Cilvēka ķermeņa funkcionalitāti nodrošina daudzi orgāni, un līdz ko kāda orgāna darbība ir traucēta, simptomātika palīdz saprast, kuram ir nepieciešama palīdzība. Nieres ir orgāns, kas pretēji citiem orgāniem ilgu laiku var nedot nekādu signālu, tāpēc īpaši svarīgi ir rūpēties par tām savlaicīgi pirms to funkcionalitāte nav nopietni bojāta.
Nieres ir pāra orgāns, dabisks bioloģiskais filtrs cilvēka organismā. Tās no organisma izvada vielmaiņas galaproduktus jeb šlakvielas un lieko šķidrumu, uztur minerālvielu un šķidruma līdzsvaru, kontrolē asinsspiedienu, rūpējas par kaulu veselību, ražo eritropetīnu, kas nodrošina sarkano asins šūnu un hemoglobīna līmeni cilvēka ķermenī. Nieres nekad neatpūšas, tās strādā cauru diennakti – septiņas dienas nedēļā bez pusdienas pārtraukumiem un atvaļinājumiem.
Dienas un nakts režīms
Veselām nierēm ir savs darba ritms – dienas un nakts. Naktī tās nedaudz atpūšas, bet, ja tās dienas laikā netiek galā ar savu darbu, tad ar pilnu jaudu jāstrādā arī naktī. Tāpēc, lai tās nepārslogotu, ieteicams divas stundas pirms miega nedzert šķidrumu (ne vairāk kā glāzi ūdens), jo pārmērīgi daudz šķidruma liek nierēm “nonēsāties” pirms laika.
Nieru darbību traucējumi var tikt nepamanīti, ja regulāri netiek veiktas profilaktiskās veselības pārbaudes. Nieru veselību iespējams pārbaudīt, veicot analīzes (kreatinīna līmeni asinīs, urīna analīzes, hemoglobīna līmeni) un ultrasonogrāfiju – tās ir vienkāršas un nesāpīgas.
Katram desmitajam nieru funkcijas traucējumi
Viens no populārākajiem mītiem sabiedrībā ir, ka nieru slimības cilvēkus skar reti. Patiesībā aptuveni viens no desmit pieaugušajiem dzīvo ar nieru funkcijas traucējumiem. Lielākoties tas ir ilgstošs jeb hronisks nieru bojājums, ko sauc par hronisku nieru slimību. Cilvēki lielākoties nezina, ka viņiem ir šāda slimība, jo sākotnējās stadijās simptomi ir ļoti nespecifiski un nerada lielas veselības problēmas. Simptomi parasti parādās, kad nieru funkcija ir būtiski samazināta.
Nieru darbības traucējumu signāli:
- pēkšņas problēmas ar miegu;
- galvas sāpes, nogurums, vispārējs vājums, koncentrēšanās spēju traucējumi;
- āda kļūst sausa un viegli kairināma;
- muskulatūras krampji naktīs;
- metāliska piegarša mutē, nepatīkama smaka no mutes, apetītes zudums, nepatika pret gaļu, vemšana pēc ēdiena uzņemšanas;
- aizdusa;
- tūska – pietūkušas potītes, kājas;
- dziļas sāpes mugurā;
- vajadzība urinēt naktīs;
- arteriālā spiediena izmaiņas;
- sirds ritma traucējumi;
- holesterīna līmeņa pieaugums;
- urīna sastāva izmaiņas;
- D vitamīna deficīts.
Nieru slimību iemesli
Galvenie riska faktori ir paaugstināts asinsspiediens, kurš netiek ārstēts vai tiek ārstēts neadekvāti, cukura diabēts, nieru slimības asins radiniekiem (vecums virs 60 gadiem), biežas urīnceļu infekcijas, intersticiāls nefrīts (nieru kanāliņu un ap to esošo audu iekaisumi), ilgstoša urīnceļa obstrukcija jeb nosprostošanās (nierakmeņu, palielinātas prostatas vai atsevišķu vēžu gadījumos), ilgstoša nieru bojājošu medikamentu lietošana (galvenokārt regulāra pretsāpju medikamentu lietošana), iedzimtas nieru struktūras izmaiņas, sirds un asinsvadu slimības, liekais svars un smēķēšana.
Gadījumā, ja tiek konstatēta nieru slimība, ģimenes ārstam jāsaprot tās cēlonis un jālemj par nefrologa konsultāciju. Katrs cilvēks ir līdzatbildīgs par savu veselību, arī par hroniskas nieru slimības attīstību, tāpēc tas ir pēdējais mirklis izvērtēt savu dzīvesveidu un saprast, ko var darīt, lai šī orgāna stāvokli nepasliktinātu.
Ieteikumi nieru veselībai:
- regulāri padzeries, lai dienas laikā uzņemtu pietiekamu šķidruma daudzumu (1,5 – 2 l dienā);
- ēst veselīgu un sabalansētu uzturu un neaizmirsti par vismaz 5 dārzeņu un augļu porcijām dienā;
- būt fiziski aktīvam. Nepieciešamas mērenas intensitātes fiziskās aktivitātes vismaz 150 minūtes nedēļā. Mērenas fiziskās aktivitātes ir tādas, kas paātrina sirdsdarbību, rada siltuma sajūtu un vieglu elpas trūkumu, piemēram, aktīva iešana uz darbu ar kājām, braukšana ar velosipēdu, vingrošana vai nodarbošanās ar kādu no sporta veidiem;
- ierobežot uzņemtā cukura patēriņu un kontrolēt cukura (glikozes) līmeni asinīs. Dienā ieteicamais cukura daudzums ir līdz 50 gramiem (tas ietver arī gatavajiem produktiem pievienoto cukuru). Normāls glikozes līmenis asinīs tukšā dūšā ir 3,5 – 5,5 mmol/l;
- ierobežot sāls patēriņu līdz 5 gramiem dienā (tas ietver arī gatavajiem produktiem pievienoto sāli);
- kontrolēt asinsspiedienu (normā 120/80 mmHg);
- atteikties no smēķēšanas un alkohola;
- būt piesardzīgam lietojot pretsāpju medikamentus, jo bieža nesteroīdo pretiekaisuma līdzekļu lietošana var izraisīt nieru darbības traucējumus. Pirms zāļu lietošanas vienmēr konsultēties ar ārstu vai farmaceitu!
- regulāri (reizi gadā) doties uz profilaktiskajām veselības pārbaudēm pie ģimenes ārsta.
Biežākās nieru saslimšanas ir nefrītiskais un nefrotiskais sindroms, nieru cistas, akūts nieru bojājums, urīnceļu iekaisums, nefrolitiāze (nierakmeņi) un urīnceļu nosprostojums (obstrukcija). Biežākais nieru audzējs, kas skar pieaugušos, ir nieru šūnu karcinoma. Procedūru, ko sauc par nefrektomiju (nieres izgriešanu), veic gadījumos, kad nieres skar lieli audzēji un cistas.
Kad vajadzētu doties pie nefrologa?
Nierēm mūsu organismā ir ļoti svarīga loma un par tām regulāri ir jārūpējas. Nieres attīra ķermeni, izvadot šlakvielas, regulē šķidruma un sāļu daudzumu organismā, kā arī veic daudzas citas svarīgas funkcijas. Taču atšķirībā no akūtas nieru mazspējas, kas notiek ātri un pēkšņi, hroniska nieru mazspēja izveidojas pakāpeniski – vairāku nedēļu, mēnešu vai gadu laikā. Nieru slimība progresē tik lēni, ka simptomi ilgi neparādās. Cilvēkam var būt pat diezgan nopietna nieru mazspējas stadija, bet viņš var justies labi. Tāpēc vismaz reizi gadā vajadzētu veikt visparastākās asins un urīna analīzes, ultrasonogrāfiju vēdera dobuma orgāniem, lai pārbaudītu nieru darbību. Tas ir ļoti svarīgi, jo savlaicīga nieru slimību diagnosticēšana un ārstēšana var novērst nieru bojājumus un aizkavēt nieru aizstājterapijas nepieciešamību.
Nieru aizstājterapija
Nieru slimībai progresējot līdz galējai nieru mazspējai, kad nieres praktiski nefunkcionē, ir nepieciešama nieru aizstājterapija. To iespējams nodrošināt dažādos veidos. Viena no tām ir peritoneālā dialīze, ar katetras palīdzību vēderā tiek ielaists šķidrums uz noteiktu laiku. Pacients tiek apmācīts un dialīzi var veikt pats, vai to dara kāds tuvinieks. Šo procedūru veic pat bērni.
Iespējami arī citi nieru aizstājterapijas veidi, piemēram, hemodialīze, kuru plašāk pazīst ar nosaukumu mākslīgā niere. Parasti galējās nieru mazspējas pacienti dialīzi veic speciālos centros 2-3 (retāk – 4) reizes nedēļā, viens seanss ilgst 3-4 stundas.
Pastāv mīts par nieru aizstājterapiju kā sāpīgu procedūru, tomēr lielākā daļa pacientu būtiskas izmaiņas nesajūt. Ir aplams viedoklis, ka dialīze ir nāves spriedums, gluži otrādi – tā palīdz cilvēka organismam tikt vaļā no liekā šķidruma un šlakvielām, lai organisms spētu funkcionēt. Dialīze ir 100% valsts apmaksāta procedūra. Lielākā daļa pacientu turpina strādāt un dzīvot pilnvērtīgu dzīvi, protams, nākas pierast pie jauna režīma un rēķināties ar to.
Pie nieru aizstājterapijas tiek pieskaitīta arī nieru transplantācija, kas mūsdienās kļūst arvien izplatītāka. Tā neprasa papildu darbības ikdienā, izņemot stingru medikamentu lietošanu un regulārus ārstu apmeklējumus, kā arī atbildības sajūtu par veselību kopumā, citādi arī transplantētais orgāns var aiziet bojā.
Veselība ir slimības trūkums, bet lai to nodrošinātu, ir nepieciešama regulāra profilakse un saudzīga attieksme pret savu organismu, citādi paši brīnāmies un esam neizpratnē, kāpēc saslimstam. Rūpēsimies par savu organismu un būsim veseli!
