Nedaudz vairāk nekā puse (56 %) Latvijas iedzīvotāju diennaktī guļ mazāk par septiņām stundām, un vēl teju ceturtdaļa (24 %) cieš no bezmiega. Speciālisti norāda, ka pilnvērtīgs miegs ir viena no svarīgākajām cilvēka pamatvajadzībām, kas ne tikai palīdz ķermenim saglabāt veselību, bet arī var laikus novērst fiziskas un psihiskas saslimšanas.
Pētījuma rezultāti rāda, ka miegam vismazāk laika velta jauni cilvēki vecumā no 24–34 gadiem (37 %) un vīrieši (40 %), savukārt visvairāk guļ seniori (52 %) un sievietes (48 %). Vienlaikus seniori (43 %) un sievietes (29 %) ir arī tā iedzīvotāju grupa, kas visbiežāk norāda, ka mēdz piedzīvot bezmiegu vai citus miega traucējumus. Tas varētu būt skaidrojams ar to, ka cilvēki nereti pie nogulētajām nakts stundām pieskaita arī to laiku, kas naktī pavadīts nomodā, piemēram, pieceļoties un pēc tam atkal nevarot iemigt. Gan senioriem, gan sievietēm visbiežāk miega traucējumi rodas dažādu satraukumu dēļ – par veselību, ikdienas pienākumiem, finansēm. Willow Med klīniskā psiholoģe un Baha ziedu terapijas speciāliste Ginta Slišāne skaidro, ka miegs būtiski ietekmē cilvēka dzīves kvalitāti, psiholoģisko veselību un savstarpējās attiecības ar apkārtējiem, tāpēc ir svarīgi izprast nekvalitatīvā miega cēloņus un tos laicīgi novērst.
Izņēmumu nav – visiem cilvēkiem diennaktī jāguļ vismaz septiņas stundas
“Cilvēki mūsdienās mēdz nenovērtēt miega nepieciešamību, turklāt ir gadījumi, kad tie, kuri spēj funkcionēt arī pēc četrām piecām stundām miega, uzskata to par sava veida panākumu. Šāda uzvedība raksturīgāka ir vīriešiem, sievietes tomēr ikdienā vairāk piedomā pie tā, lai naktī veltītu pietiekami daudz laika miegam. Sievietēm arī biežāk neizgulēšanās iemesli ir saistīti ar ārējiem apstākļiem, piemēram, rūpēm par bērniem – barošanu, bērnu slimošanu –, kamēr vīrieši vairāk paši izvēlas ilgāk skatīties seriālus vai spēlēt datorspēles. Praksē gan ir pierādījies, ka nav tādu cilvēku, kuri, vidēji guļot piecas vai pat mazāk stundas diennaktī, ilgtermiņā jutīsies un arī izskatīsies labi – agrāk vai vēlāk tas var novest līdz izdegšanai, vieglai aizkaitināmībai, koncentrēšanās spēju grūtībām, paaugstinātai trauksmei,” stāsta G. Slišāne.
Traucēts miegs – viens no pirmajiem depresijas vēstnešiem
Miega traucējumus vairumā gadījumu izraisa stress, fiziskas saslimšanas, maiņu darbs un dažādi kaitīgie ieradumi, piemēram, alkohols, neveselīga ēšana un pārmērīga viedierīču lietošana, īpaši neilgi pirms gulētiešanas. Psiholoģe uzsver, ka neizgulēšanās iemesli ir saistīti arī ar cilvēka psihoemocionālo stāvokli, un nereti tieši tas ir viens no pirmajiem signāliem par jau esošu vai potenciālu psihisku saslimšanu. Ja pēdējo divu nedēļu laikā novērotas vairākas epizodes, kas liecina par miega traucējumiem, tad pirmais solis ir mēģinājums izprast bezmiega cēloni. Ja tas neizdodas pašam, tad ieteicams vērsties pie ģimenes ārsta, kas noteiks, vai iemesls ir fiziska vai tomēr psiholoģiska saslimšana, un palīdzēs rast piemērotāko risinājumu.
Vai ziemā ir jāguļ vairāk?
Ziemas mēnešos biežāk jūtams nogurums un miegainība, taču tas vien nenozīmē, ka nepieciešams gulēt ilgāk. Cilvēks nav lācis, tāpēc ieteicams visu gadu ievērot veselīgu un vienādu miega ritmu, neatkarīgi no gadalaika vai laikapstākļiem. Turklāt ziemā jābūt īpaši uzmanīgiem – brīžos, kad ir lielāka vēlme gulēt, pastāv lielāks risks iedzīvoties miega problēmās, jo, arī guļot par daudz, tiek nodarīts kaitējums veselībai.
“Vēlme gulēt ziemā ir lielāka, jo ir mazāk saules un dienas gaismas kopumā, tātad – arī mazāk stimulu pašiem būt aktīviem. Tumšajā laikā arī melatonīns – viela, kas smadzenēs tiek ražota tumsā un palīdz regulēt miega-nomoda ritmu, – izstrādājas citādi – no serotonīna – hormona, kas kontrolē mūsu garastāvokli un atbild par laimes un labsajūtas sajūtu. Tā daudzums ir atkarīgs no tā, cik bieži uzturamies dienas gaismā – jo lielāka serotonīna bāze, jo labāk jūtamies paši un arī labāk guļam. Dienās, kas ir pelēkas – bez saules –, ieteicams papildus lietot dienasgaismas lampas – tas vairos cilvēka prieku dienas laikā un palīdzēs ātrāk un labāk iemigt vakarā,” saka Apotheka sertificētā farmaceite Amanda Ozoliņa.
Pašpārbaudes jautājumi – vai es guļu pietiekami?
- Slišāne piebilst, ka par miega traucējumiem nevar uzskatīt celšanos naktī, lai dotos uz labierīcībām, jo tas ir normāls, fizioloģisks process, uztraukumam pamats ir tikai tad, ja pēc tam neizdodas ilgstoši iemigt. Speciāliste vērš uzmanību arī uz otru galējību – pārlieku ilgu gulēšanu, kas var liecināt par psiholoģiskiem traucējumiem, izraisot apātiju un koncentrēšanās grūtības. Tas ir neveselīgs stāvoklis, jo piezogas vienaldzība pret sevi un apkārtni, darbu atlikšana un tādos brīžos cilvēks esošo stāvokli jūt kā nepatīkamu, bet pieļauj kā normu un nesūdzas.
“Galvenais atskaites punkts ir pašsajūta – kā jūtamies no rīta? Vai ir enerģija, spēks, spējam koncentrēties darbam vai citiem pienākumiem? Ja no rīta jau ap 10.00–11.00 ir sajūta, ka atkal varētu aizmigt, ja vien būtu tāda iespēja, tas noteikti ir iemesls pārskatīt savus gulēšanas paradumus. Līdzīgi ar kofeīnu – ja krūze kafijas ir obligāta nepieciešamība, lai pamostos, tā var būt zīme, ka cilvēks cieš no miega trūkuma. Un ir pilnīgi dabiski un normāli vakarā ap 20.00 justies nogurušam un jau domāt par saviem ikvakara rituāliem un par gulētiešanu,” stāsta speciāliste.
“Mana Aptieka & Apotheka Veselības indekss” ir ikgadējs Latvijas iedzīvotāju veselības stāvokļa pašvērtējuma un profilakses tendenču mērījums. Indekss tapis sadarbībā ar tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centru SKDS, ik gadu tiešajās intervijās tiek aptaujāts reprezentatīvs iedzīvotāju skaits – 1000 cilvēki vecumā no 18 līdz 75 gadiem.
