Tuvojoties vasaras sezona, kad saules stari mūs arvien vairāk lutina, 
nedrīkst aizmirst par saules staru ietekmi uz ādu. Tukuma ģimenes ārsts un dermatovenerologs Inga Krūziņa konsultē par ādas veselību, dzimumzīmēm un saules ietekmi.
Gandrīz ikvienam cilvēkam uz ādas ir dzimumzīmes. Skaits un lielums mēdz būt ļoti individuāls – viens ir kā nosēts ar dzimumzīmēm, savukārt citam tās gandrīz nemaz nav atrodamas. Arī izmēru ziņā tās ir atšķirīgas – gan lielas, gan pavisam maziņas. To skaits un veids ikvienam cilvēkam jau ģenētiski tiek ielikts šūpulī. Dzīves laikā dzimumzīme var arī neparādīties uz ādas. Tās visbiežāk uz ādas parādās saules ultravioleto staru ietekmē, īpaši pēc vasaras sauļošanās sezonas. Pēc vienas sauļošanās reizes dzimumzīmes parasti neparādās, taču, ja cilvēks regulāri uzturas saulē vai apmeklē solāriju, gadu gaitā ādā uzkrājas ultravioleto staru enerģija un pastāv iespēja, ka parādīsies jauni ādas veidojumi, īpaši, ja cilvēkam ir nosliece uz dzimumzīmju veidošanos. Tas atkarīgs no tā, cik dziļi ādā ir izvietojušās dzimumzīmju veidojošās šūnas. Pastiprināti dzimumzīmes veidojas pubertātes laikā, šai vecumā rodas jaunas dzimumzīmes. Savukārt esošās kļūst lielākas un tumšākas cilvēkiem no 18 līdz 22 gadiem. Sievietēm dzimumzīmes pastiprināti rodas hormonālo svārstību laikā – īpaši grūtniecības un klimaksa periodā. Savukārt vecākiem cilvēkiem (pēc 50 gadiem) dzimumzīmju skaits mazinās.
Dzimumzīmju iedalījums:
Iedzimtās dzimumzīmes – gigantiskās dzimumzīmes, Cafe au lait (kafijas ar pienu) plankumi, plankumainās dzimumzīmes, Ito un Ota dzimumzīmes, mongoļu plankumi u.c.
Iegūtās dzimumzīmes – agrā bērnībā un jaunībā radušās. Pusaudžu un jauniešu vecumā dzimumzīmju ir visvairāk. Ar gadiem tās mēdz regresēt. Pie iegūtām dzimumzīmēm pieder atipiskās dzimumzīmes, zilās dzimumzīmes, Špica dzimumzīmes, Rīda dzimumzīmes, bezpigmenta dermālās dzimumzīmes, Unna dzimumzīmes, rekurentās dzimumzīmes u.c. Klīniskā klasifikācija pamatojas uz dermatopatoloģisko atradi – robežnevusi, dermālie vai intradermālie nevusi un saliktie nevusi.
Dzimumzīmes dzīves cikls
Kā jau iepriekš minēju, dzimumzīmju skaits un veids jau ģenētiski ir ielikts šūpulī. Visbiežāk dzimumzīmes uz ādas parādās saules ultravioleto staru ietekmē. Tāpēc jaunas dzimumzīmes visbiežāk pamanām vasaras beigās, kad beigusies sauļošanās sezona. Dzimumzīmju rašanās ir jāuzskata par normālu parādību līdz 20-35 gadu vecumam. Ja dzimumzīme uzrodas pēc 40 gadu vecuma, tad šim faktam vajadzētu pievērst uzmanību un dzimumzīmi pārbaudīt pie speciālista. Dzimumzīmes var būt gaišākas un tumšākas, to nosaka pigmentšūnu aktivitāte. Ir iespējams novērot gan ļoti gaišus nevusus, kur šūnu aktivitāte ir zema, kā arī ļoti tumšus veidojumus ar augstu šūnu aktivitāti. Lielā mērā tas atkarīgs no ādas fototipa. Dzimumzīme savā attīstībā iziet vairākas stadijas, kuras beidzas ar involūciju un fibrozi. Varētu teikt, ka cilvēks piedzimst un nomirst bez dzimumzīmēm.
“Neglītie pīlēni” jāpārbauda pie ārsta
Uzmanība jāpievērš pilnīgi visām dzimumzīmēm. Nav iespējams paredzēt, kura visu mūžu būs labdabīga, bet kura pārveidosies par melanomu – atbilstošu faktoru ietekmē, par tādu var pārveidoties jebkura dzimumzīme. Kā iepriekš minēju, noteikti jāpievērš uzmanība jauniem nevusiem, kas radušies vecumā pēc 35-40 gadiem. Parasti cilvēkiem dzimumzīmes ir līdzīgas viena otrai, bet gadās arī pa kādai, kura izskata ziņā atšķiras. Šos ” neglītos pīlēnus” noteikti vajadzētu pārbaudīt pie ārsta. Tāpat noteikti vajadzētu pārbaudīties, ja dzimumzīmju skaits ir virs 50 – 100 un tās ir dažādas, jo šiem cilvēkiem ir paaugstināts risks melanomai. Šādiem cilvēkiem būtu ļoti nepieciešams veikt dzimumzīmju kartēšanu. To ir iespējams veikt augstas klases dermatoloģiskajās klīnikās, piemēram, Dr. Karla klīnikā Derma Clinic Riga, kur ir iegādāta speciāla aparatūra šim nolūkam. Noteikti veidojumu jāparāda ārstam, ja tas ir asimetrisks, nelīdzenām robežām, izmaina krāsu, diametrā palielinās, izčūlo vai ir kādas citas izmaiņas.
Iedegums nav veselīgas ādas pazīme
Dzimumzīmes visvairāk ietekmē ultravioletais starojums. Ultravioletais (UV) starojums, ko dod saule un solārijs, iekļūst ādas dziļākajos slāņos un bojā šūnas. Šādām bojātām šūnām pastāv lielāks ļaundabīgu audzēju attīstības risks. UV staru ietekmē pastiprinās melanīna sintēze melanocītos un āda, kā arī pigmentveidojumi kļūst tumšāki. Jāatceras, ka iedegums neskaitās veselīgas ādas pazīme, bet gan saules staru izraisīta bojājuma sekas. Tādā veidā āda cenšas pasargāties no UV stariem. Ja runājam par melanomu, tad 85% gadījumu ir saistīti ar hronisku UC staru ekspozīciju. UV starojums no saules ir galvenais dabiskais riska faktors melanomas attīstībai. Ja cilvēkam dzīvē bijušas vairāk kā piecas saules apdeguma epizodes, risks saslimt ar melanomu palielinās divas reizes. Tāpat solāriju apmeklētājiem risks saslimt ir lielāks nekā parastam cilvēkam, kas solāriju neapmeklē. Uzskats, ka traumējot dzimumzīmi tā kļūst ļaundabīga, ir nepamatots. Visbiežāk šādas traumas vietā izveidosies krevele un brūce sadzīs, bet gadījumos, ja šāda brūcīte kļūst par ieejas vārtiem infekcijai, šeit var izveidoties pietūkums, apsārtums un sastrutojums. No tā būtu jāizvairās.
“Vecuma kārpa” – biežāk sastopamais ādas veidojums
Visbiežāk par vecuma plankumiem sauc seborejiskas keratozes. Seborejiska keratoze – tā ir bazālo šūnu papilloma, seborejiska kārpa, t.s. “vecuma kārpa” – bieži sastopams, nekaitīgs, neļaundabīgs ādas veidojums. Tas ir viens no biežāk sastopamiem ādas veidojumiem, visbiežāk uz ķermeņa torsa. Vienādi bieži atrod gan vīriešiem, gan sievietēm. Apmēram 1/3 trešdaļai cilvēku konstatē vismaz vienu seborejisku keratozi līdz 40 gadu vecumam, bet pēc 70 gadiem to atrod pat līdz 75% cilvēku. Etioloģija nav skaidri zināma, bet saules gaisma un cilvēka papillomas vīruss konstatēti kā riska faktori. Tiek uzskatīts, ka seborejiskas keratozes rodas no mutācijas skarta epidermālā keratocīta klonālas ekspansijas. Dažos gadījumos var būt autosomāli dominantā veidā pārmantotas. Bet no pieredzes – šie elementi vairāk sastopami pēc saules apdegumiem, saules skartajās ādas zonās.
Seborejiska keratoze parasti ir asimptomātiska, bet nereti tā var niezēt un iekaist vai nu bez acīmredzama iemesla vai arī pēc kairinājuma. Šos veidojumus var atrast uz krūtīm, vēdera, muguras, galvas matainā daļā un uz sejas. Visbiežāk tie ir apaļas vai ovālas formas, gaiši vai tumši brūni, dzeltenīgas nokrāsas, dažreiz pat gandrīz melni. Veidojumi sākumā ir nelieli, piepacelti, dažreiz ar raupju virsmu, pamazām tie sabiezē un veidojas kā kārpas. Bieži vien tie izskatās vaskveidīgi un pielipuši ādai. Ļoti bieži cilvēki tos speciāli neaiztiek, nemazgā, neberž, bet šie veidojumi aug un traucē. Biežākais ārsta vizītes iemesls ir, lai pārbaudītu vai šie veidojumi nav ļaundabīgi, kā arī kosmētisku iemeslu dēļ.
Pieredzējis ārsts parasti jau pēc klīniskās ainas atpazīs šādus veidojumus, taču dažreiz zem šāda izskata var slēpties arī ādas vēzis, tālab šos veidojumus vajag izmeklēt dermoskopiski. Ar dermoskopu ļoti labi var atšķirt seborejiskas keratozes no citiem ādas veidojumiem.
Ārstēšana visbiežāk nav nepieciešama. Paši no sevis šie veidojumi nepazūd, bet traucējošos veidojumus ir iespējams noņemt ar šķidro slāpekli, ķirurģiski, ar lāzeri, ķīmiskiem pīlingiem, dermabrāziju. Pēc iespējas vajadzētu izvairīties no saules apdegumiem, sauļošanās.
Saules aizsargkrēmu vēsturei – vairāk nekā 100 gadu 
Saules aizsargkrēmi pasaulē tiek lietoti jau vairāk nekā 100 gadus. Paši pirmie tika radīti 1911. gadā, bet 1928. gadā ASV sāka ražot pirmo sērijveida produktu, kura sastāvā kā UVS aizsargfiltrs bija benzilsalicilāts un benzilcinamāts. 1962. gadā tika izveidota SPF sistēma un 1978. gadā tika izveidots pirmais krēms ar SPF 15.
SPF (angļu valodā Sun Protective Factor) ir saules aizsardzības efektivitātes mērvienība, kas norāda uz aizsardzības pakāpi pret saules apdegumiem. Eiropas Savienībā (ES) kosmētiskajos saules aizsarglīdzekļos ir atļautas 27 SPF vielas. ES likumdošana nosaka, ka visiem sauļošanās krēmiem ir jābūt ar UVA un UVB filtriem. ES SPF krēmus iedala pēc aizsardzības – zema (6-10), vidēja (15-25), augsta (30-50) un ļoti augsta ( 50+). SPF skaitlis norāda, cik ilgu laiku var uzturēties saulē neapdegot, lietojot šo krēmu. SPF 15 – līdz 1 h, SPF 25 – 1,5 h; SPF 50 – 3 h. Precīzāk to var aprēķināt pēc formulas, kurā SPF jāreizina ar savu ādas fototipu. Piemēram: 1. ādas fototips x SPF 30 = 30 min vai 2. ādas tips x SPF 50 = 100 minūtes, vai 3. ādas tips x SPF 50 = 150 minūtes. Pēc minētā laika krēms jāatjauno.
Labam saules aizsargkrēmam jābūt efektīvam pret UVS, jānodrošina bioloģiskā šūnu aizsardzība, tam jābūt ar pierādītu efektivitāti un labu panesamību, viegli uzklājamam, tādam, kas ātri absorbējas un ir patīkami lietojams.
Kas būtu svarīgi:
- Neuzturēties saulē no plkst. 11-16, kad saules stari ir visspēcīgākie.
- Jāpiedomā par lūpu un ausu aizsardzību saulē un nedrīkst aizmirst par saules brillēm un cepuri.
- Svarīga ir pareiza saules krēma lietošana. Saules aizsargkrēms būtu lietojams ne tikai brīvdienās vai atvaļinājuma laikā, bet katru saulainu dienu, ja plāno uzturēties saulē ilgāk par 20 minūtēm. Pat mākoņainās dienās līdz 80% saules UVS nokļūst līdz zemei.
- Jāatceras, ka smiltis, atstaro 25%, ūdens līdz 40% un sniegs līdz 80% saules staru. Tāpēc saules krēmu jālieto arī mākoņainās dienās, kā arī slēpojot un noteikti atpūšoties pie ūdens vai uz ūdens. Saules aizsargkrēms jāuzklāj pietiekošā daudzumā un atkārtoti ik pēc 2 stundām.
- Svarīgi ir pārliecināties, ka krēma iepakojums ir svaigs un ar derīgu lietošanas termiņu, jo pretējā gadījumā, aizsardzība var nebūt pilnīga.
