Uzskata, ka aptuveni 75% lietoto antibiotiku, kas nozīmētas lietošanai ārpus slimnīcām (ambulatori) tiek lietotas nepamatoti. Pārsvarā pie tā vainojami ārsti, bet pastāv arī pētījumi, kas apliecina, ka pacienti atzinīgāk novērtē ārstus, kuri antibiotikas izraksta biežāk. Spēcīgu medikamentu nozīmēšana, liecinot par nopietnu pieeju problēmai. Tādejādi pacienti netieši rada emocionālu spiedienu ārstam izrakstīt antibiotikas arī strīdīgās situācijās.
Visā pasaulē problēmas rada pieaugošā mikroorganismu nejūtība pret antibiotikām – rezistence. Latvijā ārpus slimnīcām antibiotiku patēriņš ir zemākais Eiropas Savienībā un baktēriju rezistences rādītāji pozitīvi atšķiras uz lielāko daļu Eiropas valstu fona. Tas nozīmē, ka Latvijā ir efektīvākas antibiotikas, kas citās valstīs jau sen vairs nestrādā. Ir ļoti svarīgi šo antibiotiku efektivitāti tādu arī saglabāt.
Svarīgi ir medikamentu lietot atbilstoši ārsta ieteikumam un lietošanas instrukcijai.
Ja norādīts laika intervāls starp medikamenta lietošanu un tuvāko ēdienreizi, svarīgi to ievērot. Tāpat jāpievērš uzmanība, vai konkrēto medikamentu drīkst lietot kopā ar piena produktiem, alkoholu.
Ja norādītas lietošanas reizes dienā, svarīgi ievērot stundu intervālu. Piemēram, 3 reizes dienā nozīmē, ka nepieciešama 8 h atstarpe, viens no variantiem būtu tās lietot plkst. 7.00; 15.00; 23.00. Ja nepieciešama medikamenta biežāka lietošana, var būt nepieciešams nakts laikā uzlikt modinātāju un piecelties, lai iedzertu zāles.
Ja no iepriekšējās antibiotiku lietošanas reizes palikusi pāri kāda tablete vai kapsula, nelietojiet to saaukstēšanās simptomu mazināšanai bez ārsta ziņas, jo:
Par klepu, iesnām, paaugstinātu temperatūru lielākoties (vairāk nekā 80% gadījumu) ir atbildīgi vīrusi un šādā gadījumā antibiotiku lietošana nevar palīdzēt. Par spīti aktīvām informatīvām kampaņām ~40% ES iedzīvotāju vēl joprojām tic, ka antibiotikas ir efektīvākais līdzeklis pret saaukstēšanos un gripu, kas nav pareizi.
Vīrusa infekcijas gadījumos antibiotikas ir ne tikai neefektīvas, bet pat kaitīgas – var nākties saskarties ar šo medikamentu blaknēm – gremošanas traucējumiem, aknu darbības traucējumiem u.c. Pastāv arī rezistences attīstības risks.
Ja īsā laika periodā nepieciešama atkārtota antibiotiku lietošana, ārsts centīsies piemeklēt citu medikamentu. Jo, iespējams, ka iepriekšējais vairs nebūs efektīvs. Visdrīzāk būs nepieciešama lielāka medikamentu deva.
Visticamāk pāri palikušo tablešu skaits tik un tā nepietiks pilnam nākamajam ārstēšanas kursam.
Antibiotiku derīguma termiņš nav neierobežots, un precīza to iedarbība pēc derīguma termiņa beigām nav paredzama. Bieža kļūda ir mēģinājums saglabāt atšķaidāmās antibiotiku suspensijas ilgāk par paredzēto ārstēšanas kursu. No antibiotiku pārpalikumiem noteikti jāatbrīvojas, vislabāk nodot utilizācijai atbilstošajās aptiekās.
Nevēlama ir gan pārāk ilga, gan pārāk īsa antibiotiku lietošana. Terapijas ilgums būs atkarīgs, galvenokārt, no infekcijas izraisītāja. Piemēram, vienkāršāku urīnceļu infekciju gadījumā sievietēm var pietikt arī ar 3 dienu ārstēšanas kursu. Smagu infekciju, piemēram, tuberkulozes ārstēšana ar antibiotikām ilgst vismaz 6 mēnešus. Lielākajā daļā gadījumu pietiekams būs 5-7 dienu ārstēšanas kurss. Sekojiet ārsta norādījumiem!
Par jau plaši pieņemtu praksi var uzskatīt, ka pacientam ārsta apmeklējuma laikā tiek iedota antibiotiku recepte, kuru jāizmanto tikai gadījumā, ja simptomi kļūst smagāki vai nepāriet paredzētajā laika posmā. Profilaktiska lietošana pieļaujama tikai retos gadījumos, piemēram, ķirurģisku operāciju gadījumā vai situācijās, kad nepieciešams izvairīties no smagas hroniskas infekcijas saasinājuma. Citos gadījumos, piemēram, gripas komplikāciju gadījumā, profilaktiska antibiotiku lietošana var sarežģīt situāciju un to lietošanu jāuzsāk tikai komplikāciju gadījumā.
