Mātes diena ir starptautiski svētki par godu māmiņām. Daudzviet pasaulē šie svētki tiek svinēti katru gadu maija otrajā svētdienā. Tā ir diena, kad pateicamies savām māmiņām par mūsu laišanu pasaulē, nemitīgām rūpēm un milzīgo beznosacījuma mīlestību, kas mums tiek dāvāta ik dienu.
Mātes dienas ideja ir radusies neatminami senā vēsturē – tradīcija pavasarī atcerēties savu dzīvības devēju – māti – pastāvēja jau Senās Grieķijas laikā. Senie grieķi šos svētkus veltīja māšu aizgādnei – dievietei Rejai. Skatoties no kristietības viedokļa, maijs ir veltīts Dievmātei jeb Jēzus Kristus mātei – Svētajai Jaunavai Marijai.
Mūsdienās zināmās Mātes dienas pirmsākumi ir meklējami vēl 16.-17. gs. Anglijā, kur Mātes diena tika svinēta Lielā gavēņa laika ceturtajā svētdienā. Lai arī 19. gs. Anglijā šī tradīcija pilnībā izzuda, Mātes dienas svētki tomēr atjaunojās, sākumā gan tikai Amerikas Savienotajās valstīs. Mātes dienas svinēšanu iedibinājusi amerikāniete Anna Džārvisa, godinot savu māti. Viņa uzstājīgi cīnījās par mātes lomas oficiālu atzīšanu sabiedrībā. Pamazām Mātes dienas svinēšanas tradīcija izplatījās visās Savienotajās Valstīs, un oficiāli 1913. gadā prezidents Vilsons Mātes dienu lika ierakstīt kalendārā kā oficiālus Amerikas nacionālos svētkus. Pēc Annas Džārvisas nāves, maija otrajā svētdienā svētkus svin nu jau vairāk nekā 40 valstīs, tai skaitā arī Latvijā.
Kopš 1922. gada draudzes un biedrības nami Latvijā sāka rīkot Mātes dienas svinības, bet oficiāli svētkus atzīmē kopš 1938. gada. Pirmās Latvijas Republikas prezidents Kārlis Ulmanis Mātes dienu ierisināja dēvēt par Ģimenes dienu, uzsverot mātes lielo lomu ģimenes veidošanā.
Pirmās brīvvalsts laikā, 20.-30. gados, Ģimenes diena tika atzīmēta ar dažnedažādām sabiedriskajām aktivitātēm, organizējot labdarības akcijas un ziedojumu vākšanu, rīkojot bērnu rītus un kultūras pasākumus ģimenēm, kā arī lasot radio lekcijas. Tāpat tika uzsvērts, ka ir jāgodina arī aizsaulē aizgājušās māmiņas, apkopjot viņu kapu kopiņas.
Pienākot padomju varas gadiem, šī diena tika aizstāta ar 8. martu. Lai gan Mātes diena Latvijā vairāk vai mazāk tiek svinēta jau teju gadsimtu, kalendārā tā ir iekļauta vien kopš 1989. gada un oficiāli tiek atzīmēta kopš 1992. gada. Jāpiemin, ka mūsdienās 15. maijā vēl aizvien tiek svinēta Starptautiskā Ģimenes diena.
Latvijā Mātes diena tiek svinēta līdzīgi kā citviet pasaulē, proti, apsveicot savas māmiņas un pavadot ar tām kopā laiku. Pats būtiskākais ir māmiņām pateikties par dzīvības došanu, auklēšanu un audzināšanu. Tā kā Mātes diena nemainīgi iekrīt svētdienā, ikviens var atrast un veltīt laiku savām mammām, neattaisnojoties ar darbiem un mūžīgo laika trūkumu.
Neskatoties uz to, ka Mātes diena vairākumā gadījumu tiek svinēta ģimenes lokā, tai par godu tiek rīkoti arī plašāka mēroga kultūras pasākumi, kurus var apmeklēt ikviens interesents, bet kas ir īpaši vērsti uz māmiņu auditoriju. Māmiņas dienas pasākumi tiek rīkoti arī bērnudārzos un skolās.
Zviedrijā, Dānijā un Spānijā Mātes diena tiek atzīmēta galvenokārt baznīcās. Spānijā Mātes diena tiek uzskatīta par ģimenes dzimšanas dienu, un visas mātes šajā dienā saņem dāvanā šokolādi, ziedus, apsveikuma kartītes, rotas vai drēbes. Francijā Mātes diena tiek atzīmēta ar kūku, ziediem un kopīgu laika pavadīšanu ģimenes lokā. Arī Itālijā un Turcijā mātes tiek sveiktas ar ziediem un sirsnīgiem apsveikumiem. Īpaši izteikta ziedu dāvināšanas tradīcija Mātes dienā ir Ungārijā – tur bērni parasti cenšas piecelties agrāk, lai paspētu sarūpēt savām māmiņām svaigus ziedus.
Arī pie mums Latvijā māmiņu diena ir saulaini un gaiši svētki. Tas ir laiks, kad māmiņām tiek dāvināti ziedi un dāvaniņas. Un, protams, galvenā dāvana šajā dienā ir Jūsu uzmanība.
Novēlam visiem, lai šie svētki ir mīlestības pilni!
