Seši hormoni, kas ietekmē sievietes ķermeni

Jūs darāt visu iespējamo, lai zaudētu svaru, bet vēlamais rezultāts izpaliek? Varbūt vainīgi ir hormoni? Pētījumi pierāda, ka apetīte, svars un vielmaiņas darbība ir ļoti cieši saistīta ar konkrētu hormonu līmeni asinīs.

Jebkurā vecumā sievietes ķermenis ļoti jūtīgi reaģē hormonālo izmaiņu gadījumā. Tomēr visbiežāk šīs izmaiņas saistītas ar pirms menstruāciju sindromu, grūtniecību, menopauzi vai ilgstošu stresu. Gadījumos, kad svara pieaugums ir nepamatots un tā samazināšana ir apgrūtinoša, jāpārbauda sieviešu dzimumhormonu līmenis, uzskata Latgales medicīnas centra ginekoloģe Svetlana Morozova.

Estrogēns un progesterons ir divi galvenie hormoni, kas visspēcīgāk ietekmē sievietes reproduktīvo sistēmu.

 

Estrogēns

Laika posmā no pubertātes līdz menopauzei šo hormonu izstrādā olnīcas, tomēr tā daudzums atkarīgs no menstruāciju cikla fāzes. Menopauzes laikā estrogēna līmenis sievietes organismā samazinās. Hormonālās izmaiņas, kas sievietēm raksturīgas šajā dzīves posmā, atspoguļojas viņas figūrā. Izmaiņas skar stāju, vērojams svara pieaugums, muskuļi kļūst vājāki un ķermenis nepaklausīgāks. Visbiežāk liekie tauki krājas vēdera rajonā. Turklāt estrogēns ietekmē arī citus procesus sievietes organismā. Tas aizsargā asinsvadus no holesterīna uzkrāšanās uz asinsvadu sieniņām, kas izraisa aterosklerozi, regulē ūdens un sāļu apmaiņu, palielina ādas blīvumu un veicina tās mitrumu, kā arī regulē tauku dziedzeru darbību. Estrogēns uztur kaulu blīvumu un stimulē jaunu kaulu audu veidošanos, saglabājot tajos kalciju un fosforu. Menopauzes laikā, kad olnīcas ražo nelielu estrogēna daudzumu, palielinās risks saslimt ar diabētu, sirds, asinsvadu un nervu slimībām. Estrogēna trūkuma dēļ veidojas atrofiskas izmaiņas, kuru rezultātā var rasties iekšējo dzimumceļu gļotādas sausums, dzimumorgānu noslīdējums, periodiska urīna nesaturēšana, osteoporoze.

Ja klimaksa laikā rodas veselības traucējumi, kas krasi pasliktina sievietes dzīves kvalitāti, ginekologs var izrakstīt hormonu aizstājterapiju. Rietumu ārsti jau vairāk nekā 30 gadus uzskata, ka, pielietojot hormonterapiju klimaksa laikā, iespējams ne tikai likvidēt nepatīkamos simptomus, bet arī saglabāt veselību un paildzināt sievietes jaunību.

Arī paaugstināts estrogēna līmenis nav uzskatāms par normu. Šādā situācijā iespējams novērot sekojošus simptomus: matu izkrišanu, uzbudināmību, sliktu dūšu, asins trombu veidošanos, aukstas ekstremitātes, arī svara pieaugumu un pinnes. Nepieciešams panākt, lai sievietei estrogēna līmenis būtu normas robežās.

 

Progesterons

Progesterons var samazināt bada un slāpju sajūtas, ietekmēt emocionālo stāvokli, “nomākt” sievietes aktivitāti. Menopauzes laikā, progesterona līmenim samazinoties, veidojas šķidruma aizture, kam attiecīgi seko ķermeņa masas pieaugums.

Progesterons izraisa specifisku ietekmi uz dažādām organisma sistēmām. Gadījumos, ja tā ir par maz vai par daudz, būs vērojami sekojoši simptomi: menstruālā cikla traucējumi, vēdera pūšanās, krūšu jūtīgums, asiņošana, krasas garastāvokļa maiņas. Palielināts progesterons būs virsnieru dziedzera un olnīcu audzēja gadījumā, savukārt grūtniecības laikā šī hormona palielināšanās uzskatāma par normu. Progesterona iztrūkums par normu tiek uzskatīts pirmajos divos gados pēc menstruāciju iestāšanās un pirms menopauzes laikā. Savukārt citās situācijā šī hormonā iztrūkums norāda uz būtiskiem organisma darbības traucējumiem. Progesterona līmeņa samazinājums var būt saistīts arī ar hronisku dzimumorgānu iekaisumu un nepietiekamu olnīcu darbību.

 

Testosterons

Var šķist, ka sieviete pilnīgi mierīgi var iztikt bez šī vīrišķā hormona, bet tā nebūt nav. Testosterons ir nepieciešams sievietes organismam, bet ar mēru. Tas atbild par sievietes seksualitāti.

Testosterona trūkums sievietes organismā var izraisīt svara pieaugumu, menstruālā cikla traucējumus, pārmērīgu sejas apmatojumu, pinņu veidošanos un pat neauglību. Samazināts testosterons menopauzes laikā arī var izraisīt svara pieaugumu, jo tas atbild par muskuļu masu. Samazinoties muskuļu masai, tauku krājumi samazinās arvien kūtrāk. Tas ir izskaidrojums grūtajai cīņai ar lieko svaru vecumā pēc 35 – 40 gadiem. Lai saglabātu muskuļu masu un vēlamo formu, nepieciešams regulāri nodarboties ar spēka vingrinājumiem.

Insulīns

Insulīnu ražo aizkuņģa dziedzeris, kas ir atbildīgs par cukura līmeni asinīs un cukura pārpalikuma pārvēršanu taukos. Organismam, saņemot lielu cukura daudzumu, aizkuņģa dziedzeris darbojas pārslodzes režīmā, kas izraisa svara pieaugumu un var novest līdz pat diabētam. Veselīgs uzturs ir normāla aizkuņģa dziedzera darbības pamatā.

 

Kortizols

Kad ķermenis atrodas stresa stāvoklī, tas izstrādā kortizolu – hormonu, kas negatīvi ietekmē svaru. Tas stimulē apetītes pieaugumu. Kortizols var izsaukt vēlmi ēst cukuru saturošus produktus un ogļhidrātus. Ietekmēt kortizola veidošanos mēs nevaram, bet varam mainīt dzīvesveidu – samazinot stresu un pilnvērtīgi atpūšoties.

 

Vairogdziedzera
hormoni

Vairogdziedzera hormoni ietekmē vielmaiņu. Ja vairogdziedzera darbība ir traucēta, tas neražo pietiekami daudz hormonu, kas savukārt atkal ietekmē svaru, – iestājas stāvoklis, ko sauc par hipotireozi. Šajā situācijā, veicot fiziskās aktivitātes, tiek sadedzinātas mazāk kalorijas nekā parasti. Līdz ar to ir liela iespēja iegūt lieko svaru, vai arī jāpalielina fizisko aktivitāšu intensitāte, lai no tā atbrīvotos. Gadījumā, ja ir traucēta vairogdziedzera darbība, iespējams arī straujš svara zudums.

Ļoti būtiski ir, lai visi hormoni būtu normas līmenī, to daudzumu iespējams noteikt, nododot asinsanalīzes.

Gadījumā, ja svara pieaugums ir ātrs un organisms nereaģē uz diētām, konsultējieties ar speciālistu, lai normalizētu hormonu līmeni asinīs un novērstu iespējamās veselības problēmas.

 

Hormonterapijas lietošanu nedrīkst uzsākt, nekonsultējoties ar ārstu. To ieteikt menopauzes laikā var tikai ginekologs, kas pirms tam veicis pacientes apskati, iepazinies ar slimības vēsturi, veicis asins analīzes, ultraskaņas izmeklējumus dzimumorgāniem un krūtīm. Sievietēm, kuras lieto hormonālos preparātus, jāapmeklē ārsts ne retāk kā reizi pusgadā, – tas ir drošas hormonterapijas priekšnoteikums.