Jebkuras izmaiņas sirds ritmā sauc par aritmiju. Sirds aritmija, kas visai bieži sastopama, ir patoloģiska novirze no normāla sirds ritma un/vai sirdsdarbības ātruma. Aritmijas gadījumā sirds pukst vai nu par lēnu, vai par ātru, vai neritmiski – te ātri, te lēni. Daži sirdsdarbības ritma traucējumu veidi pilnībā nav bīstami, taču ir arī tādi, kas bīstami dzīvībai.
Esot miera stāvoklī, pulsam jābūt no 60 līdz 90 sitieniem minūtē. Ja cilvēkam ir kādas blakus saslimšanas, īpaši sirds slimības, tad drošāks ir lēnāks pulss – ap 60 sitieniem minūtē. Viens sirdsdarbības cikls atbilst vienai sekundei, kuras laikā sirds piepildās ar asinīm. Šajā brīdī tā it kā atpūšas, sirds muskulis ar asinīm saņem skābekli, lai no jauna sarautos un asinis izsviestu asinsritē. Jo pilnvērtīgāk sirds saraujas, jo labāk pilda savas sūkņa funkcijas un nodrošina organismu ar skābekli. Ja sirds pukst 120 reižu minūtē, tad vienam sirdsdarbības ciklam atliek tikai pussekunde, līdz ar to sirds muskulim rodas pārāk liela slodze, tas pietiekami neatpūšas, nogurst un ātrāk nolietojas.
Palēninātu sirdsdarbību sauc par bradikardiju, bet paātrinātu sirdsdarbību – par tahikardiju. Abos gadījumos sirds var darboties ritmiski vai aritmiski. Biežākie aritmiskas sirdsdarbības veidi ir ekstrasistoles (pārsitieni) un mirdzaritmija. Iespējama arī aritmiska sirdsdarbība ar normālu sirdsdarbības ātrumu.
Aritmija var izraisīt nepietiekamu smadzeņu asinsapgādi, kā rezultātā iespējams reibonis vai bezsamaņa (ģībonis). Nepietiekama asins plūsma uz vainagartērijām var izraisīt sāpes vai spiedošu sajūtu krūtīs (stenokardiju). Nepietiekama asins plūsma uz citām ķermeņa daļām var izraisīt nespēku un elpas trūkumu.
Kā rodas aritmija?
Bieži aritmija rodas, ja sirdī radies bojājums, piemēram, sirds vārstuļu slimības, sirds mazspēja, sirds muskuļu slimība. Aritmija var rasties stenokardiju lēkmju laikā vai pēc sirdslēkmes.
Aritmisku sirdsdarbību izraisa nepareizi elektriskie signāli sirdī, kas rodas bojājumu dēļ un traucē normālo shēmu, piemēram, priekškambaros tā rezultātā var rasties priekškambaru mirgošana.
Iespējamie aritmijas cēloņi:
- koronāra sirds slimība;
- vārstuļu kaites;
- sirds muskuļa iekaisums;
- sirdslēkme jeb miokarda infarkts;
- iedzimtas/iegūtas sirdskaites;
- arteriāla hipertensija jeb augsts asinsspiediens;
- kofeīns, nikotīns, alkohols, narkotikas, saindēšanās;
- medikamenti;
- sāļu (piemēram, kālija, magnija) līdzsvara traucējumi organismā;
- vairogdziedzera slimības;
- psiholoģiski iemesli, stress.
Kas var izprovocēt aritmiju:
- Ilgstoši neārstēts augsts asinsspiediens, jo tas rada izmaiņas sirdī.
- Aritmija var būt sekas jau kādām sirds problēmām, piemēram, infarktam.
- Ja sirds sāk skriet bez redzama iemesla – nav bijusi fiziskas slodzes -, tā jau varētu būt diezgan nopietna pazīme, ka nepieciešama nopietna sirds izmeklēšana un, iespējams, pat jāārstē aritmija.
- Arī sirdsklauves pie slodzes ir samērā bīstams simptoms. Proti, ja sirds sāk skriet ar pārsitieniem, neritmiski vai arī uz kādu brīdi ārprātīgi ieskrienas un tad atkal strādā lēnāk. Šādās reizēs vajadzētu uztaisīt vismaz slodzes testu un arī ehokardiogrāfiju – sirds sonoskopiju.
- Ja sirdsklauves beidzas ar samaņas zudumu – tas ir ļoti bīstams simptoms. Tā var būt dzīvību apdraudoša aritmija. It sevišķi, ja cilvēks noģībis bez iemesla sēdus vai guļus.
- Ir vērts pārbaudīt sirdi, ja zināms, ka ģimenē kādam pirmās pakāpes asinsradiniekiem bijušas sirds problēmas; ja kāds jauns gados pēkšņi nomiris.
- Sportistiem jāpievērš īpaša uzmanība savam sirds ritmam. Ehokardiogrāfija un kardiogramma noteikti jāveic ikvienam, kas uzsāk pastiprinātu fizisko aktivitāti. Un pārbaudes jāatkārto vismaz reizi gadā!
Cik nopietna ir aritmija?
Aritmija var būtu gan nenozīmīga, gan nāvējoša. Aritmijas gadījumā noteikti jāpārbauda sirds veselība, jo tā var būt ļoti nopietna un izraisīt pēkšņu nāves iestāšanos. Ja aritmija netiek ārstēta, tā būtiski var ietekmēt dzīves kvalitāti.
Iespējamie aritmijas simptomi:
- sirdsklauves – sajūta, ka sirds pukst vai par ātru vai par lēnu;
- diskomforta sajūta krūškurvja apvidū;
- elpas trūkums, apgrūtināta elpošana;
- galvas reiboņi, ģībonis;
- vājums, nespēks, pastiprināta svīšana.
Cik ilgi turpinās aritmija?
Aritmijas ilgums ir atkarīgs no tās cēloņa, izcelsmes un veida. Tā var būt ļoti īsa vai ilgstoša. Priekškambara mirgošana, kas nozīmē priekškambara strauju, dezorganizētu sišanos, var turpināties vairāku mēnešu vai pat gadu garumā.
Kā ārstē aritmiju?
Aritmiju ārstē gan medikamentozi, gan ar ierīču palīdzību. Lai noskaidrotu, vai un kāda ārstēšana jums nepieciešama, vaicājiet savam ārstam.
Ko vari darīt sirds veselības labā: 
- Dodies pie ģimenes ārsta, lai izvērtētu kardiovaskulāro risku.
- Ēd veselīgi.
- Noskaidro savu holesterīna rādījumu.
- Velti fiziskajām aktivitātēm vismaz 150 minūtes nedēļā.
- Ārstē blakusslimības, kas mēdz izraisīt sirds ritma traucējumus.
- Lieto zāles, kuras ir nozīmētas paaugstinātā asinsspiediena ārstēšanai. Ilgstoši neārstēts paaugstināts asinsspiediens rada izmaiņas sirdī, radot aritmijas.
- Mēri pulsu un asinsspiedienu regulāri. Pulsu nekontrolējot, cilvēks var ilgstoši sadzīvot, nemaz nezinot, ka jau mēnešiem pulss ir paaugstināts.
