Ilūkstes „Āla” aptiekas vadītājas Svetlanas Kaļiņinas aizrautība ir rokdarbi, ar kuriem viņa nodarbojas jau no agras bērnības. Tas ir vaļasprieks, kas palīdz viņai sakārtot domas un atgūt spēkus pēc darba dienas aptiekā.
Ar rokdarbu pasauli mazo Svetlanu iepazīstinājusi vecmāmiņa, un no tā laika adīšana, izšūšana, tamborēšana ir kļuvusi par viņas dzīves neatņemamu sastāvdaļu. „Man vēl ir saglabājies mans pats pirmais darbiņš – uz maisa auduma lupatiņām izšūtas puķītes, ko man iemācīja vecmāmiņa,” stāsta „Āla” aptiekas vadītāja.
Svetlanai ļoti patīk adīt, tamborēt dažādas sedziņas un salvetītes, kuras tagad rotā gan viņas māju, gan arī tiek dāvinātas radiem un draugiem. Savulaik Svetlana biju ļoti pagodināta par iespēja krustdūrienu tehnikā izšūtos spilvenus izstādīt Ilūkstes novada pašdarbnieku izstādē, kur tos aplūkot varēja visi novada iedzīvotāji. „Manai mammai vienmēr ir patikuši mazi, pūkaini istabas sunīši, bet, tā kā mājās jau dzīvo liels vilku sugas suns un mazs, žiperīgs taksis, tad nolēmu viņai uzdāvināt uz audekla krustdūrienā izšūtu Gabriellu – mazu, pūkainu sunīti. Savukārt pēdējā mana lielākā aizraušanās ir ainavu izšūšana krustdūrienā. Šīs glezniņas nevienam nedāvinu, tās būs mantojums manām meitām,” smaidot saka Svetlana.
Lai gan pēc vidusskolas absolvēšanas Svetlana sapņojusi kļūt par ķīmiķi, mammas pamudināta viņa devās apgūt farmaceites asistentes profesiju. Pirmo pieredzi Svetlana gūst Bebrenes aptiekas filiālē Silenē, bet pēc divu meitu piedzimšanas atsāk strādāt „Āla” aptiekā. Aptiekas īpašnieka mudināta, 2001. gadā viņa uzsāk studijas Stradiņu universitātē, lai iegūtu farmaceites grādu. „Man patīk mācīties, uzzināt ko jaunu, tāpēc arī tagad nelaižu garām iespēju izglītoties kursos, lai iegūtās zināšanas varētu pielietot ikdienas darbā,” stāsta Svetlana. Arī Manas Aptiekas „Pūces” piespraude, ko iegūst tikai farmaceiti, kas regulāri apgūst jaunas zināšanas un pielieto tās ikdienas darbā, ir Svetlanas īpašumā.
Uz jautājumu, vai nav grūti būt par aptiekas vadītāju, Svetlana atbild ar pārliecinošu „nē”. „Prasme kontaktēties ar cilvēkiem noder gan darbā ar klientiem, gan darbiniekiem. Ja darbs patīk un to dara ar smaidu, tad viss padodas, visas problēmas agrāk vai vēlāk atrisinās. Pašai sevi „sakārtot” man ļoti palīdz rokdarbi. Ik dienu pēc darba aizeju mājās un kādu stundiņu nododos savam vaļaspriekam – tā vienlaikus atpūšos, atgūstu spēkus un domas galvā sakārtojas,” stāsta Svetlana.