā samērā ātri rodas mikroplaisas. Ar šādām pēdām, aizejot uz pirti vai pastaigājot pa karstām pludmales smiltīm, iegūt sēnīšu infekciju ir samērā viegli. Būtisks faktors, lai sēnīšu sporas aktivizētos, ir silta un mitra vide. Līdzīga situācija veidojas, nēsājot sintētiskus apavus – pēdai svīstot, rodas siltumnīcas efekts, kas ir ideāla vide sēnīšu infekcijas attīstībai. Cilvēkiem jāielāgo, ka, peldoties publiskā baseinā, nav iespējams iegūt sēnīšu infekcijas, bet, ja pēc baseina ar slapjām pēdām, kurām ir mikrotraumas, bez gumijas čībām ieiet pirtī, tad iespēja inficēties ir samērā liela.
Vispirms jāārstē pamatslimība
Ir daudz situāciju, ka tieši traumatisma rezultātā, novājinoties imūnsistēmai, attīstās mūsu iekšējās sēnīšu sporas. Šajās situācijās ar sēnīšu infekciju varēs cīnīties vispirms, ārstējot pamatslimību, un tikai pēc tam, pievienojot pretsēnīšu terapiju.
Raksturīgākās pamatslimības, kas var izraisīt sēnīšu infekciju, ir kuņģa- zarnu trakta saslimšanas, diabēts, hroniska venozā nepietiekamība, kā arī nopietnas nagu traumas. Pamatā visos gadījumos sēnīšu infekcijas ir samērā viegli ārstējamas, izņemot, ja tās pamatslimība ir dziļo vai varikozo vēnu saslimšana. Šajos gadījumos var uzlabot nagu struktūru, bet pilnībā to izārstēt būs samērā grūti.
Izteikti sausa pēdas āda
Ja pēdas āda ir izteikti sausa un lobās, tas nenozīmē, ka ir iegūta sēnīšu infekcija. Tā ir pazīme, kas norāda saistību ar kuņģa – zarna traktu, cukura diabētu vai vairogdziedzera darbības traucējumiem. Šajā situācijā nevarēs izlīdzēties ar mitrinošu krēmu lietošanu, nāksies ārstēt pamatslimību.
Jāatceras, ka ļoti nozīmīga ir arī pareiza pēdas kopšana – uz pēdām nevar smērēt jebkuru krēmu. Tāpat kā sejai ir jāpiemeklē atbilstošs krēms pēdas ādas struktūrai. Nevar gaidīt efektu, krēmu uzsmērējot pāris reizes – ja ir kādas pēdas ādas problēmas, kopšanai jābūt regulārai. Ja cilvēks slimo ar cukura diabētu, aptiekā jāiegādājas speciāli cukura diabēta slimniekiem domātie krēmi, kuri ir izstrādāti atbilstoši šīs slimības pacientu vajadzībām.
Veselam cilvēkam īpaša pēdas ādas kopšana nav nepieciešama, bet vērts ielāgot dažus ieteikumus:
- Nav ieteicams ilgstoši pēdas karsēt ūdens vanniņās – karstais ūdens no ādas iekšējiem slāņiem izvelk šķidrumu, kā rezultātā āda kļūst vēl sausāka;
- Nav ieteicams pārmērīgi lietot ziepes un dažādus citus mazgāšanās līdzekļus, kas arī sausina pēdas ādu. Kāju pēdām būs gana, ja tās mazgās ar ūdens strūklu;
- Mūsdienās ir iespējams iegādāties dažādus līdzekļus, lai uzlabotu ādas struktūru un elastīgumu – māli, dūņas, kuras ir piemērotas lietošanai mājas apstākļos;
- Ja ir kādas pēdu ādas problēmas, ieteicams atrast speciālistu, kas izstrādās jums piemērotu aprūpes plānu;
- Pirms dodieties pie speciālista pārliecinieties, vai viņam ir vajadzīgā izglītība – atbilstošs diploms vai sertifikāts. Par to iespējams pārliecināties Ārstniecības personu reģistrā, kā arī var griezties pēc padoma Latvijas Podoloģijas Biedrībā.