Konsultē psihiatrs – psihoterapeits Igors Žarikovs. Rudens ir gadalaiks, kurš cilvēkiem rada dažādas sajūtas. Kāds šo gadalaiku sagaida ar prieku, bet cits ar iekšēju vilšanos. Diezgan bieži šajā gadalaikā cilvēkiem ir depresīvs noskaņojums, ko vēl pastiprina nelabvēlīgie laika apstākļi. Rudenī, mainoties dienas ciklam, saules gaisma arvien samazinās, kā rezultātā ķermenis pietiekamā daudzumā nesaņem D vitamīnu.
Rudenī, saules gaismas trūkuma dēļ, samazinās serotonīna jeb „laimes hormona” izstrāde, kas atbild par mūsu garastāvokli. Savukārt aktīvāk izdalās melatonīns jeb „miega hormons”, kas vienlaikus var būt par miegainības un nomāktības iemeslu. Izmaiņas dabā rada arī izmaiņas cilvēka organisma bioritmā.
Rudenī cilvēkam pietrūkst krāsu. Lielākā daļa cilvēku virsdrēbju izvēlē dod priekšroku mierīgiem toņiem – melnam, baltam, pelēkam. Savukārt vasarā cilvēki labprāt izvēlas spilgtākus toņus. Pelēkie rudens toņi ietekmē cilvēku nervu sistēmu. Garastāvokļa svārstības un rudens depresija veidojas psiholoģiski nenoturīgākiem cilvēkiem, ar pesimistiskāku skatu uz dzīvi, kā arī cilvēkiem, kuri ikdienā pakļauti stresam. Viņi vēlas atgriez un pagarināt vasaru, lai kliedētu depresiju.
Nesteidzieties aizdzīt savu nomākto garastāvokli, mēģiniet tajā ieklausīties. Kādas domas un jūtas to pavada? Tas var šķist pārsteidzoši, bet nomākts garastāvoklis ir tikpat nepieciešams kā prieks un bezrūpība. Ieklausieties tajā, jo tas var atklāt ko svarīgu, kas nav pamanāms gaismas pārpilnībā. Jāmēģina saprast, kāpēc tieši rudenī jums kļūst skumji un vientuļi.
Kā krāšņo vasaru nomaina rudens, tā daudz kas mūsu dzīvē uzplaukst, bet pēc tam novīst, atstājot skumjas un ilgas. Izprotot novecošanas ciklu, mēs iegūstam spēju izbaudīt dzīvi kopumā – gan priekus un bēdas, gan dzīvi un nāvi. Izmantojiet savu nomākto garastāvokli, lai pilnveidotu savu dzīvi.
Palutiniet sevi ar patīkamiem sīkumiem:
Jauni pirkumi uzlabo garastāvokli. Vai arī pārskatiet savu garderobi, labāk justies jums palīdzēs košu un dzīvespriecīgu krāsu apģērbi. Atcerieties,ka tumšie un drūmie toņi, iedarbojas nomācoši, bet košie jūs pozitīvi uzlādēs;
Pamainiet frizūru, matu krāsu… Katras izmaiņas dos pozitīvu enerģiju;
Noteikti parūpējieties par labu apgaismojumu telpās. Gaišas telpas radīs labu garastāvokli un darbaprieku;
Nodarbojieties ar to, kas jums patīk, bet kam agrāk pietrūka laika. Sports palīdzēs ne tikai saglabāt labu figūru, bet dos arī pozitīvu enerģijas lādiņu;
Biežāk satiecieties ar draugiem, jautri pavadiet laiku;
Biežāk palutiniet sevi ar gardu maltīti, bet dariet to gudri (nav jāuzklūp saldumiem, ko ļoti gribas darīt drūma garastāvokļa gadījumā).
Dažkārt aiz parastas rudens nomāktības ir paslēpusies īsta depresija. Atcerieties, ka depresija ir saslimšana, kas jāārstē.
Depresija kā jebkura cita saslimšana laika gaitā var progresēt, iegūstot krietni nopietnāku formu.
Tāpēc, parādoties pirmajiem saslimšanas simptomiem, nekavējoties jādodas pēc palīdzības pie ārsta. Pretējā gadījumā sezonālā nomāktība var pāriet depresijā, kura vairs nebūs atkarīga no gadalaiku maiņas. Īstos depresijas iemeslus katrā konkrētajā gadījumā konstatē ārsts, jo katram pacientam tie ir savi.
Mēdz būt primārie un sekundārie depresijas simptomi, kuriem ir jāpievērš uzmanība.
Depresijas galvenās pazīmes:
slikts garastāvoklis;
intereses zudums par darbībām, kuras agrāk patika;
enerģijas samazināšanās, kas izraisa nogurumu pat nelielu aktivitāšu laikā.
Papildu simptomi:
samazinās koncentrēšanās un uzmanības noturības spējas;
samazināts pašvērtējums un pašpārliecinātība;
palielinās vainas sajūta;
pesimistisks nākotnes redzējums;
vēlme pašsavainoties;
miega traucējumi;
apetītes zudums.
Ja ir divi no trim galvenajiem simptomiem un vismaz 2 no papildu simptomiem vismaz 2 stundas nedēļā, ir jākonsultējas ar psihiatru.
Ārsts palīdzēs izvēlēties vispiemērotākos antidepresantus, lai tiktu galā ar depresiju. Svarīga ir arī ārsta psihoterapeita palīdzība, kas jums palīdzēs rast mieru.
Atcerieties, ka, tāpat kā rudens reiz beidzas, tā arī depresija agrāk vai vēlāk beidzas.
